Kad uzņēmums saražo virtuālo valūtu, apliekamais ienākums nerodas. Ja uzņēmums savu saražoto virtuālo valūtu pārdod, tam ir jāaprēķina starpība starp pārdošanas cenu un ražošanas izmaksām, lai noteiktu apliekamo ienākumu un apliekamo peļņu.

 

 

Virtuālo valūtu uzskata par īpašumu. Tādējādi, saņemot blakus ienākumu no virtuālās valūtas pārdošanas, tam piemēro IIN tāpat kā jebkuram citam ienākumam no īpašuma atsavināšanas vai jebkuras citas īpašumtiesību nodošanas. Šādā gadījumā IIN piemēro starpībai starp pārdošanas cenu un iegādes vērtību.

 

Rezidenta ienākumam no virtuālās valūtas pirkšanas un pārdošanas vai paša saražotās virtuālās valūtas pārdošanas var piemērot IIN kā ienākumam no saimnieciskās darbības veikšanas, ja tas veic šādas darbības ar mērķi gūt individuālu peļņu, proti, rezidents šajās darbībās iesaistās ilgstošā laikposmā, un tās atbilst kopējiem individuālās saimnieciskās darbības kritērijiem (nepārtrauktība, autonomija un ekonomisko labumu gūšana). Jāatzīmē, ka rezidenti var sniegt virtuālās valūtas rakšanas, mākoņrakšanas un citus pakalpojumus, izmantojot savu aparatūru (piemēram, to iznomājot) vai arī izmantojot galalietotāja aparatūru u.c. Rezidentu, kas sniedz virtuālās valūtas rakšanas pakalpojumus, uzskata par saimnieciskās darbības veicēju.

 

 

Nodokļa piemērošana nemainās, ja samaksu uzņēmumam vai saimnieciskās darbības veicējam (rezidentam) veic virtuālajā valūtā, skaidrā naudā vai ar bankas pārskaitījumu, jo visi maksājumi ir jāiegrāmato.

 

 

 

Ienākumu no preču pārdošanas vai pakalpojumu sniegšanas atzīst par gūtu tad, kad ir pārdotas preces vai sniegti pakalpojumi. Ja pircējs veic samaksu virtuālajā valūtā, tad uzskata, ka par saņemto summu uzņēmums ir iegādājies īpašumu (virtuālo valūtu).

 

 

Ja uzņēmums samaksu par precēm vai pakalpojumiem veic virtuālajā valūtā, tad to iegādes vērtība būs summa, kas atbilst virtuālās valūtas pārdošanas cenai. Šādā gadījumā uzņēmums, kurš veic samaksu virtuālajā valūtā, atzīst savu ienākumu no virtuālās valūtas (starpību starp pārdošanas cenu un iegādes vērtību) un vienlaikus iegrāmato preču vai pakalpojumu iegādi.

 

 

Ja samaksu par piegādātajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem veic virtuālajā valūtā, tad summu, kas atbilst preču vai pakalpojumu tirgus cenai, uzskata par ienākumu no individuālās saimnieciskās darbības. Uzskata, ka rezidents (arī saimnieciskās darbības veicējs), kas samaksu par precēm vai pakalpojumiem veic virtuālajā valūtā, to pārdod par cenu, kas atbilst šo preču vai pakalpojumu tirgus cenai.

 

 

Darba alga saskaņā ar Lietuvas Darba likumu ir jāizmaksā naudā. Preces vai pakalpojumus, ko darba devējs vai jebkura cita persona piegādā vai sniedz darbiniekam, neuzskata par darba samaksu. Tādējādi papildu labumam, kas darbinieka īpašumā ir nonācis virtuālajā valūtā, piemēro IIN kā mantiskam ienākumam. Šādu ienākumu iekļauj ar darba attiecībām saistītos ienākumos, no kura darba devējam ir pienākums aprēķināt, maksāt un deklarēt IIN.

 

 

 

Virtuālo valūtu var iegādāties ne tikai sākotnējā virtuālās valūtas piedāvājumā, bet arī tiešos darījumos vai arī virtuālās valūtas maiņas punktā vai jebkurās citās vietās, kas organizētas tradicionālās valūtas vai citu virtuālo valūtu pirkšanai un pārdošanai. Šādā gadījumā apliekamais ienākums rodas uzņēmumam, kurš pārdod virtuālo valūtu. Starpību starp tās pārdošanas cenu un iegādes vērtību uzskata par ienākumu no virtuālās valūtas pirkšanas un pārdošanas.

 

 

Starpību starp virtuālās valūtas pārdošanas cenu un iegādes vērtību atzīst par ienākumu no virtuālās valūtas pirkšanas un pārdošanas, savukārt starpību starp ieņēmumiem no virtuālās valūtas pārdošanas un attaisnoto izdevumu summas atzīst par saimnieciskās darbības veicēja – rezidenta – ienākumu. Ja rezidents veic divu virtuālo valūtu maiņu, tad uzskata, ka viņš ir pārdevis vienu virtuālo valūtu un nopircis otru.