Palīdzot klientiem gatavot gada ienākumu deklarācijas (“GID”), mēs saskaramies ar dažādām neskaidrībām par likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” piemērošanu, kuras mēs regulāri skaidrojam ar VID. Šobrīd esam saņēmuši VID skaidrojumu par pienākumu iesniegt GID dažādās situācijās, tostarp par IIN piemaksas un GID iesniegšanas atvieglojumiem.
IIN piemērošana algota darba ienākumam ES dalībvalstīs
Saskaņā ar IIN likumu algota darba ienākumu, ko Latvijas nodokļu rezidents guvis ES/EEZ dalībvalstī vai konvencijas valstī,
1 neapliek ar IIN, ja tie aplikti ar ienākuma nodokli attiecīgajā ārvalstī.
2 Ja visam algota darba ienākumam jau piemērots IIN, t.i., nav neapliekamu ienākuma veidu vai neapliekamu atvieglojumu, tad jautājumi par šīs normas piemērošanu nerodas. Tomēr pastāv neskaidrība, kā rīkoties gadījumos, kad Latvijas nodokļu rezidents saņēmis arī tādus algota darba ienākumus, kas attiecīgajā valstī ir neapliekami. Iepriekš VID bija sniedzis viedokli, ka ārvalstu algota darba ienākums detalizēti jāanalizē un ka neapliktajai daļai jāpiemēro IIN saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem. Proti, nodokli var nepiemaksāt, ja šis ienākuma veids ir neapliekams arī atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem, taču nodoklis jāpiemaksā, ja ienākums Latvijā nav neapliekams (piemēram, dzīvesvietas izmaksu kompensācijas).
Saskaņā ar jaunāko VID skaidrojumu var uzskatīt, ka algota darba ienākums ir pakļauts aplikšanai ar ienākuma nodokli arī gadījumos, kad šis ienākums ietver arī neapliekamus ienākuma veidus. Proti, nav nepieciešams detalizēti analizēt visus algota darba ienākuma veidus atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem. Atbrīvojuma piemērošanai būtisks ir tikai fakts, ka algota darba ienākums ir aplikts ar ienākuma nodokli atbilstoši attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem.
Tas nozīmē, ka ES/EEZ dalībvalstī vai konvencijas valstī nodarbinātajiem Latvijas rezidentiem nav jāpiemaksā IIN Latvijā par ārvalstu algota darba ienākumu, kam ārvalstīs nav piemērots IIN.
Valdes locekļa atalgojums
Latvijā gūtai valdes locekļa atlīdzībai piemēro tādus pašus nodokļus kā algota darba ienākumam. Taču valdes locekļi ienākumus var gūt ne tikai uz darba līguma pamata, tādēļ rodas jautājums, vai gadījumā, kad Latvijas rezidents guvis ienākumus kā valdes loceklis ES/EEZ dalībvalstī vai konvencijas valstī, uz šo ienākumu attiecas tāds pats IIN atbrīvojums kā algota darba ienākumam saskaņā ar IIN likuma 24. panta septīto daļu. Ja tā, tad visi valdes locekļa ienākumi nav apliekami ar IIN Latvijā, ja tie bija aplikti ar ienākuma nodokli ārvalstī. Tomēr, ja valdes locekļa atlīdzība nav algota darba ienākums, tad var rasties pienākums piemaksāt IIN Latvijā, ja ārvalstīs piemērota zemāka IIN likme nekā Latvijā.
Saskaņā ar VID skaidrojumu, tā kā IIN likuma 8. panta 2.1 daļa nosaka, ka algas nodokli maksā par valdes locekļa atalgojumu, tad uz to attiecas tādi paši atbrīvojumi kā uz algota darba ienākumu. Tātad IIN piemaksas risks nerodas, ja valdes locekļa atlīdzība gūta un bijusi pakļauta aplikšanai ar nodokli ES/EEZ dalībvalstī vai konvencijas valstī.
GID iesniegšanas pienākums
Līdz šim pastāvēja arī vairākas neskaidrības par pienākumu iesniegt GID šādās situācijās:
|
Situācija
|
Neskaidrība
|
VID viedoklis
|
|
Latvijas rezidents ES/EEZ dalībvalstī guvis neapliekamus algota darba ienākumus (saskaņā ar attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem), kas 2018. gadā pārsniedz EUR 4000
|
IIN likuma 20. panta pirmā daļa nosaka, ka personai rodas pienākums iesniegt GID, ja tās neapliekamie ienākumi pārsniedz EUR 4000 (no 2019. gada 1. janvāra – EUR 10 000).
|
GID iesniegšanas pienākums nerodas, jo uzskatāms, ka viss ES/EEZ algota darba ienākums pakļauts aplikšanai ar ienākuma nodokli attiecīgajā ārvalstī.
|
|
Latvijas rezidents guvis algota darba ienākumu, kas nepārsniedz likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru. Tātad šai personai nav nepieciešams pārrēķināt IIN un solidaritātes nodokli (SN).
Persona saņēmusi arī ārvalstu dividenžu un procentu ienākumu, kas kopā ar algota darba ienākumiem pārsniedz likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru.
|
IIN likuma 19. panta piektā daļa nosaka, ka, ja taksācijas gada ienākumi pārsniedz likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru, tad GID iesniedzama no 1. aprīļa līdz 1. jūlijam. Šīs normas būtība ir dot iespēju Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai pārrēķināt SN un IIN pēc darba devēja paziņojumu iesniegšanas. Tātad, ja alga nepārsniedz likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru, tad nav pamatojuma pagarinātam GID iesniegšanas termiņam.
|
GID iesniegšanas termiņš ir no 1. aprīļa līdz 1. jūlijam, kaut arī nav nepieciešams pārrēķināt SN.
|
|
Latvijas rezidents ir SN maksātājs.
|
IIN likuma 19. panta piektā daļa nosaka, ka, ja taksācijas gada ienākumi pārsniedz likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru, tad GID iesniedzama no 1. aprīļa līdz 1. jūlijam.
Personai rodas pienākums piemaksāt IIN, jo piemērotā IIN likme ir 31,4%. IIN piemaksu būtu jāsedz 10,5 procentpunktiem no SN un tai faktiski nevajadzētu rasties.
|
GID nav iesniedzama obligāti, ja SN daļa nosedz IIN piemaksu. Proti, ja SN maksātājam nerodas IIN piemaksa, tad GID nav obligāti jāiesniedz.
Tomēr iesakām SN maksātājiem par piemaksu/pārmaksu pārliecināties, ieejot savā EDS kontā un sastādot savu GID atbilstoši VID rīcībā esošajiem datiem.
|
__________________________________________
1 Valsts, kam ar Latviju spēkā nodokļu konvencija
2 IIN likuma 24. panta septītā daļa
