Irēna Arbidāne

Nodokļu nodaļas direktore, Baltijas personāla un organizāciju pārveides pakalpojumu vadītāja, PwC Latvija

Personāla opciju¹ jeb darbinieku akciju pirkuma tiesību plāns kļūst arvien populārāks Latvijā kā viens no darbinieku motivēšanas instrumentiem. Citur pasaulē jau gadiem darbinieki ir varējuši kļūt par uzņēmuma dalībniekiem, kas vairojis viņu ieguldījumu uzņēmumā un tā izaugsmi. Personāla akciju² vai opciju piešķiršana pēc būtības ir darbinieku atalgojuma veids, kura pamatdoma ir sasaistīt atalgojumu ar uzņēmuma attīstību (peļņu).

Kā darbojas personāla opciju plāns?

Darbinieku motivācijas programmas ietver gan tūlītēju personāla akciju piešķiršanu, gan personāla opciju piešķiršanu, ļaujot darbiniekam iegādāties akcijas noteiktā brīdī nākotnē. Salīdzinājumā ar tūlītēju akciju piešķiršanu personāla opcijas ir populārāks instruments, jo ļauj uzņēmumam motivēt darbiniekus ilgtermiņā, piedāvājot dažāda ilguma (pārsvarā trīs gadu) personāla opciju programmas. Personāla opcijas faktiski nozīmē darbinieka un darba devēja vienošanos par to, ka konkrētu darba devēja mērķu sasniegšana, piemēram, projekta īstenošana, budžeta izpilde vai peļņas līmeņa sasniegšana, ļaus darbiniekam nākotnē saņemt vai iegādāties (parasti ar atlaidi) noteiktu akciju skaitu.

Kā jau lielākā daļa atlīdzības, ko maksā par darba pienākumu veikšanu, arī personāla akciju vai opciju piešķiršana ir algota darba ienākums, kura apmēru aprēķina atbilstoši akciju tirgus vērtībai. Darbiniekam pērkot akcijas ar atlaidi, par algota darba ienākumu uzskata tikai atlaidi. Ja akcijas piešķir bez maksas, darbiniekam nepiedaloties ar savu ieguldījumu, tad algota darba ienākums ir šo akciju tirgus vērtība. Atkarībā no konkrētas valsts likumvides šis ienākums var būt apliekams vai neapliekams ar nodokļiem.

Latvijā – labvēlīgs nodokļu režīms

Daudzās valstīs ir ieviesti nodokļu atvieglojumi tieši personāla opciju piešķiršanai, lai vairotu darba devēju interesi izvēlēties šo ilgtermiņa darbinieku motivēšanas instrumentu. Arī Latvijā jau kopš 2013. gada janvāra ienākumu no personāla opciju piešķiršanas neapliek ar algas nodokli, izpildoties šādiem noteikumiem:

1. akciju pirkuma tiesības ir piešķirtas atbilstoši to īstenošanas plānam;
2. minimālais turēšanas periods (no tiesību piešķiršanas dienas līdz dienai, kad darbinieks ir tiesīgs uzsākt to īstenošanu) ir 36 mēneši;
3. turēšanas periodā darbinieks ir darba attiecībās ar akciju pirkuma tiesību piešķīrēju (uzņēmumu vai ar to saistītu personu);
4. ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc termiņa, līdz kuram darbinieki varēja pieteikties personāla opciju plānam, darba devējs ir iesniedzis VID likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN) 11.11 panta ceturtajā daļā minēto informāciju.

Iepriekš šo regulējumu interpretēja tā, ka akcijas piešķir tikai akciju sabiedrība (AS), tātad personāla opcijas varēja piešķirt tikai AS vai analoģiska ārvalsts sabiedrība.

Jaunā likumvide

Ar šā gada janvāri IIN piemērošanas kārtība personāla opcijām ir mainīta, padarot to vēl labvēlīgāku.

Pirmkārt, IIN likuma grozījumi precizē, ka personāla opciju plāna ietvaros darbiniekiem var piešķirt ne tikai akcijas, bet jebkādas kapitāla daļas, kas dod tiesības saņemt dividendes. Tātad personāla opciju plānu varētu ieviest arī, piemēram, SIA vai analoģiska ārvalsts sabiedrība.

Cita ļoti būtiska izmaiņa ir akciju pirkuma tiesību minimālā turēšanas perioda saīsināšana no 36 uz 12 mēnešiem. Tas liecina, ka šo grozījumu faktiskais mērķis bija palielināt jaunuzņēmumu iespējas piesaistīt un motivēt darbiniekus, jo jaunuzņēmumu vērtība var strauji pieaugt arī gada laikā.

Grozījumi precizē arī ierobežojumus bijušajiem darbiniekiem, atļaujot piemērot labvēlīgo nodokļu režīmu personāla opcijām, kuras izlieto ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc darba attiecību izbeigšanas.

Īpašo režīmu nevarēs piemērot, ja darba devējs vai ar to saistīta persona piešķīrusi darbiniekam aizdevumu, kas nav atmaksāts līdz akciju pirkuma tiesību īstenošanas brīdim. Šī izmaiņa ieviesta, lai novērstu situāciju, kurā darbinieks faktiski iegādājas akcijas par darba devēja aizdotiem līdzekļiem.

Taču pastāv iespēja, ka likumdevējs tuvākajā laikā papildus grozīs IIN likumu, lai šo ierobežojumu nepiemērotu kredītiestādēm, Attīstības finanšu institūcijai, krājaizdevu sabiedrībām vai licencētiem patērētāju kreditēšanas pakalpojuma sniedzējiem. Šāds grozījums būtu ļoti aktuāls bankām, kuras gadu no gada jau izmanto personāla opcijas kā darbinieku motivēšanas instrumentu dažādās valstīs un vienlaikus var sniegt saviem darbiniekiem arī kreditēšanas pakalpojumus, piemēram, hipotekāro kredītu.

Nemainās arī prasība darba devējam divu mēnešu laikā pēc termiņa, līdz kuram darbinieki varēja pieteikties personāla opciju plānam, iesniegt informāciju VID. Bez šīs prasības izpildes personāla opcijām nevarēs piemērot labvēlīgo nodokļu režīmu, pat izpildot pārējās prasības.

Personāla opcijas, tūlītēja akciju piešķiršana, naudas prēmija

Protams, pastāv arī citi darbinieku motivēšanas veidi, piemēram, tūlītēja akciju piešķiršana vai naudas prēmija, tomēr personāla opcijas ir ilgtspējīgs risinājums ar nodokļu ieguvumu. Tabulā parādītas atšķirības starp dažādiem darbinieku motivēšanas veidiem: