Šā gada jūlija sākumā tika publicēts Eiropas Komisijas (EK) ikgadējais pārskats par nodokļu politiku Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) ir viens no svarīgākajiem nodokļiem ES, kas veido aptuveni 7,5% no IKP un 18,6% no kopējiem nodokļu ieņēmumiem ES 2022. gadā. Šajā rakstā sniedzam ieskatu EK secinājumos par PVN.
Šajā rakstā aplūkosim tiesas spriedumu par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārbaudi, kurā tika konstatēts, ka nepamatoti atskaitīts priekšnodoklis un nepareizi piemērota pievienotās vērtības nodokļa (PVN) proporcija. Turklāt, lai gan VID neapstiprināja uzņēmuma iesniegtos PVN deklarāciju precizējumus un uzņēmumam neatmaksāja pārmaksāto PVN, tiesas uzskatīja, ka VID aprēķinātā soda nauda un nokavējuma nauda ir pamatota. Šis gadījums izceļ svarīgas mācības uzņēmumiem, lai izvairītos no līdzīgām problēmām nākotnē.
Šā gada 8. maijā ES Padome publicēja aktualizētu PVN direktīvas grozījumu projektu “PVN digitālajā laikmetā”. Plānots, ka grozījumi tiks pieņemti dalībvalstu ekonomikas un finanšu ministru ECOFIN sanāksmē, kas notiks šā gada 21. jūnijā. Šobrīd izskatās, ka sākotnējie projekta termiņi tiks atlikti un dalībvalstīm daļa grozījumu būs jāievieš nacionālajos likumos līdz 2027. gada 1. jūlijam, daļa – līdz 2028. gada 1. jūlijam, un daļa – līdz 2030. gada 1. jūlijam. Šajā rakstā – par būtiskajām izmaiņām un termiņiem.
Ne tikai uzņēmuma pārejas gadījumā, bet arī tad, ja nodokļa maksātājs veic mantisku ieguldījumu apmaiņā pret kapitāla daļām, praksē pieņemts uzskatīt, ka tas ir darījums, kam PVN likuma normas nav piemērojamas. Jāsaka gan, ka PVN likumā nav viennozīmīgu normu par šo jautājumu. Šāds prakses pieņēmums ir veidojies, loģiski vērtējot normas, kas nosaka pienākumu koriģēt atskaitīto priekšnodokli. Eiropas Savienības Tiesas (EST) nesenā prakse ir sašķobījusi pārliecību, ka ieguldījums kapitālā vienmēr būs darījums, kam PVN likuma normas nav piemērojamas. Šajā rakstā – sīkāk par EST spriedumu.
Šajā rakstā aplūkojam Eiropas Savienības Tiesas (EST) spriedumu lietā C-606/22 par tiesībām saņemt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksu gadījumos, kad nodokļa maksātājs piemērojis augstāku PVN likmi, nekā paredzēts likumā. Spriedums ir svarīgs, jo tas paskaidro PVN direktīvas principu piemērošanu praksē, kad pircējam ir izsniegts kases čeks, kuru grozīt, lai tajā būtu norādīta pareizā PVN likme, un pircējam atmaksāt pārmaksāto nodokli, nav praktiski iespējams.
Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likums paredz īpašu kārtību nodokļa piemērošanai darījumos ar lietotām mantām. Lietotās mantas var būt visdažādākās ķermeniskās lietas – automašīnas, iekārtas, biroja tehnika, mēbeles un citas lietas, kas ir derīgas turpmākai lietošanai tādā pašā veidā bez pārveidojumiem vai pēc labošanas un kas nav mākslas darbi, kolekciju priekšmeti vai senlietas. Standarta gadījumā PVN maksātājs, pārdodot lietotu preci, visai tās vērtībai piemēros PVN. Tomēr atsevišķos gadījumos lietotām precēm PVN var nepiemērot vai piemērot īpašā režīmā, apliekot tikai starpību starp iegādes un pārdošanas vērtību (īpašs režīms lietotām mantām PVN likuma 138. pantā). Šajā rakstā – par to, kādi nosacījumi jāievēro, lai piemērotu 138. pantu, un kādos gadījumos PVN var nepiemērot.
Ar 2023. gada 1. jūliju grāmatvedības ārpakalpojumus drīkst sniegt tikai personas, kas ir saņēmušas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izsniegtu ārpakalpojuma grāmatveža licenci. Šī licencēšanas prasība attiecas gan uz komersantiem, kas sniedz grāmatvedības ārpakalpojumus, gan uz fiziskām personām, kas sniedz grāmatvedības ārpakalpojumus kā saimnieciskās darbības veicēji.
Mēdz būt gadījumi, kad uzņēmumam nav skaidrs, vai darījums, kurā tas iesaistās, ir uzņēmuma pāreja. To ir svarīgi noskaidrot, lai apzinātu virkni potenciālu risku, tostarp pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksāšanas saistības. Ja ir notikusi uzņēmuma pāreja, tad darījumam nav piemērojams PVN, ja uzņēmuma ieguvējs ir reģistrēts PVN maksātājs un tiek turpināta saimnieciskā darbība, kas nav saistīta ar uzņēmuma izpārdošanu vai komercsabiedrības likvidēšanu.
