Vienā no iepriekšējām MindLink Īsziņām iepazīstinājām lasītājus ar plānotajiem grozījumiem pievienotās vērtības nodokļa (PVN) regulējumā. Tie paredz obligātus e-rēķinus pārrobežu darījumos un izmaiņas Eiropas Savienības (ES) darījumu pārskatu aizpildīšanas kārtībā. Tāpat grozījumi noteiks atbildību par PVN iekasēšanu platformām, ar kuru starpniecību notiek darījumi viesu izmitināšanas un transporta pakalpojumu nozarē, kā arī tiks paplašināts vienas pieturas aģentūras (one-stop shop – OSS) režīms.
Šā gada 5. novembrī ES dalībvalstu finanšu ministri Ekonomikas un finanšu padomē oficiāli apstiprināja grozījumu jaunāko redakciju, nosakot vēlāku spēkā stāšanās laiku un mainot atsevišķus noteikumus. Šajā rakstā vēlreiz aplūkosim grozījumus un informēsim par aktuālo redakciju.
Ar grozījumiem plānots ieviest digitālos ES darījumu pārskatus, ko veidos dati no obligāti izrakstītajiem e-rēķiniem. No 2030. gada 1. jūlija e-rēķinu un digitālo pārskatu sagatavošana kļūs par pienākumu reģistrētiem nodokļa maksātājiem, veicot pārrobežu B2B preču piegādes/iegādes darījumus ES teritorijā. Šis pienākums attieksies arī uz apliekamu pakalpojumu sniegšanas/saņemšanas darījumiem, kuros par PVN nomaksu ir atbildīgs pakalpojumu saņēmējs (t.s. reversais PVN).
Papildus ir svarīgi pievērst uzmanību arī citiem aspektiem:
Šis regulējums stāsies spēkā no 2030. gada 1. jūlija. Dalībvalstīm, kam jau ir ieviesti vai paziņoti iekšzemes digitālie reāllaika darījumu uzskaites pienākumi uz 2024. gada 1. janvāri, būs īpaši noteikumi. Proti, tām līdz 2035. gada 1. janvārim būs jāpārveido savas nacionālās sistēmas atbilstoši ES modelim.
No 2028. gada 1. jūlija ir noteikts, ka elektroniskā starpniecības platforma īstermiņa izmitināšanai (līdz 30 naktīm) vai pasažieru pārvadājumu veikšanai tiks uzskatīta par pakalpojuma sniedzēju un būs atbildīga par PVN iekasēšanu no pakalpojuma saņēmējiem, izņemot, ja tiešais pakalpojuma sniedzējs:
Pakalpojuma sniegšanas vietu noteiks pēc izmitināšanas vai pasažieru pārvadāšanas pakalpojuma sniegšanas faktiskās vietas. Dalībvalstīm noteikumi būs jāievieš līdz 2030. gada 1. janvārim, nodrošinot ilgāku pārejas periodu. Platformas varēs atļaut tiešajiem pakalpojumu sniedzējiem pašiem iekasēt PVN, ja tie platformām uzrādīs derīgu PVN numuru.
Igaunija sākotnēji izteica bažas par noteikumu radītajām izmaksām mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un administratīvo slogu. Tomēr jaunie noteikumi piedāvā lielāku elastību.
Ne visas platformas tiks pakļautas šiem noteikumiem, jo būs izņēmumi tām platformām, kas tikai apstrādā maksājumus, reklamē pakalpojumus vai vienkārši novirza klientus.
Plānots mazināt gadījumus, kad saimnieciskās darbības veicējiem, kas darbojas vairākās dalībvalstīs, ir pienākums reģistrēties PVN vajadzībām vairākās dalībvalstīs. No 2028. gada 1. jūlija plānots paplašināt OSS režīmu un iekļaut papildu piegādes veidus, piemēram, iekšzemes B2C (saimnieciskās darbības veicējs – patērētājam) preču piegādes darījumus valstīs, kurās piegādātājs nav reģistrēts kā PVN maksātājs. Tiks paredzēts arī īpašs režīms savu preču pārrobežu pārvietošanai un pienākums piemērot reverso PVN situācijā, kad piegādātājs nav reģistrēts PVN maksātājs šajā valstī, bet klients ir.
Direktīvas izmaiņas paredz arī atsevišķus mazākus grozījumus, piemēram, speciālu pasākumu ieviešanu, lai IOSS (import one-stop shop) PVN numuru sasaistītu ar unikālo sūtījuma numuru un ierobežotu nodokļu krāpniecību, ļaunprātīgi izmantojot speciālo importa režīmu IOSS. Projekts papildināts arī ar normām, kas paskaidro OSS deklarāciju labojumu veikšanas kārtību, un citiem grozījumiem.
