Šā gada 11. jūnijā Lietuvas nodokļu administrācija sadarbībā ar finanšu ministriju ir publicējusi oficiālas vadlīnijas par nodokļu piemērošanu ienākumam, kas gūts no kriptovalūtām. Šajā rakstā piedāvājam šo vadlīniju apkopojumu.
Vispārīgās normas
Bitcoin, Ethereum, Ripple, Litecoin un citi virtuālo valūtu veidi kļūst arvien populārāki patērētāju – gan fizisko, gan juridisko personu – vidū. Nodokļu piemērošanas vajadzībām virtuālā valūta vienmēr tiks uzskatīta par instrumentu, kas pēc savas būtības ir analogs konkrētajiem projektiem (Bitcoin, Ethereum, Ripple, Litecoin u.c.).
Taču atsevišķu nodokļu vajadzībām par virtuālo valūtu var atzīt arī citus instrumentu veidus, piemēram, dažādus tokenus, ko emitē sākotnējā virtuālās valūtas piedāvājumā, izmantojot izkliedētās datubāzes tehnoloģiju – blokķēdi. Divi atzīti tokenu veidi ir vērtspapīru tokeni un lietotāju tokeni. Šie tokeni ir definēti savos galvenajos raksturojumos, kas iekļauti tehniskajā dokumentācijā. Nodokļu piemērošanas vajadzībām Lietuvas Banka tokenus var atzīt vai neatzīt par vērtspapīriem.
Saskaņā ar Lietuvas UIN un IIN normatīvajiem aktiem atbilstoši veikto darījumu būtībai un saimnieciskajam mērķim virtuālo valūtu uzskata par apgrozāmo līdzekli, ko var izmantot samaksai par precēm un pakalpojumiem vai arī turēt pārdošanai. PVN vajadzībām virtuālo valūtu uzskata par tādu pašu valūtu kā eiro, dolāri u.c.
Virtuālās valūtas un tokenu apgrozības nodokļu jautājumi nav nošķirami no grāmatvedības. Tā kā Lietuvā grāmatvedību kārto un grāmatvedības dokumentus sagatavo eiro, arī visus darījumus virtuālajā valūtā uzrāda eiro.
Virtuālās valūtas (vai tokenu) maiņas kursu pret eiro neregulē normatīvie akti, tādēļ šī maiņas kursa noteikšanā var izmantot visu tirgū pieejamo informāciju un salīdzināmos datus. Tomēr pamatā virtuālās valūtas (vai tokenu) uzskaites noteikumi, kā arī avots, kurā ir publicēts eiro maiņas kurss pret virtuālo valūtu (vai tokeniem), ko izmanto darījumu un notikumu atspoguļošanai grāmatvedībā, ir jānosaka pašai juridiskajai personai savā grāmatvedības politikā. Tā kā virtuālās valūtas (vai tokenu) maiņas kurss īsā laikposmā var ievērojami svārstīties, grāmatvedības politikā ir jānorāda ne tikai avots, bet arī periods, kurā fiksētais maiņas kurss tiks izmantots grāmatvedībā un nodokļu deklarācijās.
Jauno vadlīniju publicēšana ir solis uz priekšu gan fiziskām, gan juridiskām personām, kas veic darījumus ar kriptovalūtām. Taču šīs vadlīnijas ir publicētas tikai nesen, tādēļ trūkst praktisku piemēru, kas ļautu izvērtēt, vai aprakstītā pieeja ir lietotājiem piemērota un kā tā ietekmēs valsts ekonomiku kopumā.
(turpinājums sekos)