Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likums paredz īpašu kārtību nodokļa piemērošanai darījumos ar lietotām mantām. Lietotās mantas var būt visdažādākās ķermeniskās lietas – automašīnas, iekārtas, biroja tehnika, mēbeles un citas lietas, kas ir derīgas turpmākai lietošanai tādā pašā veidā bez pārveidojumiem vai pēc labošanas un kas nav mākslas darbi, kolekciju priekšmeti vai senlietas.¹ Standarta gadījumā PVN maksātājs, pārdodot lietotu preci, visai tās vērtībai piemēros PVN. Tomēr atsevišķos gadījumos lietotām precēm PVN var nepiemērot vai piemērot īpašā režīmā, apliekot tikai starpību starp iegādes un pārdošanas vērtību (īpašs režīms lietotām mantām PVN likuma 138. pantā). Šajā rakstā – par to, kādi nosacījumi jāievēro, lai piemērotu 138. pantu, un kādos gadījumos PVN var nepiemērot.

Otrreizējā tirgū var nonākt preces, par kurām priekšnodoklis pie sākotnējās iegādes netika atskaitīts, jo pircējs tās iegādājās ar PVN neapliekamai saimnieciskai darbībai vai vispār neiegādājās tās saimnieciskai darbībai (piemēram, reprezentatīvo auto, jahtu). PVN likuma 52. panta trešā un trīs prim daļa paredz, ka tādu preču pārdošana, par kuru iegādi nedrīkstēja atskaitīt priekšnodokli, nav apliekama ar PVN. Norma ieviesta, lai novērstu PVN dubulto uzlikšanu, jo tādu preču, par kuru iegādi priekšnodoklis nebija atskaitāms, pašizmaksu jau veido PVN izdevumi un nebūtu pamata šai vērtībai nodokli piemērot vēlreiz.

Kā piemērus var minēt medicīnas iestādes, finanšu pakalpojumu sniedzējus, valsts deleģētu funkciju veicējus, arī holdinga sabiedrības, kas neveic aktīvu saimniecisko darbību. Šajos gadījumos personas būs iegādājušās preces, kam iegādes brīdī būs bijis piemērots PVN, bet, tā kā šīs preces tika izmantotas darījumiem, kas nedod tiesības atskaitīt priekšnodokli, piegādātājam samaksātais PVN nebūs atskaitīts kā priekšnodoklis. Līdz ar to šādos gadījumos iegādes brīdī piemērotais PVN veidos preces pašizmaksu.

Atvērts ir jautājums, vai un kā šo normu var piemērot gadījumos, kad priekšnodoklis par iegādāto preci atskaitīts daļēji (piemēram, par vieglo auto, ko izmanto arī privātiem mērķiem, vai arī nodokļa maksātājs darbojas jauktā biznesā, veicot gan apliekamus, gan neapliekamus darījumus, un prece nepieciešama abu šo darījumu veidu nodrošināšanai). Visdrīzāk, pārdodot preci, par kuru persona atskaitījusi priekšnodokli daļēji, atbrīvojums nebūs piemērojams.

PVN likumā ir paredzēts arī īpašs režīms lietotu mantu tirdzniecībai. To piemēro reģistrēts nodokļa maksātājs, kas iegādājies un vēlas tālāk tirgot tādas lietotas preces, kuru vērtība jau ietver PVN izmaksas. Šajā gadījumā ar PVN apliek starpību starp iegādes un pārdošanas vērtību. Ja tā ir negatīva, tad nodokli neaprēķina.²

PVN likuma 138. pants definē gan lietoto mantu tirgotāju, gan preces, kam piemērojams īpašais režīms, un nosaka priekšnodokļa atskaitīšanas ierobežojumus tirgotājam. Būtiski, ka precēm jābūt iegādātām no personas, kas nav nodokļa maksātājs (galvenokārt no fiziskām personām), veic tikai neapliekamus darījumus, ir citu lietoto mantu tirgotājs un jau piemēro šo īpašo režīmu, vai ja prece ir pamatlīdzeklis, kas iegādāts no nereģistrēta nodokļa maksātāja vai citas dalībvalsts nereģistrēta nodokļa maksātāja.

Jānorāda, ka saskaņā ar īpašo režīmu piemēroto PVN nenorāda ne rēķinā, ne kases čekā. Turklāt lietoto mantu tirgotājam jāved īpašs uzskaites reģistrs par pārdevēja identitāti, iegādes cenām un citu informāciju, kā arī jāsagatavo attaisnojuma dokuments – iepirkuma akts.

Vēl vērts pieminēt, ka VID rūpīgi seko un praksē ierobežo īpašā režīma piemērošanu, ja tirgotājs nav ievērojis kaut kādus nozares noteikumus (piemēram, lietoto transportlīdzekļu tirgotājiem jābūt CSDD reģistrētai tirdzniecības vietai). Mūsuprāt, tas ir pretrunā šī režīma mērķim – novērst PVN dubulto uzlikšanu.