Šā gada 11. janvārī stājās spēkā Finanšu ministrijas izstrādātie grozījumi 2013. gada 17. decembra MK noteikumos Nr. 1507 “Kārtība, kādā atmaksā pievienotās vērtības nodokli trešās valsts vai trešās teritorijas reģistrētam nodokļa maksātājam” un 2013. gada 17. decembra MK noteikumos Nr. 1514 “Kārtība, kādā reģistrēts nodokļa maksātājs iesniedz pieteikumu pievienotās vērtības nodokļa atmaksas saņemšanai citā Eiropas Savienības dalībvalstī, un kārtība, kādā atmaksā pievienotās vērtības nodokli citas Eiropas Savienības dalībvalsts reģistrētam nodokļa maksātājam”.
Grozījumi īpaši attiecas uz citu dalībvalstu un trešo valstu/teritoriju PVN maksātājiem, kas neveic saimniecisko darbību Latvijā, bet saņem ar nekustamo īpašumu (NĪ) saistītus pakalpojumus un pretendē uz PVN atmaksu, jo tie saņemti, lai nodrošinātu tādus darījumus, par kuriem PVN jāmaksā pakalpojumu saņēmējam Latvijā.
Saskaņā ar PVN likumu trešās valsts/teritorijas PVN maksātājam, kas veic vismaz vienu ar nodokli apliekamu darījumu Latvijā, ir pienākums reģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā vai reģistrēt savu pilnvaroto personu. Tomēr, ja šāds PVN maksātājs piegādā preces vai sniedz pakalpojumus, par kuriem nodokli valsts budžetā maksā preču vai pakalpojumu saņēmējs, tad reģistrācija VID PVN maksātāju reģistrā nav obligāta.
Iepriekš MK noteikumi, kas regulē PVN atmaksu citu dalībvalstu un trešo valstu/teritoriju personām, liedza saņemt PVN atmaksu nodokļa maksātājiem, kas neveic saimniecisko darbību Latvijā, par iekšzemē saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar NĪ būvniecību, rekonstrukciju, renovāciju, restaurāciju, remontu vai uzturēšanu.
Faktiski ar MK noteikumiem bija sašaurināts PVN likuma 112. un 113. pantā ietvertais pamatprincips, ka citas dalībvalsts vai trešās valsts/teritorijas PVN maksātājs var prasīt nodokļa atmaksu par iekšzemē saņemtajiem pakalpojumiem, ja tas veic iekšzemē ar nodokli apliekamus darījumus, bet tie nerada pienākumu reģistrēties PVN mērķiem. Tādējādi VID bija grūti atmaksāt PVN par izdevumiem, kas saistīti ar NĪ, neskatoties uz to, ka citu dalībvalstu vai trešo valstu/teritoriju nodokļa maksātājiem nebija pienākuma reģistrēties PVN mērķiem Latvijā.
Jāatgādina, ka PVN likuma 63. panta pirmā daļa un 61. panta pirmā daļa paredz, ka citas dalībvalsts vai trešās valsts/teritorijas nodokļa maksātājs ir tiesīgs nereģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā, ja tas veic tādu preču piegādi vai tādu pakalpojumu sniegšanu, par ko nodokli valsts budžetā maksā preču vai pakalpojumu saņēmējs. Savukārt PVN likuma 88. panta otrā daļa un 89. panta otrā daļa nosaka – ja citas dalībvalsts vai trešās valsts/teritorijas PVN maksātājs, kas neveic saimniecisko darbību Latvijā, sniedz ar NĪ saistītus pakalpojumus iekšzemē Latvijas reģistrētam PVN maksātājam, tad pakalpojuma saņēmējam ir pienākums aprēķināt un maksāt valsts budžetā PVN par saņemto pakalpojumu.
Tātad būtībā ar šiem grozījumiem MK noteikumos tiek panākts jau iepriekš PVN likumā noteiktais princips, ka PVN pārmaksas atmaksai nebūtu ierobežojuma situācijā, kad citas dalībvalsts vai trešās valsts/teritorijas nodokļa maksātājs sniedz pakalpojumus, kuru sniegšanas vieta ir iekšzeme, ja par PVN aprēķināšanu un iemaksu budžetā atbild pakalpojuma saņēmējs. Jāatgādina, ka trešo valstu/teritoriju nodokļa maksātājiem, kas neveic saimniecisko darbību Latvijā, atmaksā PVN, ievērojot paritātes principu. Šobrīd atmaksu var pieprasīt personas, kas PVN mērķiem reģistrējušās Norvēģijā, Šveicē, Islandē, Monako un Apvienotajā Karalistē. Tās ir valstis, kurās uz PVN pārmaksas atmaksu var pretendēt arī Latvijas nodokļa maksātāji.
Tāpat MK noteikumu grozījumi paredz, ka PVN pārmaksas atmaksa nav ierobežojama tiem citu dalībvalstu vai trešo valstu/teritoriju nodokļa maksātājiem, kas sniedz pakalpojumus, kuru sniegšanas vieta ir Latvija, vai veic importēto preču tālpārdošanu, kuras vieta ir Latvija, ja PVN samaksai par šiem darījumiem tiek izmantots OSS vai IOSS režīms.
Ja Jums ir kāds komentārs par šo rakstu, lūdzu, iesūtiet to šeit lv_mindlink@pwc.com
Uzdot jautājumu
