Iepriekšējos rakstos informējām par izmaiņām darba tiesību jomā, kuras ietekmē arī nodokļu jautājumus. Nodokļu iestādes šobrīd aktīvi vērtē, kā tiek izpildītas vietējo un starptautisko normatīvo aktu prasības, kuras paredz nosūtījumā esošiem darbiniekiem nodrošināt uzņemošās valsts tiesību normām atbilstošus nodarbinātības noteikumus. Šīs prasības attiecas uz darba laiku, atpūtas laiku, darba aizsardzību un darba samaksas izmaksu vismaz minimālā līmenī. Šajā rakstā – par darba samaksas noteikumiem un nodokļu ietekmi.
Atbilstoši Darba likuma (DL) 14. panta divi prim pieci daļai darbinieka nosūtīšanas gadījumā darba samaksas jēdziens un obligātie elementi nosakāmi atbilstoši tās valsts normatīvajiem aktiem vai praksei, uz kuru darbinieks nosūtīts. Līdzīga kārtība attiecas uz gadījumiem, kad darbinieku nosūta veikt darbu Latvijā: attiecībā uz darba samaksu piemērojami DL noteikumi un citu Latvijas normatīvo aktu, kas regulē darba samaksu, prasības.
Nosūtījuma definīcija un saistītās prasības DL ir iestrādātas, pārņemot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 96/71/EK (ar tās grozījumiem ar Direktīvu 2018/957). Direktīvas mērķis ir radīt likumīgu pamatu vienlīdzīgai attieksmei pret vietējiem un nosūtītiem darbiniekiem ES, nosakot:
Direktīvu piemēro, lai darbiniekiem, ko norīko īslaicīgi veikt darbu citā valstī, saglabājot darba līgumu ar esošo darba devēju, tiktu nodrošināts minimālais aizsardzības apjoms attiecībā uz darba tiesībām nosūtījuma valstī. Šī regulējuma rašanās un attīstība ir daļēji saistīta ar cīņu pret lētāka darbaspēka izmantošanu ES dalībvalstīs, kurās atalgojuma līmenis ir salīdzinoši augstāks, palīdzot risināt nevienlīdzību ES ietvaros.
Tādējādi nosūtījumā esošam darbiniekam ir tiesības saņemt vismaz minimālo algu nosūtījuma valsts līmenī.
Praksē VID ir sācis pārbaudīt šo prasību izpildi, pirmkārt, vērtējot, vai darbinieka brauciens ir uzskatāms par nosūtījumu, proti:
Lai darbinieka nosūtīšana uz ārvalsti kvalificētos par nosūtījumu, jāpastāv:
Tādējādi, konstatējot, ka ir notikusi darbinieka nosūtīšana, VID pārbauda, vai par konkrēto periodu darbiniekam tika izmaksāta minimālā vai lielāka alga atbilstoši attiecīgās valsts prasībām.
Būtiski norādīt – direktīva paredz, ka, salīdzinot darbā norīkotajam darba ņēmējam maksāto atalgojumu ar atalgojumu, kas pienākas saskaņā ar uzņemošās valsts tiesību aktiem vai praksi, jāņem vērā atalgojuma bruto summa un jāsalīdzina atalgojuma kopējās bruto summas, nevis atsevišķi pamatelementi.
Veicot uzrēķinu, VID aprēķinās tikai budžetā maksājamo papildu summu, tomēr praksē redzam, ka līdzīgās lietās VID iesaista arī Valsts darba inspekciju, kuras pienākums ir nodrošināt, ka ne tikai ir samaksāti nodokļi no personas atbilstošā atalgojuma, bet tas ir darbiniekam faktiski izmaksāts.
Konstatējot, ka atalgojums nesasniedz attiecīgās valsts minimālo līmeni, VID var veikt uzrēķinu, aprēķinot budžetā maksājamo papildu nodokli no konkrētās summas. Informācija par šo minimālo līmeni VID ir pieejama informācijas apmaiņas procesā ar citu valstu nodokļu iestādēm.
Attiecībā uz nodokļu samaksas valsti jāvērtē, vai ir izpildīti kritēriji, kas ļauj turpināt maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli personas nodokļu rezidences valstī (nodokļu konvenciju 15. panta otrās daļas izņēmumi), vai arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis jāmaksā nosūtījuma valstī. Pēdējā gadījumā atkarībā no nosūtījuma valsts vietējā regulējuma īpatnībām, nodokļa samaksai potenciāli jāreģistrējas vai nu ienākuma izmaksātājam vai pašam darbiniekam.
Nosūtījuma gadījumā noteikti ir vērts saņemt A1 sertifikātu, kas ļauj darbiniekam palikt sociāli apdrošinātam savā mītnes zemē (to izsniedz uz termiņu, kas nepārsniedz divus gadus, ar pagarināšanas iespēju).
Var rasties jautājums arī par t.s. dienas naudu jeb komandējuma naudu. Kā norādīts direktīvas preambulā, komandējuma nauda, kas saistīta ar norīkojumu darbā, bieži kalpo vairākiem mērķiem. Ciktāl tās mērķis ir atlīdzināt izdevumus, kas radušies saistībā ar norīkojumu darbā (piemēram, izdevumus par ceļu, ēdināšanu un naktsmītni), tā nebūtu jāuzskata par atalgojuma sastāvdaļu. Dalībvalstu ziņā ir paredzēt noteikumus šādu izdevumu atlīdzināšanai atbilstoši saviem tiesību aktiem vai praksei. Darba devējam būtu šādi izdevumi jāatlīdzina darbā norīkotajiem darba ņēmējiem saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai praksi, ko piemēro darba attiecībām.
