Irēna Arbidāne

Direktore nodokļu konsultāciju nodaļā, personāla un organizāciju pārveides pakalpojumu vadītāja Baltijā, PwC Latvija

Šā gada 2. augustā Finanšu ministrija publicēja likumprojektu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN), kas paredz grozīt piemērojamo likmi ārvalstniekiem, kuri veic darbu Latvijā attālināti. Ja grozījums tiks apstiprināts, tas stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī. Šobrīd vēl ir grūti spriest par likumprojekta turpmāko virzību, jo tas vēl jāsaskaņo ar Tieslietu ministriju, taču ir iespēja analizēt tā potenciālo ietekmi, ko arī darīsim šajā rakstā.

Ierosinātās izmaiņas

Izmaiņas attiecas uz ārzemniekiem ar ilgtermiņa vīzu atbilstoši Imigrācijas likuma 11. panta piektajai daļai, kuri ir pārcēluši savu nodokļu rezidenci uz Latviju. Imigrācijas likuma izmaiņas ir paredzētas, lai risinātu problēmu, ka šobrīd trešo valstu pilsoņiem, kuru darba specifika ļauj veikt darba pienākumus attālināti, ir ierobežotas iespējas saņemt uzturēšanās tiesības Latvijā. IIN likuma izmaiņas ļaus šādai personai vienu gadu piemērot samazinātu fiksētu 15% likmi, kamēr tā veic Latvijā attālinātu darbu pie darba devēja, kas reģistrēts citā ESAO dalībvalstī vai tajā darbojas kā reģistrēta pašnodarbināta persona.

Nodokļa maksātājam būs tiesības izvēlēties starp diviem IIN maksāšanas variantiem:

1. Progresīvā IIN likme (20%, 23%, 31%) ar iespēju samazināt apliekamo ienākumu par atvieglojumiem, neapliekamo minimumu un attaisnotiem izdevumiem;
2. Samazinātā fiksētā 15% likme bez tiesībām samazināt apliekamo ienākumu par neapliekamo minimumu, atvieglojumiem par apgādājamiem, attaisnotiem izdevumiem par izglītību un ārstniecības pakalpojumiem, ziedojumiem, iemaksām privātos pensiju fondos un apdrošināšanas prēmiju maksājumiem.

Svarīgi aspekti

Viens no kritērijiem, lai izmantotu samazināto likmi, ir Latvijas rezidenta statuss. Personai to piešķir atbilstoši likumam “Par nodokļiem un nodevām” no brīža, kad tai ir deklarēta adrese Latvijā. Turpmāk procesuāli šī rezidence arī jāreģistrē VID. Tomēr tas nenozīmē, ka persona kļūst par Latvijas rezidentu arī saskaņā ar starptautiskajiem normatīvajiem aktiem. Rodas jautājums, vai papildus ierakstam Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē būs nepieciešams pierādīt VID personas Latvijas rezidenta statusu atbilstoši starptautiskajiem normatīvajiem aktiem.

Svarīgi atzīmēt arī to, ka ar samazinātās likmes piemērošanu netiks piemēroti visi atvieglojumi, izņemot iespēju no ar IIN apliekamās bāzes atskaitīt VSAOI. Ja persona strādā attālināti valstij, kura nav ES/EEZ dalībvalsts, tad arī šis atvieglojums netiks piemērots. Tātad personai būs rūpīgi jāizvērtē, vai atvieglotā režīma piemērošana gada ietvaros tai nesīs finansiālu labumu.

Pirms ienākuma aplikšanas veida izvēlēšanās ieteicams detalizēti izanalizēt katras personas individuālo situāciju. Turklāt izmaiņas skar tikai IIN likmi, bet neregulē VSAOI. Atbilstoši šī brīža regulējumam trešās valsts pilsonim jāveic VSAOI pēc 184. vai 365. uzturēšanās dienas Latvijā pilnā apmērā.