Iepriekšējās nedēļas Īsziņā 06.04.2021 aprakstījām PVN piemērošanu situācijās, kad uzņēmumi piedāvā saviem darbiniekiem bezmaksas ēdināšanu darba laikā, kā arī transportu uz darba vietu un atpakaļ, lai nodrošinātu saimnieciskās darbības nepārtrauktību, it īpaši Covid-19 krīzes laikā. Šajā rakstā – par šāda lēmuma IIN un UIN sekām.
IIN piemērošana
Lai pareizi piemērotu IIN, ir jānodala darba devēja nodrošinātā ēdināšana un darbinieku transportēšana.
Vispirms jāsaprot, vai ēdināšanas un transportēšanas izdevumi savas specifikas dēļ ir sadalāmi personāli, t.i., vai ir iespējams novērtēt, kāds ir atsevišķa darbinieka gūtais labums. Ja šie izdevumi nav sadalāmi personāli, tad tie vairs neveido ar IIN apliekamu ienākumu un jāiekļauj darba devēja ar UIN apliekamajā bāzē (sīkāk UIN piemērošanas sadaļā).
Tātad, ja izdevumi ir personificējami, tiem piemēro gan IIN, gan VSAOI.
Ēdināšana
Likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz īpašu atbrīvojumu darba devēja nodrošinātajai ēdināšanai līdz 480 eiro gadā (vidēji 40 eiro mēnesī), ja ēdināšanas izdevumu segšana ir paredzēta darba koplīgumā un ievēroti konkrēti nosacījumi, piemēram:
- visu darbinieku ēdināšanas izdevumi nepārsniedz 5% no darba devēja gada kopējā bruto algu fonda, par kuru samaksātas VSAOI;
- tiek nodarbināti vismaz seši darbinieki;
- citi nosacījumi attiecībā uz nodokļu parādu, pārkāpumu neesību, darbības ilgumu.
Jāatceras, ka arī šādi ar IIN neapliekami ienākumi jāietver Paziņojumos par fiziskai personai izmaksātajām summām atbilstoši 2008. gada 25. augusta MK noteikumiem Nr. 677 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa paziņojumiem.”
Ja šādi ēdināšanas izdevumi nav paredzēti koplīgumā vai netiek izpildīti likumā noteiktie nosacījumi, tad šādu izdevumu segšanai ir piemērojama vispārīgā kārtība darbinieku gūtajiem labumiem. Proti, 2010. gada 21. septembra MK noteikumi Nr. 899 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” paredz, ka ar algas nodokli apliek jebkurus tiešos vai netiešos darba devēja pabalstus un darbinieka un viņa ģimenes locekļu izdevumus, kuri ir sadalāmi personāli un ir saistīti ar ēdināšanu un atspirdzinošu dzērienu iegādi un kurus sedz darba devējs, kā arī citus ienākumus, maksājumus un labumus.
Transportēšana
Parastajā kārtībā arī transportēšanas izdevumi, kas ir sadalāmi personāli, piemēram, taksometra pakalpojumi, jāiekļauj personas apliekamajā ienākumā, piemērojot algas nodokļus, t.i., IIN un VSAOI, kā daļai no darba samaksas. Tomēr saskaņā ar šobrīd publiskotajiem VID skaidrojumiem (sk. šeit) ārkārtas situācijas laikā darba devēja izdevumi darbinieka nogādāšanai no dzīvesvietas uz darbu un atpakaļ, tostarp izdevumi saistībā ar kompensāciju darbiniekam par degvielas iegādi privātajai automašīnai, ar kuru tas brauc no dzīvesvietas uz darbu un atpakaļ, ir saimnieciskās darbības izdevumi, kurus neapliek ar UIN. Līdz ar to tie neveido ar IIN apliekamo bāzi.
Vai šādi izdevumi kvalificējas atbrīvojumam kā attālinātā darba veikšanas izdevumi?
Kad uzņēmumi nodrošina darbiniekiem bezmaksas ēdināšanu un transportu no dzīvesvietas uz darbu un atpakaļ, nebūs piemērojams 2021. gadam noteiktais atbrīvojums no IIN un VSAOI līdz 30 eiro mēnesī, jo šie izdevumi nav saistīti ar attālinātā darba veikšanu.
UIN piemērošana
Ja izdevumi ir sadalāmi personāli un ir piemēroti algas nodokļi
Ja izdevumi ir bijuši personificējami labumi un tādējādi veido daļu no personas algota darba ienākuma un attiecīgi ir piemēroti abi algas nodokļi, tad UIN vairs nav piemērojams.
Ja izdevumi nav sadalāmi personāli
Vispārīgā gadījumā, ja darbinieku ēdināšana un transportēšana uz darba vietu un atpakaļ ir paredzēta darba koplīgumā, tad šādus izdevumus varētu pieskaitīt pie personāla ilgtspējas pasākumu izdevumiem, kas likumā noteiktajā apmērā (līdz 5% no iepriekšējā gada algu fonda, par kuru samaksātas VSAOI) nebūtu iekļaujami ar UIN apliekamajā bāzē. Šajā gadījumā gan jānodrošina izdevumu iekļaušana darba koplīgumā.
Ja uzņēmums tomēr nevēlas ieviest darba koplīgumu, tad atbilstoši UIN likuma normām šos izdevumus pieskaita pie tādiem, kas nav tieši saistīti ar nodokļa maksātāja saimniecisko darbību.
Toties šobrīd spēkā esošās VID rekomendācijas ļauj transportēšanas izdevumus neuzskatīt par UIN objektu neatkarīgi no tā, vai tie personificējami vai nē.
