Šā gada 8. novembrī Liepājas Administratīvā rajona tiesa izskatīja pieteikumu (lietas arhīva Nr. A42-02059-21) par VID lēmuma atcelšanu, kurā personai A (pieteicējai) tika aprēķināts budžetā papildus maksājamais iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), soda nauda un nokavējuma nauda par nedeklarētiem ienākumiem no personas B, ar kuru A faktiski dzīvo kopā, rūpējas gan viens par otru, gan par kopīgu bērnu, taču laulība nav noslēgta.
2018. gadā A no B saņēma naudas līdzekļu pārskaitījumus par kopsummu 8855 eiro ar komentāriem maksājuma mērķī vai bez pamatojuma. Šīs personas nesaista laulība vai radniecība. Personām nav vienas kopīgas deklarētās dzīvesvietas adreses. B periodiski uzturējās un strādāja ārvalstīs. Vērtējot A naudas līdzekļu kustību bankas kontā, netika konstatēts, ka līdzekļi tiktu izlietoti tikai bērna vai mājsaimniecības uzturēšanai, jo A veica maksājumus dažādās tirdzniecības vietās, kā arī ieskaitīja naudu krājkontā. Šajā laikā netika veikti arī ar kopīgas mājsaimniecības uzturēšanu saistīti komunālie maksājumi.
Saskaņā ar IIN likuma 9. panta pirmās daļas 35. punktu dāvinājumus no fiziskām personām, ar kurām nodokļa maksātāju nesaista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē, neapliek ar IIN līdz 1425 eiro gadā.
Ņemot vērā šo normu, ja nereģistrētās attiecībās dzīvojošas personas veic regulārus maksājumus viena otrai un gada kopsumma pārsniedz 1425 eiro, tad no pārsnieguma jāaprēķina un jāsamaksā nodoklis valsts budžetā.
Šī norma attiecas ne tikai uz nereģistrētām attiecībām, bet arī uz citiem dāvinājumiem personām, kas nav radinieki (piemēram, palīdzība audžuvecākiem). Tātad arī tām jādeklarē dāvinājumi līdz 1425 eiro gadā kā neapliekami, bet virs šī limita – kā apliekami, piemērojot IIN.
Liepājas Administratīvā rajona tiesa nolēma apmierināt pieteikumu un atcēla VID lēmumu par papildus budžetā maksājamo IIN, nokavējuma naudu un soda naudu. Tiesa pamatoja šo spriedumu ar to, ka VID bija jāsecina, ka nav pamata atšķirīgi raudzīties uz ģimeni, kurā abas personas saista laulība, kopīgs bērns, un uz personām, kas faktiski dzīvo kopā, rūpējas gan viena par otru, gan par kopīgu bērnu.
Tiesai bija būtiski, ka A šīs attiecības ar B uzskata par ģimeni ar kopīgu budžetu. Tiesa ņēma vērā arī to, ka B norādījis A deklarēto adresi kā savu dzīvesvietas adresi, gan saņemot pakalpojumus bankā, gan savā pieteikumā bezdarbnieka statusam, kas netieši var norādīt, ka abi dzīvo vienā mājsaimniecībā. Tāpat šo adresi B ir norādījis dokumentos ārvalsts nodokļu pārvaldei. Tādējādi tiesai nebija šaubu, ka B šo adresi norādījis kā savu dzīvesvietu.
Tiesas ieskatā IIN likuma normas ir piemērotas pārāk formāli, neiedziļinoties lietas apstākļos, tādēļ VID lēmums par budžetā aprēķināmo un maksājamo nodokli un nokavējuma naudu ir atceļams.
Šis spriedums liecina par to, ka tiesa paplašina IIN likuma tvērumu. Ja šis spriedums netiks pārsūdzēts, mūsuprāt, Finanšu ministrijai būtu jāizvērtē iespēja grozīt IIN likumu, paplašinot tā normas attiecībā uz dāvinājumiem vienas mājsaimniecības ietvaros, lai tie neveidotu apliekamo ienākumu.
Ja Jums ir kāds komentārs par šo rakstu, lūdzu, iesūtiet to šeit lv_mindlink@pwc.com
Uzdot jautājumu
