Tā kā iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) regulējošajos tiesību aktos nebija precīzi definēta kārtība ienākuma noteikšanai no virtuālās valūtas pārdošanas, bija nepieciešams grozīt IIN likumu. Šajā rakstā – par IIN likuma grozījumiem, kurus otrajā lasījumā Saeima steidzamības kārtā pieņēma šā gada 13. decembrī.
Ienākums no virtuālās valūtas atsavināšanas – ienākums no kapitāla pieauguma
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums nosaka, ka virtuālā valūta ir vērtības digitālais atspoguļojums, kas var būt digitāli nosūtīts, glabāts vai tirgots un funkcionēt kā apmaiņas līdzeklis, tomēr netiek uzskatīts par likumīgu maksāšanas līdzekli. Ienākumi, kas rodas, ja fiziska persona iegādājas virtuālo valūtu un pēc noteikta turēšanas laika to atsavina, pēc savas ekonomiskās būtības var būt pielīdzināmi ienākumam no kapitāla pieauguma. Tomēr pašreizējā IIN likuma kapitāla aktīvu sarakstā virtuālās valūtas nav iekļautas.
Tā kā ienākums no darījuma ar virtuālo valūtu ir specifisks ienākuma veids, IIN likumā izpratnē tas turpmāk tiks pielīdzināts ienākumam no kapitāla pieauguma, piemērojot IIN likuma 15. pantā noteikto 20% likmi. Tomēr virtuālā valūta atšķiras no tradicionālajiem aktīviem, tādēļ likumdevēja ieskatā nav pamata atļaut taksācijas gada zaudējumus no virtuālās valūtas atsavināšanas segt no taksācijas gada ienākumiem, kas radušies, atsavinot citus aktīvus, t.i., akcijas, vērtspapīrus, kapitāla daļas vai citus IIN likuma 11.9 pantā pašlaik minētos aktīvus.
Ienākumu no kapitāla pieauguma arī darījumos ar virtuālo valūtu noteiks līdzīgi kā citiem kapitāla aktīviem, t.i., no kapitāla aktīva atsavināšanas vērtības atņemot iegādes vērtību, kuru nodokļa maksātājs spēj pierādīt ar attaisnojuma dokumentu (to kopumu). Tomēr ņemot vērā riskus gadījumā, ja nodokļa maksātājam nav attaisnojuma dokumentu, kas pamato virtuālās valūtas iegādes vērtību, grozījumi novērš iespēju kā iegādes vērtību izmantot kādu nosacītu vērtību. Šāda iespēja pastāv citos darījumos ar kapitāla aktīviem (piemēram, nekustamo īpašumu, kura atsavināšanas gadījumā par iegādes vērtību atsevišķos gadījumos uzskata tā aktuālo vai koriģētu aktuālo kadastrālo vērtību atsavināšanas gadā).
Turpmāk IIN likumā būs skaidri definēts, ka kapitāla pieaugumu no virtuālās valūtas nosaka, no aktīva atsavināšanas vērtības atņemot sākotnējo iegādes vērtību. Ja nebūs iespējams skaidri noteikt aktīva sākotnējo iegādes vērtību, to uzskatīs par līdzvērtīgu nullei. Zaudējumus, kas radīsies no darījumiem ar virtuālo valūtu, fiziskā persona varēs segt tikai ar pozitīvo kapitāla pieaugumu, kas radīsies, atsavinot šāda paša veida kapitāla aktīvus jeb virtuālo valūtu.
Šie ir svarīgākie no 13. decembrī pieņemtajiem IIN likuma grozījumiem. Pārējie ir precizējumi, kas salāgo pašreizējo likuma redakciju ar citiem normatīvajiem aktiem.
Vēršam uzmanību, ka IIN likumā progresīvās likmes piemērošanai ir mainīts 55 000 eiro limits, aizstājot to ar atsauci uz likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteiktajiem VSAOI griestiem, kas no 2019. gada plānoti 62 500 eiro apmērā.
