DAC6¹ ziņošanas pienākums ir spēkā jau no šā gada janvāra un daļa ES dalībvalstu, gatavojoties direktīvas ieviešanai nacionālajā likumvidē, publicēja DAC6 normu piemērošanas vadlīnijas jau krietnu laiku atpakaļ. Arī VID ir publicējis atbildes uz Latvijas nodokļu konsultantu, kredītiestāžu un citu starpnieku biežāk uzdotajiem jautājumiem par DAC6 ziņošanas pienākuma izvērtēšanu, kā arī citiem ar DAC6 ziņošanu saistītiem tehniskiem jautājumiem. Šajā rakstā apskatām svarīgākos VID precizējumus un skaidrojumus par DAC6 ziņošanas pienākumu.

Vispārīgi jautājumi

Kam jāsniedz ziņojums?

VID savās atbildēs precizējis, kam un kādās situācijās rodas DAC6 ziņošanas pienākums. Proti, primāri ziņošanas pienākums attiecas uz –

• nodokļu konsultantiem,
• grāmatvežiem,
• juristiem,
• finanšu pakalpojumu sniedzējiem (tostarp kredītiestādēm) un
• jebkuru citu fizisku vai juridisku personu,

kas ierosina, piedāvā tirgū vai organizē konkrētu pārrobežu shēmu vai vada tās īstenošanu vai arī sniedz palīdzību, atbalstu vai konsultācijas par shēmas plānošanu, mārketingu, organizēšanu vai īstenošanas vadību.

VID uzsver MK noteikumos Nr. 210 minēto, ka zvērinātiem advokātiem nav jāsniedz informācija par ziņojamu pārrobežu shēmu, ja tas varētu pārkāpt profesionālo noslēpumu pret klientiem. VID arī norāda uz tūlītējas informēšanas nepieciešamību attiecībā uz citiem starpniekiem vai pašu nodokļu maksātāju, kam jāiesniedz ziņojums VID.

VID arī skaidro, ka grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējiem nerodas DAC6 ziņošanas pienākums, ja izpildās divi nosacījumi. Proti, grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzēju nevarēs uzskatīt par starpnieku MK noteikumu izpratnē, ja tas sniedz tikai grāmatošanas un deklarācijas aizpildīšanas pakalpojumus par jau notikušiem darījumiem un nepiedalās darījumu plānošanā, nesniedz palīdzību, atbalstu vai konsultācijas, lai ziņojamo pārrobežu shēmu plānotu, piedāvātu tirgū, organizētu vai darītu pieejamu īstenošanai vai vadītu tās īstenošanu. Grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzējam nepieciešamības gadījumā jāspēj pamatot, ka tas nezināja, ka iesaistīts ziņojamā pārrobežu shēmā. Ja grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzējs sagatavo arī juridiskus dokumentus, tas var būtiski ietekmēt viņa DAC6 ziņošanas pienākumu.

Kā noteikt ziņojamās pārrobežu shēmas vērtību?

Daudziem ziņojumu iesniedzējiem grūtības sagādājis jautājums par ziņojamās pārrobežu shēmas vērtības noteikšanu, kas ir obligāti sniedzama informācija DAC6 ziņojumā. VID skatījumā vērtības noteikšanā jāvērtē katras lietas fakti un apstākļi, taču visbiežāk tā būs maksājuma summa, ieguldījuma lielums pamatkapitālā vai darījuma tirgus vērtība.

VID arī skaidrojis MK noteikumu 32.1. punktā lietoto terminu “atskaitāms pārrobežu maksājums” – pārrobežu maksājums, kas iekļaujams maksātāja izdevumos, t.i., maksājums, kas samazina ar nodokli (piemēram, UIN, IIN, kapitāla pieauguma nodokli) apliekamo bāzi.

Citu starpnieku informēšana un ziņojamās shēmas atsauces numurs

Svarīgs aspekts, ko skaidrojis VID, ir tas, ka starpniekam vai nodokļu maksātājam nav noteikts ierobežojums izpaust citai pārrobežu shēmā iesaistītai personai, ka tam ir radies pienākums ziņot par pārrobežu shēmu DAC6 ietvarā.

Tāpat būtiski atcerēties, ka gadījumos, kur starpnieks ir zvērināts advokāts, bet radies DAC6 ziņošanas pienākums, starpniekam par to nekavējoties jāinformē citi starpnieki vai nodokļu maksātājs. Turklāt, ja shēmā piedalījušies vairāki starpnieki, tad MK noteikumi pieļauj iespēju, ka ziņojumu iesniedz tikai viens no tiem, bet pārējie VID iesniedz tikai jau iesniegtā ziņojuma atsauces numuru, ko piešķir VID.

Jāvērš uzmanība uz to, ka VID piešķirto atsauces numuru ziņotājs nesaņems uzreiz. Tas tiek nosūtīts uz ziņotāja e-pasta adresi pēc tam, kad VID ir veiksmīgi apstrādājis ziņojumu un tā statuss EDS nomainīts uz “Pieņemts.” PwC pieredze liecina, ka šis process var ilgt vairāk par mēnesi.

Kredītiestādēm aktuālie jautājumi

Vai, kad un par cik senām shēmām kredītiestādēm ir pienākums iesniegt ziņojumu par pārrobežu shēmu?

Ir uzdoti daudzi jautājumi par kredītiestādes DAC6 ziņošanas pienākumu un kādos gadījumos tā uzskatāma par starpnieku MK noteikumu izpratnē.

Viens no šādiem jautājumiem ir, vai par DAC6 pazīmēm atbilstošu pārrobežu shēmu jāziņo kredītiestādei, kura nav iesaistījusies tās plānošanā, laišanā tirgū, organizēšanā vai īstenošanā, bet konstatējusi šādu shēmu klienta padziļinātās izpētes laikā. Tātad, ja kredītiestāde nav varējusi zināt, ka ir iesaistīta ziņojamā pārrobežu shēmā, bet konstatējusi to klienta padziļinātās izpētes vai darījumu uzraudzības ietvaros, tai ir pienākums ziņojumu iesniegt VID 30 dienu laikā no DAC6 pazīmju konstatēšanas brīža. Šādos gadījumos ziņojums jāsniedz par jebkuru DAC6 pazīmēm atbilstošu pārrobežu shēmu, kas izveidota pēc 2018. gada 25. jūnija.

DAC6 ziņošana trasta un overnight pakalpojumu ietvaros

Ja kredītiestāde ir pilnvarota veikt darījumus ar klienta līdzekļiem (uzticības operācijas jeb trasta pakalpojumi) un darījums atbilst kādai no DAC6 pazīmēm, tad kredītiestādei ir pienākums par to ziņot VID MK noteikumos paredzētajā vispārīgajā kārtībā. Trasta pieteikuma izskatīšana vien kredītiestādei nerada ziņošanas pienākumu.

Overnight pakalpojumu ietvaros naudas līdzekļu pārvedums katras darbdienas beigās nebūtu uzskatāms par ziņojamu pārrobežu shēmu MK noteikumu 33.1.2. apakšpunkta izpratnē, ja informācija par šiem darījumiem ir iesniegta VID saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 100. panta pirmās daļas 6. punktu.
____________________________
¹ Padomes 2018. gada 25. maija Direktīva (ES) 2018/822, ar ko attiecībā uz obligāto automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā saistībā ar ziņojamām pārrobežu shēmām groza Direktīvu 2011/16/ES.