Grozījumi ir ietverti trīs priekšlikumu pakotnē:
Izmaiņas direktīvā un regulās ir pakļautas īpašai likumdošanas procedūrai. 2023. gada 22. novembrī bija saņemts apstiprinājums no Eiropas Parlamenta. Tomēr, ņemot vērā būtiskās izmaiņas, ko Padome veica priekšlikumos, Eiropas Parlamentam būs tie atkal jāizskata un jāsniedz sava piekrišana. Pēc tam priekšlikumi būs formāli jāpieņem Padomei, pirms tie tiks publicēti ES Oficiālajā Vēstnesī un stāsies spēkā.
Ja Jums ir kāds komentārs par šo rakstu, lūdzu, iesūtiet to šeit lv_mindlink@pwc.com
Uzdot jautājumuMēs savā praksē esam saskārušies ar diametrāli pretējiem Valsts ieņēmumu dienesta (VID) viedokļiem par to, kā valsts vai Eiropas Savienības (ES) fondu piešķirtais finansējums ietekmē pievienotās vērtības nodokli (PVN). Tādēļ personām, kas šādu finansējumu saņem, šis jautājums ir rūpīgi jāpārdomā un, iespējams, PVN piemērošana savlaicīgi jāsaskaņo ar VID. Lai palīdzētu orientēties, šajā rakstā sniegsim vadlīnijas, balstoties uz vērtējumu, ko 2024. gada 4. jūlijā savā spriedumā lietā C‑87/23 izteikusi Eiropas Savienības Tiesa (EST). Lietas pamatā ir biedrības “Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija” (LIKTA) strīds ar VID.
Turpinot iepriekšējo rakstu, šoreiz aplūkojam plānotos grozījumus PVN likumā, kuri ietver pāreju uz tiešo 0% likmes piemērošanu diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, precizē nosacījumus fiskālā pārstāvja reģistrēšanai VID un atvieglo īpašā PVN režīma nosacījumus preču importam. Apskatīsim arī īpašo PVN režīmu lietotām mantām un noteiktos atbrīvojumus citu valstu PVN maksātājiem, kuri veic preču piegādes darījumus pagaidu uzglabāšanas ietvaros.
Kā zināms, vidējā termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādņu apstiprināšana, kurai bija jānotiek jau līdz šā gada 1. aprīlim, ir krietni aizkavējusies. Pagaidām nav droši zināms, vai un kā tā turpmāk ietekmēs PVN piemērošanu. Tomēr Finanšu ministrija jau ir sagatavojusi PVN likuma grozījumus, kuru mērķis ir pārņemt ES direktīvu, lai mazinātu administratīvo slogu maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kā arī pilnveidotu regulējumu PVN 0% likmes piemērošanai un īpašā PVN režīma piemērošanai darījumos ar lietotām mantām, mākslas darbiem, kolekciju priekšmetiem un senlietām. Paredzēts, ka grozījumi stāsies spēkā ar 2025. gada 1. janvāri. Šajā rakstā – sīkāk par galvenajām izmaiņām.
Mēs izmantojam sīkdatnes vietnes funkcionalitātes nodrošināšanai un satura kvalitātes uzlabošanai. Sīkdatnes bez kurām vietne nespēj funkcionēt ir vienmēr ieslēgtas, pārējās var brīvi ieslēgt/izslēgt izmantojot šo konfigurācijas paneli. PwC nepārdod Tavus datus trešajām personām.
Noklikšķinot uz “Apstiprināt visas sīkdatnes”, Tu piekrīti visu sīkdatņu veidu izmantošanai.
Plašāka informācija par sīkdatnēm pieejama sīkdatņu izmantošanas politikā..
Šīs sīkdatnes ir nepieciešamas lietotāju autentifikācijas nodrošināšanai. Tās var bloķēt izmantojot pārlūka uzstādījumus, taču šādā gadījumā nebūs iespējams autentificēties.
Šīs sīkdatnes ļauj mums analizēt tīmekļa vietnes apmeklējumu, datu plūsmu avotus un mērtīt vietnes veiktspēju. Šīs sīkdatnes neuzglabā personiski identificējamu informāciju.
Sīs sīkdatnes palīdz mums pielāgot vietnes saturu Jūsu interesēm un uzlabo reklāmu kvalitāti (neļauj tām nepārtraukti atkārtoties, utt).