Mēdz būt gadījumi, kad uzņēmumam nav skaidrs, vai darījums, kurā tas iesaistās, ir uzņēmuma pāreja. To ir svarīgi noskaidrot, lai apzinātu virkni potenciālu risku, tostarp pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksāšanas saistības. Ja ir notikusi uzņēmuma pāreja, tad darījumam nav piemērojams PVN, ja uzņēmuma ieguvējs ir reģistrēts PVN maksātājs un tiek turpināta saimnieciskā darbība, kas nav saistīta ar uzņēmuma izpārdošanu vai komercsabiedrības likvidēšanu.
Ja uzņēmuma pāreju nevar konstatēt, tad visas par atlīdzību nodotās preces un pakalpojumi (tostarp tiesības) ir PVN objekti.
Piesardzības labad komersants var izvēlēties aplikt uzņēmuma pārejas ietvaros nodotās preces un pakalpojumus, taču tas, pirmkārt, rada nesamērīgu papildu nodokļu slogu un, otrkārt, pircēju pakļauj priekšnodokļa riskam. Valsts ieņēmumu dienests (VID) nepieļauj priekšnodokļa atskaitīšanu, balstoties uz nepareizi izrakstīta rēķina pamata, proti, ja PVN tiek piemērots gadījumos, kad tas nav bijis jādara.
Līdz ar to ir noderīgi izprast, pēc kādiem kritērijiem VID vērtē, vai konkrēta darījuma rezultātā ir notikusi uzņēmuma pāreja. Šajā rakstā – par nesenu Administratīvās rajona tiesas lēmumu, kurā tika vērtēta VID nostāja attiecībā uz uzņēmuma pārejas pazīmēm. Lieta gan neskāra PVN piemērošanu, bet uzņēmuma pārejas kritērijiem nebūtu jāatšķiras.
Lietas1 pamatā bija VID pieņemtais lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, pamatojoties uz VID konstatēto uzņēmuma pāreju no SIA “A” uz SIA “B” un SIA “C”. Tā kā SIA “A” bija izveidojušies nodokļu parādi, atbilstoši Komerclikuma 20. pantam VID ieskatā SIA “A” saistības bija pārgājušas uzņēmuma ieguvējiem – SIA “B” un SIA “C” solidāri. VID uzskatīja, ka SIA “B” bija pārņēmusi tādu SIA “A” elementu kopumu, kā rezultātā tā var pēc būtības turpināt SIA “A” veikto saimniecisko darbību, notikušajām izmaiņām paliekot sabiedrību klientiem praktiski nemanāmām. SIA “B” vērsās ar sūdzību tiesā, apstrīdot uzņēmuma pārejas faktu, kuras dēļ VID būtu tiesības no SIA “B” piedzīt SIA “A” nodokļu parādus.
Iesākumā tiesa atsaukusies uz tiesību doktrīnā analizēto uzņēmuma jēdzienu. Saskaņā ar to ar uzņēmumu saprot līdzekli (instrumentu), ko komersants izmanto savas komercdarbības veikšanai. Uzņēmumā ietilpst komersantam piederošas ķermeniskas un bezķermeniskas lietas (tostarp saistības), kā arī citi saimnieciskie labumi (vērtības).
Uzņēmums nosacīti sastāv no trim daļām:
Ar “faktiskajām attiecībām bez tiesiskās formas” plašākā nozīmē saprot uzņēmuma pozitīvās nākotnes izredzes, kas balstās uz publikas uzticību uzņēmuma ražotajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem un dod pamatu lielākai uzņēmuma atdevei. Tas ir nemantisks elements, taču to var novērtēt mantiskā izteiksmē. Mantiskās izteiksmes vērtību nosaka, pamatojoties uz tādiem uzņēmuma faktoriem kā laba reputācija, laba klientūra, kvalificēts darbaspēks, tehnoloģijas, zinātība, atpazīstamība, piegāžu un noieta tirgi, sakari, tostarp politiskais lobijs. Reizēm faktiskās attiecības pieskaita pie aktīviem kā vienu no aktīvu sastāvdaļām.2
Tiesa norādīja, ka atbilstoši tiesību doktrīnai var būt arī gadījumi, kad pāriet tikai daļa uzņēmuma. Praktiski jāskatās, vai ir pārgājuši būtiskie uzņēmuma elementi, proti, vai ieguvējs var izmantot šo uzņēmumu tā līdzšinējā veidā un profilā bez būtiskām izmaiņām. Ja ieguvējs var pēc būtības turpināt attiecīgo darbību ar uzņēmumu, tad uzskatāms, ka uzņēmums pārgājis, pat ja tā nenozīmīgas daļas ir palikušas atsavinātājam.3
Savā lēmumā tiesa atsaucās arī uz Eiropas Savienības Tiesas (EST) judikatūru, kur tiek doti uzņēmuma kritēriji un vērtējums tam, vai pastāv un tiek nodots uzņēmums un vai ir saglabāta tā identitāte. Tiesa uzsver, ka uzņēmuma pārejas kritērijus var iedalīt vispārīgos (noteiktajos) un individuālos (nosakāmajos). Vadoties no EST prakses, identificējami šādi vispārīgie kritēriji:
Tiesa norādījusi, ka svarīgi ir konstatēt pārņemtās ekonomiskās vienības pastāvēšanu, identitāti un stabilitāti.
