Latvija ir apņēmusies samazināt CO2 izmešu apjomu. Viens no izvirzītajiem mērķiem ir mazināt ceļu transportlīdzekļu radītos CO2 izmešus. To var darīt, samazinot transportlīdzekļu izmantošanu un veicinot tādu transportlīdzekļu, kas nerada CO2 izmešus vai rada mazāku izmešu daudzumu, izmantošanu. Šajā rakstā – par pieejamo atbalstu elektroauto iegādei un izmantošanai Latvijā un citās ES valstīs.
Eiropas Savienības Tiesa (EST) ir izskatījusi jautājumu, ar kuru praksē bieži saskaras arī PVN maksātāji Latvijā. Vai reklāmas pakalpojumu pārmērīgi augstā cena un tas, ka tie nav skaidri nepieciešami uzņēmuma saimnieciskās darbības nodrošināšanai, var būt pamats, lai nodokļu administrācija neļautu atskaitīt par reklāmas izdevumiem samaksāto priekšnodokli? Šajā rakstā – par tiesas atziņām un to piemērošanu praksē.
Vēl tikai Valsts prezidenta izsludināšanu gaida Saeimā pieņemtie Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas likumprojekta priekšlikumi un Ministru kabineta sēdē atbalstītie Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likuma grozījumu projekti. Šie grozījumi ir galvenokārt saistīti ar citu tiesību aktu grozījumiem vai paredzēti, lai pārņemtu vairākas PVN direktīvas, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu. Šajā rakstā – īsumā par gaidāmajiem grozījumiem.
Piegādājot preces personai uz citu ES dalībvalsti, var rasties jautājums, kā pareizi piemērot PVN, ja preču pasūtītājs nav norādījis savu PVN reģistrācijas numuru, taču zināms, ka tas ir saimnieciskās darbības veicējs. Vai darījums ir tālpārdošana vai piegāde ES teritorijā? Tā kā PVN piemērošana atšķiras, ir svarīgi saprast, kas raksturīgs katram darījumam.
Preču tirdzniecībai internetā kļūstot populārai, arvien vairāk uzņēmumu dažādās elektroniskās saskarnēs (piemēram, tirdzniecības vietās, platformās vai portālos) ne tikai pārdod savas preces, bet arī veicina trešo pušu preču pārdošanu. Atbilstoši PVN grozījumiem, kas stājās spēkā šā gada 1. jūlijā, noteiktos gadījumos trešo pušu piegādes veicinošas saskarnes ir atbildīgas par PVN iekasēšanu preču pārdevēja vietā. Šajā rakstā – par gadījumiem, kuros uzskatāms, ka nodokļa maksātājs (saskarne) pats ir iegādājies un tālāk pārdevis preces, kļūdams par t.s. domājamo piegādātāju.
Attīstoties digitalizācijas iespējām, arvien vairāk uzņēmumu vēlas sniegt un saņemt pakalpojumus attālināti, izmantojot interneta vidi. Piemēram, reklāmas tiek izvietotas ziņu portālos un e-pastos. Virtuālo datu apjomi ir kaut kur jāuzglabā, tiek izveidotas arvien jaunas lietotnes pakalpojuma saņēmēja autorizēšanai un norēķinu veikšanai, kā arī dažādi citi pakalpojumi, kuru sniegšana tiek nodrošināta ar informācijas tehnoloģiju palīdzību. Kuri no pakalpojumiem kvalificējas kā elektroniski sniegti pakalpojumi? Ar kādām grūtībām dažkārt jāsaskaras PVN piemērošanā šādiem pakalpojumiem?
Šā gada 12. oktobrī Ministru kabinets (MK) izskatīja un atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par attaisnojuma dokumentu un preču piegādes dokumentu elektroniskās aprites sistēmas ieviešanu,” nosakot elektronisko attaisnojuma dokumentu un e-rēķinu obligātu lietošanu ne vēlāk kā 2025. gadā. E-rēķinu izmantošana būs obligāta apritē starp komersantiem (B2B) un starp komersantiem un valsts un pašvaldību iestādēm (B2G).
Šā gada 9. septembrī Eiropas Savienības Tiesa (EST) pasludināja spriedumu lietā par nodokļu administrācijas tiesībām atteikt PVN atmaksu, ja nodokļa maksātājs noteiktajā termiņā nebūs iesniedzis pieprasītos dokumentus atmaksas pamatotības pierādīšanai. Šajā rakstā – sīkāk par EST atziņām un praksi Latvijā.
