Reģistrācijas PVN mērķiem pienākumu nosaka ne tikai Latvijā noteiktais reģistrācijas slieksnis iekšzemes darījumiem (50 000 EUR), bet arī sniegto pakalpojumu veids citas ES dalībvalsts PVN maksātājam, ja to sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar PVN likuma 19. panta 1. daļu (par PVN samaksu atbild pakalpojuma saņēmējs), vai saņemto pakalpojumu veids, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar iepriekšminēto pantu. PVN likumā noteikts pienākums reģistrēties PVN mērķiem arī tad, ja uzņēmuma veiktās preču iegādes ES teritorijā kārtējā kalendāra gadā sasniedz vai pārsniedz 10 000 EUR (šobrīd šo slieksni var izmantot ne tikai iekšzemes, bet arī citas ES dalībvalsts PVN maksātāji). Reģistrācijas pienākums iepriekš liedza “izbaudīt” MVU statusu. Noteiktas izmaiņas jau stājušās spēkā no 2025. gada 1. janvāra, citas stāsies spēkā 2025. gada 1. jūlijā. Šajā rakstā - par šīm izmaiņām.
Iepriekš jau informējām, no 2025. gada janvāra mazajiem uzņēmumiem, kuri veic pārrobežu darījumus, paredzēta īpaša PVN reģistrācijas kārtība, t.i., tiem piešķir PVN reģistrācijas numuru ar kodu "EX", kas izmantojams vienīgi citā dalībvalstī veiktajām preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts normatīvo regulējumu. Uzņēmums citās valstīs veiktos darījumus neapliek ar PVN un darījumiem izmanto Latvijā piešķirto PVN reģistrācijas numuru ar kodu EX, kamēr nesasniedz tur noteikto reģistrācijas slieksni, vai kamēr tā gada apgrozījums Eiropas Savienībā nav pārsniedzis 100 000 EUR.
Iepriekšminētie grozījumi PVN likumā neatrisināja situāciju, ka MVU zaudēja savu statusu, neskatoties uz savu apgrozījumu, saņemot pat nebūtiskus pakalpojumus no ārvalstīm, vai veicot preču iegādes ES teritorijā, kuru vērtība gada laikā pārsniedza 10 000 EUR. Pašreiz MVU ir pienākums reģistrēties PVN maksātāju reģistrā pirms šo pakalpojumu saņemšanas un turpmāk piemērot PVN visiem saviem veiktajiem darījumiem.
Ar PVN likuma grozījumiem, kuri stāsies spēkā 2025. gada 1. jūlijā, arī šiem MVU piešķirs īpašo PVN reģistrācijas numuru, kuru varēs izmantot tikai un vienīgi PVN maksāšanai par saņemtajiem pakalpojumiem no citu Eiropas Savienības dalībvalstu vai trešo valstu, teritoriju PVN maksātājiem un preču iegādi ES teritorijā.
Šis numurs neradīs MVU pienākumu maksāt PVN par saviem iekšzemē veiktajiem ar PVN apliekamajiem darījumiem vai piegādātajām precēm līdz brīdim, kad MVU reģistrēsies PVN mērķiem atbilstoši vispārīgajai kārtībai.
Jāņem vērā, ka īpašajā kārtībā reģistrētie PVN maksātāji nevarēs atskaitīt priekšnodokli par iegādātām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai.
Piemēram, Latvijas uzņēmums A (elektroniski sniegtu pakalpojumu sniedzējs) piedāvā klientiem (fiziskām personām) lejupielādei dažādus apmācību videoierakstus. A neveic citus darījums, 2024. gadā tam bija klienti tikai Latvijā. 2024. gadā Latvijā A apgrozījums bija 10 000 EUR. Lai popularizētu apmācību videoierakstus, A tos reklamēja tiešsaistē un par to 2024. gadā samaksāja 100 EUR citas ES dalībvalsts nodokļu maksātājam. Lai gan Latvijā noteiktais reģistrācijas slieksnis iekšzemes darījumiem (50 000 EUR) netika pārsniegts, A bija jāreģistrējas Latvijas PVN maksātāju reģistrā dēļ reklāmas pakalpojumu saņemšanas. Pēc reģistrēšanās PVN maksātāju reģistrā A sniegtajiem pakalpojumiem jāpiemēro Latvijas PVN 21%.
Saņemot tādus pašus reklāmas pakalpojumus pēc 2025. gada 1. jūlija A būtu pienākums aprēķināt un samaksāt PVN par saņemtajiem reklāmas pakalpojumiem no citas dalībvalsts uzņēmuma (šajā gadījumā 21 EUR). A varētu turpināt neaplikt ar PVN apmācību videoierakstus līdz tiktu sasniegts Latvijā noteiktais reģistrācijas slieksnis iekšzemes darījumiem (50 000 EUR).
