2018. gada nogalē un 2019. gada sākumā VID ir publicējis anonimizētas uzziņas par nodokļu piemērošanu dividenžu ienākumam. Iepriekšējā nedēļā rakstījām par vienu no tām, šonedēļ – par otru. Abas uzziņas vieno ne tikai ienākuma veids, kuram nodokļu piemērošana tiek analizēta, bet arī VID pieeja normatīvo aktu interpretācijai, neizmantojot likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN) sniegtās iespējas analizēt veikto darījumu vai uzņēmumu grupas struktūru pēc ekonomiskās būtības. Šajā rakstā – ieskats VID secinājumos par UIN un IIN piemērošanu situācijā, kurā dividendes no Latvijas uzņēmuma 2017. gada peļņas 2018. gadā tiek iekļautas peļņā cita Latvijas uzņēmuma līmenī un turpmāk izmaksātas fiziskai personai.
VID 2018. gada 18. decembra uzziņa1 atrisina jautājumu par IIN piemērošanu fiziskas personas saņemtām dividendēm caur uzņēmumu ķēdi 2018. gadā un vēlāk, ja to pirmavots ir peļņa, kas radusies 2017. gadā vai agrāk.
Situācijas apraksts
Latvijas uzņēmumam A, kura kapitāldaļu īpašnieks ir fiziska persona – Latvijas nodokļu rezidents, pieder 55% kapitāldaļu citā Latvijas uzņēmumā B. 2018. gadā B sadalīja peļņu, kas radusies līdz 2017. gada 31. decembrim, savukārt A 2018. gadā saņēma dividenžu ienākumu, ko iekļāva savā 2018. gada peļņas aprēķinā. 2019. gadā A plāno dividendēs sadalīt savu 2018. gada peļņu.
UIN likuma 6. panta pirmā daļa nosaka, ka nodokļa maksātājs ir tiesīgs samazināt ar nodokli apliekamajā bāzē iekļauto dividenžu apmēru tādā apjomā, kādā tas saņēmis dividendes no uzņēmuma, kurš ir UIN maksātājs. Tātad A izmaksā dividendēs tikai to peļņas daļu, kas ietver iepriekš no B saņemtās dividendes, tādēļ A līmenī UIN nav samaksāts. Var rasties arī tāda situācija, kad A peļņā, kas tiek izmaksāta dividendēs, tiek iekļautas gan iepriekš saņemtās dividendes, gan cits ienākums, kam jau UIN ir piemērots.
Uzdotais jautājums
Uzziņas pieprasījumā VID jautāts, kā piemērot IIN, ja –
- peļņa, no kuras B izmaksā dividendes A, radusies līdz 2017. gada 31. decembrim, bet
- peļņa, no kuras A izmaksā dividendes fiziskai personai, radusies 2018. gadā un sastāv no dividendēm, kam izmaksas brīdī nepiemēro UIN.
VID atbilde
UIN likuma un IIN likuma mijiedarbības izvērtēšanas rezultātā VID norāda, ka, izmaksājot fiziskai personai dividendes no peļņas, kas A līmenī radusies 2018. gadā, A ir tiesīgs neaplikt dividendes ar IIN. Šis nosacījums ir spēkā arī tad, ja A, izmaksājot dividendes, samazina apliekamajā bāzē iekļaujamo dividenžu apmēru par dividendēm, kas saņemtas no cita uzņēmuma atbilstoši UIN likuma nosacījumiem, kādēļ faktiski UIN par fiziskās personas saņemtajām dividendēm nav samaksāts vai ir samaksāts daļēji.
PwC secinājumi
VID norādījis, ka dividenžu izmaksāšana caur uzņēmumu ķēdi var samazināt IIN slogu tās patiesajam labuma guvējam. Turklāt tas izdarāms, neizmantojot sarežģītas ārvalstu struktūras, bet tikai divpakāpju uzņēmumu grupas struktūru Latvijā. Piemēram, ja B ir uzkrāta 2017. gada peļņa, kas izmaksājama fiziskai personai, piemērojot 10% likmi vēl tikai 2019. gadā, bet 2020. gadā jau 20% IIN likmi, tad IIN samazinājumu līdz 0% likmei var saņemt starp B un fizisko personu novietojot vēl vienu Latvijas uzņēmumu A.
Turklāt VID nenorāda uz nepieciešamību vērtēt uzņēmumu ķēdes izveidošanas pamatotību un ekonomisko būtību, lai varētu piemērot IIN likumā noteikto atbrīvojumu. Taču IIN likuma 9. panta 3.8 daļa nosaka, ka atbrīvojumu no IIN samaksas par saņemtajām dividendēm nevar izmantot, ja konstatēts, ka uzņēmumu struktūra izveidota mākslīgi. Viens no mākslīgas struktūras kritērijiem ir tas, ka no izcelsmes avota izmaksātās dividendes tiktu apliktas ar augstāku IIN likmi, nekā izmaksājot tās caur struktūru vai struktūru ķēdi.
Šis secinājums cieši savijas ar mūsu secinājumiem par 2019. gada 4. janvāra uzziņu (
MindLink.lv Īsziņa).
Sniegtajās uzziņās VID šobrīd neņem vērā ekonomiskās būtības izvērtēšanas kritērijus, kas uzziņas saņēmējam sniedz paļāvību, ka audita laikā darījuma vai struktūras izveidošanas mērķis arī netiks vērtēts.
Turklāt, publicējot uzziņu, VID rada ticību, ka šī interpretācija būs piemērojama citos līdzīgos gadījumos, būvējot jauno normu piemērošanas praksi, kas diemžēl neietver darījuma vai maksājuma vērtēšanu pēc ekonomiskās būtības.
_____________________________
1 VID 2018. gada 18. decembra uzzina Nr. 30.1-8.7/317762