DL paredz, ka nosūtījumam piemērojami normatīvie akti, kas regulē ar komandējumiem saistīto izdevumu atlīdzināšanu, tādēļ arī nosūtījuma ietvaros jāmaksā dienas nauda. Tomēr regulējums nosaka arī ierobežojumus:
- darbiniekam nodrošina ēdināšanu trīs reizes dienā vai
- darbiniekam izmaksājamā darba samaksa ir tāda pati kā salīdzināmam darbiniekam nosūtījuma valstī.
Tātad Latvijas normatīvie akti paredz tiesības izmaksāt līdz 30% dienas naudas nosūtījuma gadījumā vai, izpildot nosacījumus, nemaksāt vispār.
Tomēr, izvērtējot Latvijas normatīvo regulējumu, secināms, ka dienas nauda nav uzskatāma par darba atalgojuma sastāvdaļu, kas izriet gan no DL definīcijas, gan tiesu prakses. Tādējādi, ņemot vērā dienas naudas kā kompensācijas būtību, tā nebūtu jāpieskaita klāt izmaksātajam atalgojumam, vērtējot tā atbilstību uzņemošās valsts minimālās darba samaksas līmeņa prasībām.
Ja Jums ir kāds komentārs par šo rakstu, lūdzu, iesūtiet to šeit lv_mindlink@pwc.com
Uzdot jautājumuŠā gada 18. aprīlī Senāts pasludināja lēmumu lietā Nr. A420131521 par izdevumu klasificēšanu kā ar saimniecisku darbību nesaistītiem uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) vajadzībām, kā arī par personāla nomas koncepta piemērošanu un no tā izrietošo VID papildu nodokļu uzrēķinu būvniecības nozarē, izmantojot piesaistīto darbaspēku. Ar savu lēmumu Senāts ir noraidījis juridiskās personas prasību pārskatīt un atcelt VID lēmumu. Tas ir palicis negrozīts un stājies spēkā, tādēļ uzskatām, ka MindLink abonentiem būtu jāiepazīstas ar šo lēmumu, kur VID uzrēķinājis UIN, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), kā arī nokavējuma un soda naudu. Attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) tika aprēķināta tikai soda nauda.
Šāds apgalvojums, šķiet, ir gan neloģisks, gan neatbilst likumā noteiktajam, ka kapitāla pieauguma nodoklis ir maksājams tikai no nekustamā īpašuma (NĪ) atsavināšanas rezultātā gūtajiem ienākumiem. Un tomēr kādam nodokļu maksātājam nācās pacīnīties tiesā par savām tiesībām būt atbrīvotam no nodokļu saistībām par NĪ pārdošanas darījumu.
Pandēmijas laikā Latvijas uzņēmumi saskārās ar nepieredzētiem izaicinājumiem saistībā ar attālināto darbu, kad bija kritiski jāpārvērtē vispārējā korporatīvā kultūra. Lielākos izaicinājumus izraisīja tieši nepieciešamība pēc elastības – tradicionālā astoņu stundu darbadiena birojā tika papildināta ar iespēju pieslēgties attālināti darbiniekam ērtākajā laikā. Daži uzņēmumi atcēla prasību būt birojā pilnu slodzi un izveidoja alternatīvu darba kārtību ar atšķirīgām stundām, vietām un apstākļiem. Elastība kļuva par svarīgu aspektu, lai saglabātu darbinieku motivāciju un uzticību. Tas arī izskaidro jaunu interesi par elastīgā atalgojuma sistēmām, par kuru straujo attīstību lasiet šajā rakstā.
Mēs izmantojam sīkdatnes vietnes funkcionalitātes nodrošināšanai un satura kvalitātes uzlabošanai. Sīkdatnes bez kurām vietne nespēj funkcionēt ir vienmēr ieslēgtas, pārējās var brīvi ieslēgt/izslēgt izmantojot šo konfigurācijas paneli. PwC nepārdod Tavus datus trešajām personām.
Noklikšķinot uz “Apstiprināt visas sīkdatnes”, Tu piekrīti visu sīkdatņu veidu izmantošanai.
Plašāka informācija par sīkdatnēm pieejama sīkdatņu izmantošanas politikā..
Šīs sīkdatnes ir nepieciešamas lietotāju autentifikācijas nodrošināšanai. Tās var bloķēt izmantojot pārlūka uzstādījumus, taču šādā gadījumā nebūs iespējams autentificēties.
Šīs sīkdatnes ļauj mums analizēt tīmekļa vietnes apmeklējumu, datu plūsmu avotus un mērtīt vietnes veiktspēju. Šīs sīkdatnes neuzglabā personiski identificējamu informāciju.
Sīs sīkdatnes palīdz mums pielāgot vietnes saturu Jūsu interesēm un uzlabo reklāmu kvalitāti (neļauj tām nepārtraukti atkārtoties, utt).