Valdība beidzot ir apstiprinājusi apjomīgos grozījumus likumos “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un “Par valsts sociālo apdrošināšanu,” kurus tā iesniedza Saeimā šā gada 13. jūlijā. Šajā rakstā – par būtiskajiem grozījumiem.
Sociālā apdrošināšana
Izmaiņas, kas skars jebkuru darba ņēmēju un darba devēju, ir saistītas ar sociālo iemaksu (VSAOI) likmes celšanu uz 35,09%, no kā 11% segs darba ņēmējs, bet 24,09% – darba devējs. Šo pieaugumu par vienu procentpunktu novirzīs nevis valsts speciālajā budžetā, bet pamatbudžetā veselības aprūpes nodrošināšanai. Tādējādi darba ņēmēji, kas veic sociālās iemaksas, būs apdrošināti valsts bezmaksas veselības pakalpojumiem. Pagaidām gan nav pieņemts galīgais lēmums par veselības pakalpojumu pieejamību personām, kas neveic sociālās iemaksas, un personām, kas objektīvu iemeslu dēļ nevar veikt sociālās iemaksas (bērni, nestrādājoši pensionāri, u.c.).
Būtisks jauninājums ir saistīts ar saimnieciskās darbības veicējiem un to nākotnes pensijas nodrošinājumu. Saskaņā ar Finanšu ministrijas un VID ziņām 2016. gada 4. ceturksnī bija 10330 pašnodarbinātie, kuru ienākumi bija virs valstī noteiktās minimālās algas, taču VSAOI tika veiktas no minimālās algas. Lai šīm personām nodrošinātu cienīgu pensiju, ir plānots noteikt, ka pašnodarbinātajiem būs jāveic iemaksas 5% apmērā kādā no 3. līmeņa pensiju plāniem par starpību starp faktiskajiem ienākumiem un valstī noteikto minimālo algu (pārsniegumu).
Šī kārtība attieksies arī uz 85238 pašnodarbinātajām personām, kas vispār neveic VSAOI, jo to ienākums nesasniedz valstī noteikto minimālo algu. Šajā gadījumā paredzēts atbrīvojums no 5% iemaksu veikšanas 3. pensiju līmenī tikai tad, ja ienākums gadā nepārsniedz EUR 50.
Izmaiņas skars arī autoratlīdzības saņēmējus – par izmaksām autoriem 5% iemaksas 3. pensiju līmenī veiks autoratlīdzības izmaksātājs no saviem līdzekļiem.
Sasaistot minētos grozījumus, ir plānots grozīt arī likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN), lai nodokļa maksātāja kopējiem attaisnotajiem izdevumiem noteiktu ne tikai procentuālo limitu (20% no gada apliekamā ienākuma), bet arī summas limitu (EUR 4000). Šī grozījuma mērķis ir izvairīties no lielu iemaksu pensiju plānos atskaitīšanas IIN vajadzībām.
Ienākuma nodoklis
Svarīgākie IIN likuma grozījumi ir progresīvā IIN ieviešana, kur paredzēts noteikt –
-
20% likmi gada ienākumam līdz EUR 20000 (EUR 1667 mēnesī);
-
23% likmi gada ienākumam EUR 20001–55000;
-
31,4% likmi gada ienākumam no EUR 55001.
Šīs likmes piemēros pakāpeniski. Proti, ja personas gada ienākums ir EUR 60000, tad pirmajiem EUR 20000 piemēros 20% likmi, nākamajiem EUR 35000 – 23% likmi, bet atlikušajiem EUR 5000 – 31,4% likmi.
Atbilstoši jaunajam regulējumam, ja ikmēneša ienākumi pārsniegs EUR 1667, tad atalgojuma izmaksas brīdī darba devējs ieturēs tikai 23% IIN. Ja atalgojums gada griezumā pārsniegs EUR 55000, tad 31,4% IIN persona aprēķinās pati un ar gada ienākumu deklarāciju samaksās nodokli rezumējošā kārtībā.
Turpmāk – par citiem IIN likuma grozījumiem.
