Kā zināms, Latvijas PVN maksātāji var atgūt nodokli, kas samaksāts par pirkumiem citā ES dalībvalstī saskaņā ar Padomes Direktīvu 2008/9/EK, proti, nodokli atmaksā tiem PVN maksātājiem, kas neveic uzņēmējdarbību attiecīgās valsts teritorijā, bet veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī. Tā kā Apvienotā Karaliste (“AK”) 2020. gada 31. janvārī izstājās no ES ar pārejas periodu līdz 2020. gada 31. decembrim, ES vienoto PVN atmaksas procedūru vairs nevarēs izmantot, lai atgūtu nodokli, kas samaksāts AK pēc 2021. gada 1. janvāra. Attiecībā uz 2020. gadā AK samaksāto nodokli joprojām var izmantot ES vienoto procedūru, taču tuvojas PVN atmaksas pieprasījuma iesniegšanas termiņš: 2021. gada 31. marts.
Nosūtot darbiniekus komandējumā uz citu valsti, nepieciešamie izmitināšanas un transporta pakalpojumi arvien biežāk tiek pasūtīti dažādās interneta platformās. Arī dažādi citi pakalpojumi un preces tiek pasūtīti internetā no ārvalstu piegādātājiem. Nereti no saņemtajiem dokumentiem nav skaidrs, vai darījumam ir piemērots PVN un kas ir darījuma partneris – platforma vai tās klients. Šajā rakstā aplūkoti biežāk sastopamie modeļi ES no pircēja skatpunkta.
Šā gada 20. janvārī Eiropas Savienības Tiesa (“EST”) pieņēma spriedumu lietā C‑655/19, kurā analizēts, vai darījums, ja fiziska persona, kas izsniegusi ar nekustamo īpašumu (“NĪ”) hipotēkām nodrošinātus aizdevumus un kurai piespiedu izpildes procedūras rezultātā šie NĪ tiek piešķirti, pēc tam tos pārdod, ir kvalificējams kā saimnieciskā darbība PVN direktīvas izpratnē un apliekams ar PVN. Šajā rakstā – sīkāk par EST atziņām.
Lai nodrošinātu sistemātisku PVN aprēķināšanu un samaksu budžetā, kā arī novērstu izvairīšanos no PVN samaksas situācijās, kad darījums veikts nepārtraukti un ir sarežģīti konstatēt darījuma brīdi, PVN likums nosaka termiņus nodokļa rēķinu izrakstīšanai un nodokļa deklarēšanai. Bet vai šie termiņi ir attiecināmi uz darījumu starp diviem Latvijā reģistrētiem nodokļa maksātājiem, kurā par nodokļa aprēķināšanu un samaksu atbildīgs ir preču vai pakalpojumu saņēmējs (“vietējais reverss”)?
Apjoma un cita veida pēcpārdošanas atlaižu piešķiršana ir daudzu vairumtirgotāju un pakalpojumu sniedzēju piekopta prakse. Šajā rakstā – par to, kā piešķirtā atlaide ietekmē iepriekš aprēķināto PVN saskaņā ar likumvidi.
Finanšu nozarē pēdējo gadu laikā strauji ienākuši jauni spēlētāji – FinTech uzņēmumi. Jau pats nosaukums norāda uz šo uzņēmumu atrašanos finanšu pakalpojumu un tehnoloģiju tirgus krustpunktā. FinTech uzņēmumi gan veicina un attīsta banku darbību, gan paši kļūst par alternatīvu tradicionālajām bankām. Kādi ir aktuālie FinTech uzņēmumu jautājumi PVN piemērošanas sakarā – par to varat izlasīt šajā rakstā.
Ziemassvētki ir patīkams apdāvināšanās laiks. Arī šogad uzņēmumi vēlas iepriecināt savus darbiniekus un sadarbības partnerus ar Ziemassvētku dāvanām. Šajā rakstā – par nodokļu likumvides piemērošanu šādām dāvanām. Ņemot vērā ārkārtējo situāciju, neaplūkojam tādus personāla ilgtspējas pasākumus kā darbinieku balles un Ziemassvētku “eglītes” darbinieku bērniem. Pie šīs tēmas atgriezīsimies nākamgad, kad epidemioloģiskā situācija, cerams, būs uzlabojusies.
Šā gada 26. novembrī Eiropas Savienības Tiesa (“EST”) savā spriedumā lietā C‑787/18 (Sögård Fastigheter AB) vērtējusi pienākumu koriģēt priekšnodokli par kapitālieguldījumu precēm nekustamā īpašuma (“NĪ”) piegādes darījumā, kā arī to, kurai darījuma pusei ir šis pienākums. Šajā rakstā – sīkāk par EST atziņām.
Šā gada 3. marta un 12. maija Īsziņās informējām, ka ES plāno vienkāršot PVN piemērošanu e-komercijā un Latvija plāno grozīt PVN likumu attiecībā uz e-komerciju. Šajā rakstā – par aktualitātēm izmaiņu ieviešanā un e-komercijas attīstību Lielbritānijā.
Kompensācijas maksām PVN nepiemēro, bet kā lai zina, vai summa, kas jāmaksā, ja klients savas vainas dēļ izbeidz terminētu pakalpojuma līgumu, ir līgumsods, izdevumu kompensācija vai atlīdzība par sniegtu pakalpojumu? Metodiskajā materiālā “Jautājumi un atbildes par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu” VID skaidro, ka PVN nav jāpiemēro līgumsodam, drošības naudai un rokasnaudai, kā arī izdevumu kompensācijai, ja tā nav atlīdzība par preču piegādi vai pakalpojuma sniegšanu. Šajā rakstā – par diviem Eiropas Savienības Tiesas (“EST”) spriedumiem, kuri skaidro, kā vērtēt, vai saņemtā kompensācija pēc būtības tomēr nav atlīdzība par sniegtu pakalpojumu.
VID turpina darbu pie Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (“EDS”) modernizācijas un ar šā gada 22. jūliju ir ieviesis jaunu risinājumu – servisu saskarni Application Programming Interface (“API”). Šī risinājuma mērķis ir vienkāršot deklarāciju iesniegšanas procesu uzņēmumiem, tādējādi samazinot administratīvo slogu. Šajā rakstā – par EDS API izmantošanas iespējām.
Šā gada 2. jūlijā Eiropas Savienības Tiesa (“EST”) pasludināja spriedumu lietā C-835/18 (SC Terracult SRL). Strīds bija par nodokļu administrācijas atteikumu ļaut PVN maksātājam labot rēķinus pēc nodokļu administrācijas veiktās nodokļu pārbaudes, kuras rezultātā bija aprēķināts valsts budžetā papildus maksājamais nodoklis, tādējādi liedzot šim PVN maksātājam tiesības uz nodokļa atmaksu. Nodokļu administrācijas lēmums bija galīgs, jo PVN maksātājs bija tam piekritis. PVN maksātājs vēlējās labot rēķinus, pamatojoties uz jauniem faktiem, kuri nodokļu administrācijas lēmuma pieņemšanas brīdī nebija zināmi, bet kuru rezultātā strīdus darījumiem tika piemērota nodokļa apgrieztā maksāšana.
