Arvien biežāk izskan versija, ka ES un Lielbritānija nespēs vienoties par izstāšanās noteikumiem un iespējamo pārejas periodu, kurā tās turpinās sadarbību līdzšinējo normatīvo aktu ietvaros. Šajā rakstā aplūkosim, kādas nodokļu izmaiņas piedzīvos Latvijas nodokļu rezidenti, kuri Lielbritānijā atrodas nosūtījumā vai veic algotu darbu, ja šā gada 29. martā Lielbritānija izstājas no ES bez vienošanās.
Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI)
Aplūkojot dažādus Breksita scenārijus, par sociālās apdrošināšanas jautājumiem esam rakstījuši
05.09.2017 Īsziņās. Šobrīd arvien vairāk sāk izkristalizēties situācija, kurā pēc šā gada 29. marta starp Latviju un Lielbritāniju nebūs vienošanās sociālās drošības jomā, jo valstis nav noslēgušas atsevišķu vienošanos par sociālo drošību, tādēļ Latvija kā dalībvalsts piemēros ES līmenī vai Latvijas-Lielbritānijas līmenī pieņemtos vispārīgos normatīvos aktus. Lielbritānija bez atsevišķas vienošanās ar ES vai Latviju ar šā gada 29. martu vairs netiks uzskatīta par dalībvalsti. Tātad Latvijas rezidenti, kuri jau ir vai plāno būt darba nosūtījumā Lielbritānijā, nevarēs turpināt VSAOI veikšanu Latvijā, un tās būs jāveic Lielbritānijā atbilstoši tās normatīvajiem aktiem. Līdzīgs princips attieksies uz Lielbritānijas rezidentiem Latvijā. Darbiniekam, kurš atrodas nosūtījumā Lielbritānijā ar Latvijas A1 sertifikātu, kas derīgs pēc šā gada 29. marta, iesakām sazināties ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru, lai noskaidrotu, vai VSAOI Latvijā varēs veikt līdz sertifikāta derīguma termiņa beigām.
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN)
Kopš 2012. gada algota darba ienākumu, ko Latvijas rezidents gūst ES/EEZ valstī vai valstī, ar kuru Latvijai ir noslēgta nodokļu konvencija, neapliek ar IIN neatkarīgi no šīs valsts piemērotās IIN likmes. Tā kā Latvijai ir noslēgta nodokļu konvencija ar Lielbritāniju, Latvijas rezidentiem joprojām nebūs jāpiemaksā IIN Latvijā par algota darba ienākumiem, kas gūti Lielbritānijā un par ko tur samaksāts IIN vai ekvivalents nodoklis, neatkarīgi no Lielbritānijas attiecībām ar ES.
Kopš 2016. gada algota darba ienākums dalībvalstī arī nerada Latvijas rezidentam pienākumu iesniegt gada ienākumu deklarāciju (GID). Izstājoties no ES bez vienošanās, Lielbritānija kļūs par trešo valsti, uz kuru vairs neattieksies šis atvieglojums.
Tātad saskaņā ar šobrīd spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem Lielbritānijā strādājošam Latvijas nodokļu rezidentam Lielbritānijas izstāšanās no ES bez vienošanās radīs pienākumu iesniegt GID Latvijā kopā ar dokumentiem, kas apliecina, ka Lielbritānijā ir ieturēts IIN vai ekvivalents nodoklis.
Turpretī, ja algota darba ienākums Lielbritānijā nav aplikts ar IIN vai ekvivalentu nodokli, tad Latvijas rezidentam par šo ienākumu būs jāpiemaksā IIN Latvijā. Vēršam uzmanību, ka progresīvās IIN likmes noteikšanai neņem vērā neapliekamus ienākumus, tostarp ārvalsts algota darba ienākumu, kam piemērots IIN ārvalstī. Lūk, aprēķina piemērs:
|
|
|
EUR
|
|
1
|
Algota darba ienākums Lielbritānijā, kopā (1 = 1.1 + 1.2)
|
75 000
|
|
1.1
|
Ienākums, kas aplikts ar IIN Lielbritānijā
|
60 000
|
|
1.2
|
Ienākums, ko neapliek ar IIN saskaņā ar Lielbritānijas normatīvajiem aktiem
|
15 000
|
|
2
|
Apliekamais ienākums Latvijā (2 = 1.2)
|
15 000
|
|
3
|
IIN 20% (3 = 2 x 20%)
|
300
|
Tātad, kaut arī kopējais ienākumu apmērs pārsniedz progresīvā IIN otro un trešo slieksni, jāpiemēro tikai 20% likme, jo Latvijā apliekamā ienākuma apmērs ir mazāks par EUR 20 004.
Tā kā VSAOI par šo ienākumu tiks veiktas Lielbritānijā, neapliekamais ienākums, par ko jāpiemaksā IIN Latvijā, pārsniedzot 55 000 eiro 2018. gadā vai 62 800 eiro 2019. gadā, būs pakļauts gan 23%, gan 31,4% likmei.