Īpašajā kārtībā reģistrētajiem PVN maksātājiem nebūs pienākuma iesniegt PVN deklarāciju par taksācijas periodu. Šiem MVU, kas būs saņēmuši pakalpojumus no citas Eiropas Savienības dalībvalsts, trešās valsts vai teritorijas PVN maksātājiem, kā arī veikuši preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā, būs jāiesniedz VID paziņojums par PVN samaksu līdz nākamā mēneša 20. datumam no brīža, kad ir saņemts tāds pakalpojums vai ir veikta preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā. PVN jāsamaksā 23 dienu laikā pēc mēneša, kurā noticis darījums. Tāpat visi īpašajā kārtībā reģistrētie PVN maksātāji būs atbrīvoti no pienākuma izsniegt PVN rēķinu par to veiktajiem darījumiem.
Mūsuprāt, šie PVN likuma grozījumi ir vērtējami pozitīvi, jo atvieglos MVU administratīvo slogu, kā arī ļaus plašākam uzņēmumu lokam izmantot MVU priekšrocības.
Ja Jums ir kāds komentārs par šo rakstu, lūdzu, iesūtiet to šeit lv_mindlink@pwc.com
Uzdot jautājumuUzņēmumiem, īpaši uzņēmumiem ar pārrobežu darbību, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošana nav vienkārša.
Ne tikai pārrobežu aspektā, bet arī attiecībā uz iekšzemes darījumiem ne reizi vien esam diskutējuši par to, kā pakalpojumu sniedzēja darījuma vērtību ietekmē iekārta, kuru tam bez atlīdzības nodevis pakalpojuma pasūtītājs. Praksē mēdz būt situācijas, kurās pakalpojuma sniedzējam trūkst kādas specifiskas iekārtas, lai tas pasūtītājam varētu sniegt pakalpojumu, un tad pasūtītājs pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešamo iekārtu bez atlīdzības nodod pakalpojuma sniedzējam. Nebija arī pārliecības, vai šāda darījuma struktūra ietekmē pakalpojuma saņēmēja tiesības atskaitīt priekšnodokli attiecībā uz nodoto iekārtu.
Par priekšnodokļa atskaitīšanas tiesībām šādā darījuma struktūrā savā nesenajā spriedumā lietā C 475/23, Voestalpine Giesserei Linz GmbH, izteikusies Eiropas Savienības Tiesa (EST).
Šajā rakstā piedāvājam EST skatījumu uz šo jautājumu.
Vienā no iepriekšējām MindLink Īsziņām iepazīstinājām lasītājus ar plānotajiem grozījumiem pievienotās vērtības nodokļa (PVN) regulējumā. Tie paredz obligātus e-rēķinus pārrobežu darījumos un izmaiņas Eiropas Savienības (ES) darījumu pārskatu aizpildīšanas kārtībā. Tāpat grozījumi noteiks atbildību par PVN iekasēšanu platformām, ar kuru starpniecību notiek darījumi viesu izmitināšanas un transporta pakalpojumu nozarē, kā arī tiks paplašināts vienas pieturas aģentūras (one-stop shop – OSS) režīms.
Eiropas Savienības Tiesa (EST) savā nesen pasludinātajā spriedumā analizē PVN piemērošanu elektrības piegādēm elektroauto lietotājiem, izmantojot trešo personu uzlādes staciju tīklu. Pamatlietā Vācijas uzņēmums apstrīdēja Zviedrijas nodokļu administrācijas lēmumu par Zviedrijā veiktām elektrības piegādēm. Spriedumā EST uzsver skaidrību PVN piemērošanā un nostiprina PVN sistēmas pamatnormu ievērošanu. Šajā rakstā mēs apkopojam galvenos spriedumā analizētos argumentus un faktus.
Mēs izmantojam sīkdatnes vietnes funkcionalitātes nodrošināšanai un satura kvalitātes uzlabošanai. Sīkdatnes bez kurām vietne nespēj funkcionēt ir vienmēr ieslēgtas, pārējās var brīvi ieslēgt/izslēgt izmantojot šo konfigurācijas paneli. PwC nepārdod Tavus datus trešajām personām.
Noklikšķinot uz “Apstiprināt visas sīkdatnes”, Tu piekrīti visu sīkdatņu veidu izmantošanai.
Plašāka informācija par sīkdatnēm pieejama sīkdatņu izmantošanas politikā..
Šīs sīkdatnes ir nepieciešamas lietotāju autentifikācijas nodrošināšanai. Tās var bloķēt izmantojot pārlūka uzstādījumus, taču šādā gadījumā nebūs iespējams autentificēties.
Šīs sīkdatnes ļauj mums analizēt tīmekļa vietnes apmeklējumu, datu plūsmu avotus un mērtīt vietnes veiktspēju. Šīs sīkdatnes neuzglabā personiski identificējamu informāciju.
Sīs sīkdatnes palīdz mums pielāgot vietnes saturu Jūsu interesēm un uzlabo reklāmu kvalitāti (neļauj tām nepārtraukti atkārtoties, utt).