Tatjana Kļimoviča

Vecākā konsultante nodokļu konsultāciju nodaļā, PwC Latvija

Iepriekšējā rakstā informējām par jaunajiem MK noteikumiem Nr. 333 “Zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju saraksts” un izmaiņām šajā sarakstā, proti, ar šā gada 1. jūliju tajā iekļautas vēl četras jurisdikcijas, tostarp Krievija. Šajā rakstā – par UIN piemērošanas aspektiem, kas jāņem vērā, turpinot sadarbību ar Krievijas uzņēmumu vai jebkuras citas jurisdikcijas uzņēmumu, kurš iekļauts zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju sarakstā.

UIN regulējums

Aplūkosim, kā UIN likums regulē maksājumus personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs un teritorijās, un kādas ir nodokļu sekas šādās situācijās:

1) Latvijas uzņēmums veic maksājumus Krievijas uzņēmumam par preču piegādi;
2) Latvijas uzņēmums veic maksājumus Krievijas uzņēmumam par saņemtajiem pakalpojumiem;
3) Latvijas uzņēmums noraksta debitoru, kas ir Krievijas uzņēmums.

UIN likuma 5. panta sestā daļa nosaka pienākumu ieturēt nodokli, piemērojot UIN 20% likmi, no visiem maksājumiem un dividendēm, ko Latvijas rezidenti vai nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības izmaksā juridiskām, fiziskām un citām personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs un teritorijās. Izņēmums ir maksājumi par preču piegādi un samaksa par ES/EEZ publisko vērtspapīru iegādi, ja tā veikta atbilstoši tirgus cenām.

UIN likuma 5. panta astotā daļa nosaka, ka neatkarīgi no UIN likuma noteikumiem, procentu maksājumiem un maksājumiem par intelektuālo īpašumu, ieskaitot maksājumus šo personu pārstāvjiem vai maksājumus trešo personu banku kontos un maksājumus, kas veikti savstarpēja norēķina ieskaita veidā, ir piemērojams 20% UIN, ja vien nav pienākuma ieturēt IIN.

Nodokļu sekas

Maksājumi par preču piegādi

Veicot maksājumus Krievijas uzņēmumam par preču piegādi, Latvijas uzņēmums var izmantot atbrīvojumu no UIN piemērošanas, ja preces iegādātas par tirgus cenām. Taču, ja šādā darījumā preču iegādes cena nav noteikta atbilstoši tirgus cenai, tad jāpiemēro UIN un jāziņo VID, iesniedzot “Uzņēmumu ienākuma nodokļa pārskatu par nerezidenta gūtajiem ienākumiem un samaksāto nodokli Latvijas Republikā”.

Nodoklis jāietur un UIN pārskats jāiesniedz VID 20 dienu laikā pēc tā mēneša beigām, kurā veikts maksājums. Ja atlīdzības izmaksātājs nav laikus ieturējis nodokli un samaksājis to valsts budžetā, tad maksājamo UIN aprēķina, piemērojot maksājumam UIN efektīvo 25% likmi, un norāda pārskata gada pēdējā mēneša UIN deklarācijā.

Maksājumi par saņemtajiem pakalpojumiem

Veicot maksājumus Krievijas uzņēmumam par saņemtajiem pakalpojumiem, Latvijas uzņēmumam jāpiemēro 20% UIN un jāziņo par to VID, iesniedzot UIN pārskatu, ja vien nav saņemta VID atļauja neieturēt nodokli. Saskaņā ar UIN likuma 5. panta devīto daļu VID ir tiesības atļaut neieturēt nodokli no tiem maksājumiem, no kuriem ir ieturams nodoklis, ja atlīdzības izmaksātājs spēj pamatoti pierādīt, ka maksājuma mērķis nav izvairīšanās no nodokļiem. Jānorāda, ka VID neļauj atbrīvot no nodokļa šādus maksājumus:

• maksājumus par konsultatīvajiem pakalpojumiem;
• dividendes;
• procentu maksājumus;
• maksājumus par intelektuālo īpašumu.

Iesnieguma–pieprasījuma par UIN nepiemērošanu aizpildīšanas un izskatīšanas kārtība ir noteikta MK noteikumu Nr. 677 “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi” 38.–49. punktā.

Vēršam uzmanību, ka atbrīvojumu var piemērot tikai pēc VID atļaujas saņemšanas un tikai attiecībā uz tajā minētajiem maksājumiem.

Debitoru norakstīšana

UIN likuma 9. pantā ir ietverti noteikumi par nodokļu piemērošanu nedrošiem debitoru parādiem. Ja debitors tiek atzīts par nedrošu, tad uzņēmums var izveidot uzkrājumus. Ja parāds nav atgūts 36 mēnešu laikā (vai 60 mēnešu laikā, ja debitoram uzsākta maksātnespējas procedūra) no uzkrājuma izveidošanas dienas, tad uzņēmums neatgūto debitora parādu summu iekļauj ar UIN apliekamajā bāzē un samaksā nodokli.

UIN likuma 9. pantā arī noteikts – norakstot debitora parādu, jāvērtē, vai izpildās 9. panta trešajā daļā minētie kritēriji. Viens no UIN atbrīvojuma nosacījumiem ir, ka debitoram jābūt Latvijas vai citas ES/EEZ dalībvalsts rezidentam vai tādas valsts rezidentam, ar kuru Latvijai ir spēkā nodokļu konvencija. Tā kā nodokļu konvencijas darbība starp Latviju un Krieviju ir apturēta kopš 2022. gada 16. maija, likuma 9. panta trešās daļas atbrīvojumu attiecībā uz debitoru no Krievijas izmantot nevar. Tādējādi, norakstot debitora parādu, kas bilancē parādījies pēc 2018. gada 1. janvāra, debitora parāda summa jāiekļauj ar UIN apliekamajā bāzē, jo nevienu no 9. panta trešās daļas atbrīvojumiem piemērot nevar.