Konkrētajā lietā VID bija pamatojis uzņēmuma pārejas faktu ar to, ka ir veiktas saskaņotas darbības, lai SIA “B” turpinātu veikt SIA “A” saimniecisko darbību, un norādījis uz vairākām uzņēmuma pārejas pazīmēm, ko katru atsevišķi tiesa vērtējusi, pievēršot uzmanību VID argumentu pamatotībai.
Identisks pamatdarbības veids
VID konstatēja, ka SIA “A” un SIA “B” ir identisks deklarētais saimnieciskās darbības veids saskaņā ar NACE kodu (citur neklasificētie specializētie būvdarbi). Tiesa norādīja, ka, vadoties tikai pēc NACE koda, nenoskaidrojot papildu apstākļus, nav iespējams izdarīt pamatotu secinājumu par to, ka abām sabiedrībām ir identisks saimnieciskās darbības veids. Tāpēc šis apgalvojums nav pierādīts.
Saistība starp abu sabiedrību amatpersonām, dalībniekiem, pilnvarotajām personām un darbiniekiem
Abām sabiedrībām bija atšķirīgas amatpersonas un dalībnieki, bet VID bija konstatējis, ka SIA “A” amatpersona un SIA “B” amatpersona epizodiski bijušas nodarbinātas vienos un tajos pašos uzņēmumos. Gan SIA “A”, gan SIA “B” bijusi viena un tā pati pilnvarotā persona – grāmatvede (SIA “A” grāmatvede strādājusi no 2014. gada līdz 2020. gadam, savukārt SIA “B” – kopš 2021. gada).
Tiesa norādīja – apstāklis, ka abu sabiedrību amatpersonām iepriekš ir bijusi viena darba vieta, ka tās ir pazīstamas, automātiski nenozīmē to, ka, veicot savu saimniecisko darbību, to darbības būs savstarpēji saistītas un saskaņotas. Tā kā VID pārstāvis tiesas sēdē nespēja aprakstīt, kā šī pazīšanās atviegloja uzņēmuma pāreju, tiesa noraidīja šo argumentu.
Sakrīt (saglabājas pārņemtā uzņēmuma) saimnieciskās darbības vadības vieta, saziņai izmanto vienu datoru, kopīgs interneta pakalpojuma pieslēgums, sakrīt kontaktinformācija
Abu sabiedrību nodokļu deklarācijās norādīti vieni un tie paši saziņas līdzekļi (e-pasta adrese un tālruņa numurs).
Tiesa norādīja, ka pat tad, ja grāmatvede vienlaikus kārtotu grāmatvedību abiem uzņēmumiem, tikai uz šīs informācijas pamata nav iespējams izdarīt secinājumu, ka visi grāmatvedības pakalpojuma sniedzēja klienti kļūst par savstarpēji saistītiem uzņēmumiem, kas veic saskaņotas darbības, jo viņu grāmatvedim ir pieejama konfidenciāla informācija par citiem uzņēmumiem. Vēl jo vairāk, bez pārliecinošiem pierādījumiem nav iespējams secināt, ka grāmatvedis ir iesaistīts uzņēmuma saimnieciskās darbības vadībā. Tas, ka grāmatvedim ir pieejami darījumu dokumenti, viņš var veikt maksājumus un sazināties ar VID nodokļu jautājumos, izriet no šīs profesijas būtības, nevis ir uzņēmuma vadības piešķirtās īpašās pilnvaras.
Apgrozījums
VID norāda uz SIA “B” straujo apgrozījuma pieaugumu, kas sakrīt ar SIA “A” saimnieciskās darbības pārtraukšanu. Tomēr tiesas ieskatā tas, ka šie procesi notikuši paralēli, vēl nenozīmē, ka ir notikusi uzņēmuma pāreja. Par pāreju varētu liecināt tas, ka apgrozījuma pieaugums ir tieši saistīts ar iegūtajiem aktīviem vai pārņemtajiem darbiniekiem.
Pārņemti darījumu partneri vai darbinieki
Balstoties uz deklarāciju datiem, VID konstatēja, ka abām sabiedrībām ir bijuši vieni un tie paši darījumu partneri. Tiesas ieskatā, lai secinātu par darījumu partnera pārņemšanu, nav pietiekami pārbaudīt tikai nodokļu deklarācijās norādītos datus, bet jāpārbauda arī šo darījumu slēgšanas un sadarbības uzsākšanas apstākļi.
