Algotā darba ienākums ir viens no “dārgākajiem” ienākumu veidiem, jo tam piemēro gan IIN, gan VSAOI. It īpaši tas attiecas uz uzņēmuma vadošajiem darbiniekiem, kuru atalgojuma līmenis ir augsts. Tā kā līdzīga situācija ir arī citās Eiropas un pasaules valstīs, ierasta prakse ir izmaksāt atalgojumu augstākā līmeņa vadītājiem, piešķirot akcijas vai to pirkuma tiesības.

 

Piemēram, IIN likums paredz tādu akciju pirkuma tiesību īstenošanas plānu, kas domāts uzņēmuma vadošo darbinieku ilgtermiņa motivācijai un kura ietvaros gūtais ienākums nav apliekams ar algas nodokļiem. Arī Komerclikums paredz vairākus variantus, kā uzņēmuma darbiniekiem piešķirt akcijas, no kurām gūto ienākumu apliktu ar kapitāla nodokļiem un neapliktu ar VSAOI. Šāda pieeja ļauj nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu vadībai, saglabājot samērīgu nodokļu slogu.

 

 

Arī visiem uzņēmuma darbiniekiem ir iespējams piešķirt papildu labumus, kurus likumdevējs ir paredzējis darbinieku motivēšanai un kurus neapliek ar algas nodokļiem atbilstoši IIN likumam.

 

 

Ja darba devējs darbinieku labā veic vienu vai vairākas no minētajām prēmiju iemaksām, tad šis ienākums darbiniekiem ir ar algas nodokļiem neapliekams ienākums saskaņā ar IIN likuma 8. panta piekto daļu:

Jāatzīmē, ka ar 2018. gada 1. janvāri dzīvības apdrošināšanas ar līdzekļu uzkrāšanu līgumam ir jābūt noslēgtam uz vismaz 10 gadiem, lai prēmiju maksājumi kvalificētos kā neapliekams ienākums.

 

Vienlaikus atbilstoši UIN likumam, kas stāsies spēkā 2018. gada 1. janvārī, darba devēja veiktie prēmiju maksājumi nav apliekami ar UIN neatkarīgi no tā, vai IIN likumā noteiktie limiti ir pārsniegti. Tātad ar 2018. gada 1. janvāri būs skaidri noteikts, kuros gadījumos darba devēja veiktajiem prēmiju maksājumiem nepiemēro ne algas nodokļus, ne UIN.

 

 

Par atbrīvojumu darbinieku ēdināšanas izdevumiem esam rakstījuši iepriekš, taču pērn nebija skaidra UIN piemērošana šādiem izdevumiem. Jaunajā UIN likumā ir noteikts, ka ar UIN neapliek tādus darbinieku ienākumus, kam nepiemēro IIN saskaņā ar IIN likumu. Mūsuprāt, šie izdevumi nav arī jāietver personāla ilgtspējas pasākumu izdevumos, kas ir atskaitāmi UIN vajadzībām līdz UIN likumā noteiktajam limitam.

 

Tātad, ja darba devējs atbilst IIN likuma kritērijiem, tad ir iespējams nodrošināt dažādus labumus darbiniekiem saistībā ar ēdināšanu, ko neapliks ne ar algas nodokļiem, ne UIN.

 

 

Atbilstoši IIN likuma grozījumiem, kas stājās spēkā šā gada 1. janvārī, uzņēmuma praktikantiem ir iespēja saņemt neapliekamo stipendiju līdz 280 eiro apmērā arī no komersantiem, kas izmaksā stipendiju darba vidē balstītu mācību ietvaros. Lai piemērotu atvieglojumu, uzņēmumam ir jānoslēdz līgums ar mācību iestādi, kurā praktikants gūst izglītību.

 

Tā kā darba devējam praktikanta mācību laikā veidojas papildu izdevumi, piemēram, mācību rīkošanas dēļ, atalgojuma izmaksāšana stipendijas veidā palīdz samazināt nodokļu slogu darba devējam laikā, kad praktikants tiek apmācīts un integrēts uzņēmumā.

 

 

Līdz šim izdevumus par darbinieku kopīgiem atpūtas pasākumiem, kuros nebija iespējams personalizēt katra darbinieka gūto labumu, uzskatīja par nesaistītiem ar saimniecisko darbību, un par šiem izdevumiem palielināja apliekamo ienākumu, piemērojot koeficientu 1,5.

 

Ar nākamo gadu nodokļu piemērošana šādiem izdevumiem kļūs labvēlīgāka, jo jaunais UIN likums nosaka, ka ar UIN neapliek reprezentācijas izdevumus un personāla ilgtspējas pasākumu izdevumus, kas gadā nepārsniedz 5% no iepriekšējā gada kopējās izmaksātās bruto darba algas, kas aplikta ar VSAOI. Tātad ar nākamo gadu būs skaidrāka UIN piemērošana tādiem izdevumiem par darbiniekiem, kurus nav iespējams personalizēt, piemēram, kopīgiem sporta un atpūtas pasākumiem.