Prasījuma tiesību cesiju uzņēmējdarbībā izmanto ļoti plaši. Cesija rada iespēju pārvērst debitoru parādus apgrozāmajā kapitālā. Visbiežāk ar prasījuma tālākpārdošanu (cesiju) saprot no patēriņa kreditēšanas izrietoša prasījuma nodošanu ārpustiesas parāda atgūšanai licencētiem parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem. Praksē cesijas izmantošana ir vēl plašāka – to izmanto arī kredīta devēji, kas iestājas sākotnējā kreditora vietā, tostarp fiziskas personas, investējot aizdevumu platformās.
PVN piemērošana cesijas darījumiem nav viennozīmīga un var mainīties atkarībā no cesijas darījuma specifikas. Tāpat maldīgs ir priekšstats, ka cesijas darījumos nav jāapsver PVN piemērošana. Šajā rakstā – par PVN piemērošanu cesijas darījumiem.
Sabiedriskā labuma organizāciju (SLO) likumā ir ietverta ziedojuma definīcija, taču sponsorēšanas jēdziens nav definēts. Praksē uzņēmumus, kas sponsorē kādu no SLO organizētajiem pasākumiem, varētu interesēt, vai nodokļu piemērošana sponsorēšanai ir tāda pati kā ziedojumam. Šajā rakstā – par nodokļu niansēm SLO sponsorēšanas gadījumā.
2019. gada 21. maijā informējām MindLink.lv lasītājus par Eiropas Savienības Tiesas (“EST”) spriedumu lietā C-235/18 Vega International par PVN piemērošanu situācijā, kurā uzņēmums nodod dažādu degvielas piegādātāju degvielas kartes saviem meitas uzņēmumiem, kuri kā PVN maksātāji ir reģistrēti dažādās ES dalībvalstīs, un veic norēķinus starp meitas uzņēmumiem (degvielas faktiskajiem patērētājiem) un degvielas faktiskajiem piegādātājiem. Ņemot vērā šo EST spriedumu, VID ir publicējis metodisko materiālu par PVN un akcīzes preču aprites normatīvo aktu prasību piemērošanu darījumos ar degvielu, izmantojot degvielas kartes. Šajā rakstā aplūkots VID sniegtais viedoklis par nodokļu tiesiskā regulējuma piemērošanu darījumos ar degvielas kartēm.
Šā gada 6. jūlijā ir pieņemti grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām,” kas ar šā gada 5. augustu piešķir VID tiesības publiskot informāciju par sabiedrībai nozīmīgiem VID pieņemtiem lēmumiem. Šajā rakstā – par šo grozījumu mērķiem un informāciju, ko VID būs tiesības publicēt.
Īpašais PVN režīms no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču tālpārdošanai (import one-stop shop jeb IOSS) tiek ieviests ES ar šā gada 1. jūliju kā daļa no apjomīgajiem grozījumiem PVN regulējumā e-komercijas uzņēmumiem. Šajā rakstā – par starpnieka pienākumiem un atbildību importa režīmā.
Covid-19 krīzes ierobežojumi negatīvi ietekmējuši daudzu komersantu spēju nodrošināt tādu saimniecisko darbību, kādu to varēja īstenot pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas. Ierobežota ir ne tikai komersantu spēja gūt peļņu, bet arī spēja segt saimnieciskās darbības izmaksas. Eiropas Komisijas saskaņojumu šonedēļ gaida valsts piešķirtais atbalsts tirdzniecības un sporta centriem. Abus atbalsta veidus piešķirs un kontrolēs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Atbalsta pieprasījums jāiesniedz līdz šā gada 31. maijam (ja vien termiņš netiks pagarināts), tātad iesniegums jāsagatavo nedēļas laikā. Tam jāpievieno virkne dokumentu. LIAA lēmumu par atbalsta piešķiršanu pieņems līdz šā gada 30. septembrim un izlases veidā pārbaudīs 15% no atbalsta saņēmējiem. Šajā rakstā – par svarīgāko saistībā ar atbalstu.
Šā gada 14. aprīlī stājās spēkā grozījumi 2005. gada 10. maija MK noteikumos Nr. 321 “Noteikumi par tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas, atmaksāšanas, sadales un izmaksas kārtību.” Šajā rakstā – par grozījumu mērķi un sekām.
