Praksē esam vairākkārt saskārušies ar jautājumiem par nekustamā īpašuma (NĪ) īres ienākuma deklarēšanu un tam piemērojamo atviegloto iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) režīmu, ja likumā noteiktais termiņš paziņošanai par īres līguma stāšanos spēkā ir pagājis. Šajā rakstā – par likumā noteiktajiem pienākumiem un tiesu praksi, kas fiziskai personai ļauj NĪ īres ienākumam piemērot IIN 10% likmi, nereģistrējoties kā saimnieciskās darbības veicējam (SDV).
Vispārīgā IIN maksāšanas kārtība
No IIN likuma 1. panta otrās daļas, 19. panta pirmās un piektās daļas, kā arī 28. panta 1., 2. un 6. punkta izriet, ka fiziskai personai, kas kvalificējas SDV kritērijiem, jāreģistrējas kā SDV un jāiesniedz VID gada ienākumu deklarācija (GID) taksācijas gadam sekojošā gadā no 1. marta līdz 1. jūnijam.
Šādā gadījumā SDV piemēro vispārīgo IIN maksāšanas kārtību, t.i., ienākumam no saimnieciskās darbības piemēro progresīvo IIN likmi atkarībā no starpības, kas veidojas no saimnieciskās darbības ienākumiem, atskaitot ar to gūšanu saistītos izdevumus, kas nepārsniedz 80% no šiem ieņēmumiem.
Atvieglotais IIN maksāšanas režīms
Vienlaikus IIN likums nosaka, ka gadījumā, ja nodokļa maksātājam (NM) nerodas saimnieciskās darbības izdevumi vai tie ir nebūtiski, NM, gūstot ienākumu no NĪ iznomāšanas vai izīrēšanas (tostarp no īres tiesību pārdošanas), var VID nereģistrēties kā SDV. Taču šajā gadījumā fiziskā persona nedrīkst atskaitīt izdevumus, kas radušies saistībā ar NĪ iznomāšanu vai izīrēšanu, izņemot nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus par NĪ.
Likumdevējs ir noteicis atvieglotu IIN maksāšanas režīmu, īres ienākumiem piemērojot IIN 10% likmi un iesniedzot GID. Lai piemērotu šo atviegloto režīmu, jāizpilda likumā noteiktie pienākumi, t.i., piecu darbdienu laikā no īres līguma noslēgšanas un izbeigšanas dienas par to jāinformē VID, iesniedzot līguma kopiju.
Tiesu prakse
Savā spriedumā lietā Nr. A420305214 Augstākā tiesa piekrīt faktiskajiem apstākļiem, ka NM nav izpildījis IIN likuma 28. panta 8. punktā paredzēto pienākumu noteiktajā termiņā paziņot par īres līguma noslēgšanu un izbeigšanu. Tomēr tiesa spriež par labu NM, kā pamatojumu norādot sekojošo. Paziņošanas pienākuma izpilde ir izšķiroša, lai rastos skaidrība par to, ka NM apliekamo ienākumu nosaka atbilstoši likumā paredzētajai izņēmuma kārtībai un neizmanto vispārīgo kārtību. Taču šīs normas teksts neļauj secināt, ka paziņošanas pienākuma izpilde ir priekšnoteikums, lai NM varētu īstenot savu gribu apliekamo ienākumu aprēķināt un nodokļa likmi noteikt atbilstoši izņēmuma kārtībai. Tā kā tiesību normas neparedz skaidras tiesiskās sekas gadījumā, ja NM neizpilda šo pienākumu, nebūtu samērīgi un taisnīgi uz NM attiecināt vispārīgo kārtību, ja pienākums izpildīts novēloti, tomēr pēc NM iniciatīvas vienlaikus deklarējot ienākumus no saimnieciskās darbības.
Kaut arī likuma normas kopš šī sprieduma pieņemšanas nav mainījušās un spriedums ļauj secināt, ka novēlota paziņošana par īres līgumu nevar būt pamats atvieglotā IIN režīma noraidīšanai, NM tomēr jāņem vērā, ka praksē VID joprojām pieprasa sniegt informāciju par īres līguma noslēgšanu un izbeigšanu likumā noteiktajā termiņā, pretējā gadījumā liedzot piemērot atviegloto IIN režīmu.