Šā gada 11. janvārī stājās spēkā Finanšu ministrijas izstrādātie grozījumi 2013. gada 17. decembra MK noteikumos Nr. 1507 “Kārtība, kādā atmaksā pievienotās vērtības nodokli trešās valsts vai trešās teritorijas reģistrētam nodokļa maksātājam” un 2013. gada 17. decembra MK noteikumos Nr. 1514 “Kārtība, kādā reģistrēts nodokļa maksātājs iesniedz pieteikumu pievienotās vērtības nodokļa atmaksas saņemšanai citā Eiropas Savienības dalībvalstī, un kārtība, kādā atmaksā pievienotās vērtības nodokli citas Eiropas Savienības dalībvalsts reģistrētam nodokļa maksātājam”.
Grozījumi īpaši attiecas uz citu dalībvalstu un trešo valstu/teritoriju PVN maksātājiem, kas neveic saimniecisko darbību Latvijā, bet saņem ar nekustamo īpašumu (NĪ) saistītus pakalpojumus un pretendē uz PVN atmaksu, jo tie saņemti, lai nodrošinātu tādus darījumus, par kuriem PVN jāmaksā pakalpojumu saņēmējam Latvijā.
2023. gada 21. decembrī Eiropas Savienības Tiesa (EST) pieņēma spriedumu lietā C-288/22 par to, vai akciju sabiedrības valdes locekļi ir PVN maksātāji. Šis spriedums ir svarīgs, jo skaidro, kādi kritēriji jāizpilda, lai uzskatītu, ka persona veic saimniecisku darbību, kas ir PVN maksāšanas pamats, un kādi faktori jāņem vērā, lai noteiktu, vai persona ir patstāvīga PVN maksātāja.
Pavisam atšķirīgi uz minēto PVN likuma nosacījumu, ka ar PVN apliekamajā vērtībā jāiekļauj tikai tie nodokļi, kas maksājami saistībā ar pakalpojuma sniegšanu, savā 2019. gada 28. jūnija spriedumā lietā Nr. C26128713, SKC-201/2019 skatījies Senāts. Strīds bija par piespiedu zemes nomas tiesisko attiecību nodibināšanu, kas paredzēja nomas maksu un papildus tai arī nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) kompensāciju. Senāts vērtēja, vai NĪN kompensācijai jāpiemēro PVN. Vispirms tika vērtēts, kas ir NĪN objekts un kas – NĪN maksātājs.
Sniedzot nomas pakalpojumu par atlīdzību, jebkura persona (arī publiska vai atvasināta publiska persona) tiks uzskatīta par nodokļa maksātāju, ja vien saņemtā atlīdzība nav simboliska. Tātad pats nomas pakalpojums būs darījums, kam piemērojamas PVN likuma normas. Šajā rakstā – par to, vai papildus nomas maksai no nomnieka iekasētais nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN) ir uzskatāms par daļu no nomas maksas un vai tam jāpiemēro PVN.
Praksē Latvijas uzņēmumu – pakalpojuma sniedzēju – grāmatveži samulst, uzzinot, ka ārvalsts darījuma partnerim ir PVN reģistrācijas numurs ne tikai tā dibināšanas valstī, bet arī Latvijā. Kādā nolūkā ārvalsts komersants saņem PVN reģistrācijas numuru Latvijā? Un kā tas ietekmē pakalpojuma sniedzējus Latvijā? Par to sīkāk – šajā rakstā.
Finanšu ministrija ir ierosinājusi veikt vairākas PVN likuma izmaiņas, kas stātos spēkā no 2024. gada. Grozījumu projekts ir izstrādāts, lai pilnveidotu PVN regulējumu, nosakot, ka ar PVN neapliek konkrētus pakalpojumus, kas cieši saistīti ar sportu, kā arī lai mazinātu administratīvo slogu, veicinātu uzņēmējdarbības vides sakārtošanu un pārskatītu nosacījumus reģistrētiem PVN maksātājiem attiecībā uz priekšnodokļa korekciju zaudētiem parādiem. Lai grozījumu projekts stātos spēkā, tas vēl jāapstiprina Saeimai otrajā lasījumā. Šajā rakstā – par sagatavotajiem PVN likuma grozījumiem.
Esam jau informējuši MindLink abonentus, ka 2022. gada beigās Eiropas Komisija (EK) publicēja PVN direktīvas (2006/112/EK) un Padomes Īstenošanas regulas (ES) Nr. 282/2011 grozījumu projektus, lai modernizētu ES PVN sistēmu un stiprinātu tās izturību pret krāpšanu. ES PVN reformas ir pazīstamas kā projekts “PVN digitālajā laikmetā” jeb ViDA. Tā mērķis ir modernizēt un vienkāršot PVN noteikumus platformu ekonomikas dalībniekiem, ieviešot obligātu reāllaika digitālo ziņošanu un e-rēķinu izrakstīšanu par visiem Kopienas B2B darījumiem. Šajā rakstā aplūkosim jaunākos notikumus un iespējamās reformas, īpaši pievēršoties e-rēķinu izrakstīšanas praksei.