Pārņemti pamatlīdzekļi
SIA “B” pārņēma no SIA “A” trīs piekabes un vienu kravas transportlīdzekli, kas VID ieskatā liecina par aktīvu pārņemšanu. Turpretī tiesas ieskatā aktīvu atsavināšana pati par sevi bez papildu pierādījumiem neliecina par uzņēmuma pāreju. Nav pieļaujams aprobežoties tikai ar transportlīdzekļu pārreģistrāciju, nevērtējot darījuma dalībnieku sniegtos paskaidrojumus par darījuma apstākļiem un pierādījumus, kas to apstiprina. Tiesa norāda, ka bieži vien uzņēmumi, kas nonākuši finanšu grūtībās, atsavina sev piederošus aktīvus, lai iegūtu naudas līdzekļus.
Līdz ar to, izvērtējot, vai ir notikusi uzņēmuma pāreja, jāņem vērā VID un – vēl vairāk – tiesas izvirzītie kritēriji.
Primāri jākonstatē, vai ir pārgājis tāds uzņēmuma elementu kopums, ko varētu uzskatīt par būtisku un pietiekamu patstāvīgas, neatkarīgas saimnieciskās darbības veikšanai līdzšinējā veidā un profilā bez būtiskām izmaiņām. Elementu kopums katrā gadījumā var atšķirties.
VID pienākums ir rūpīgi veikt vispusīgu lietas apstākļu noskaidrošanu un pārbaudi.
Ja Jums ir kāds komentārs par šo rakstu, lūdzu, iesūtiet to šeit lv_mindlink@pwc.com
Uzdot jautājumuŠā gada 11. janvārī stājās spēkā Finanšu ministrijas izstrādātie grozījumi 2013. gada 17. decembra MK noteikumos Nr. 1507 “Kārtība, kādā atmaksā pievienotās vērtības nodokli trešās valsts vai trešās teritorijas reģistrētam nodokļa maksātājam” un 2013. gada 17. decembra MK noteikumos Nr. 1514 “Kārtība, kādā reģistrēts nodokļa maksātājs iesniedz pieteikumu pievienotās vērtības nodokļa atmaksas saņemšanai citā Eiropas Savienības dalībvalstī, un kārtība, kādā atmaksā pievienotās vērtības nodokli citas Eiropas Savienības dalībvalsts reģistrētam nodokļa maksātājam”.
Grozījumi īpaši attiecas uz citu dalībvalstu un trešo valstu/teritoriju PVN maksātājiem, kas neveic saimniecisko darbību Latvijā, bet saņem ar nekustamo īpašumu (NĪ) saistītus pakalpojumus un pretendē uz PVN atmaksu, jo tie saņemti, lai nodrošinātu tādus darījumus, par kuriem PVN jāmaksā pakalpojumu saņēmējam Latvijā.
2023. gada 21. decembrī Eiropas Savienības Tiesa (EST) pieņēma spriedumu lietā C-288/22 par to, vai akciju sabiedrības valdes locekļi ir PVN maksātāji. Šis spriedums ir svarīgs, jo skaidro, kādi kritēriji jāizpilda, lai uzskatītu, ka persona veic saimniecisku darbību, kas ir PVN maksāšanas pamats, un kādi faktori jāņem vērā, lai noteiktu, vai persona ir patstāvīga PVN maksātāja.
Pavisam atšķirīgi uz minēto PVN likuma nosacījumu, ka ar PVN apliekamajā vērtībā jāiekļauj tikai tie nodokļi, kas maksājami saistībā ar pakalpojuma sniegšanu, savā 2019. gada 28. jūnija spriedumā lietā Nr. C26128713, SKC-201/2019 skatījies Senāts. Strīds bija par piespiedu zemes nomas tiesisko attiecību nodibināšanu, kas paredzēja nomas maksu un papildus tai arī nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) kompensāciju. Senāts vērtēja, vai NĪN kompensācijai jāpiemēro PVN. Vispirms tika vērtēts, kas ir NĪN objekts un kas – NĪN maksātājs.
Mēs izmantojam sīkdatnes vietnes funkcionalitātes nodrošināšanai un satura kvalitātes uzlabošanai. Sīkdatnes bez kurām vietne nespēj funkcionēt ir vienmēr ieslēgtas, pārējās var brīvi ieslēgt/izslēgt izmantojot šo konfigurācijas paneli. PwC nepārdod Tavus datus trešajām personām.
Noklikšķinot uz “Apstiprināt visas sīkdatnes”, Tu piekrīti visu sīkdatņu veidu izmantošanai.
Plašāka informācija par sīkdatnēm pieejama sīkdatņu izmantošanas politikā..
Šīs sīkdatnes ir nepieciešamas lietotāju autentifikācijas nodrošināšanai. Tās var bloķēt izmantojot pārlūka uzstādījumus, taču šādā gadījumā nebūs iespējams autentificēties.
Šīs sīkdatnes ļauj mums analizēt tīmekļa vietnes apmeklējumu, datu plūsmu avotus un mērtīt vietnes veiktspēju. Šīs sīkdatnes neuzglabā personiski identificējamu informāciju.
Sīs sīkdatnes palīdz mums pielāgot vietnes saturu Jūsu interesēm un uzlabo reklāmu kvalitāti (neļauj tām nepārtraukti atkārtoties, utt).