Publiski pieejamā informācija par Latvijas uzņēmumu eksporta darījumiem vai darbības uzsākšanu ārvalstīs vienmēr priecē, taču Latvijas uzņēmumam jānodrošina ārvalsts administratīvo prasību izpilde, tostarp juridiskie jautājumi (darba drošība, nodarbinātība, atļaujas un reģistrācijas), kā arī grāmatvedība un nodokļu maksāšana. Šajā rakstā – par uzņēmumu ienākuma nodokļa (“UIN”) un personāla nodokļu maksāšanas pienākumu, kas var rasties Latvijas uzņēmumam, veicot darbību ārvalstīs. PVN piemērošanas noteikumus parasti vērtē atsevišķi, un PVN reģistrācijas pienākums var rasties arī tādos gadījumos, kad reģistrēšanās citu nodokļu vajadzībām nav nepieciešama, tādēļ PVN komentārus neiekļausim.
Administratīvo prasību izpilde ārvalstīs var būt sarežģīts un ilgs process, kura laicīga uzsākšana un dažādu risku izvērtēšana nodrošina veiksmīgu uzņēmējdarbību.
Ārvalstu nodokļu iestādes cieši seko nerezidentu (arī Latvijas) komersantu pienākumiem reģistrēties nodokļu vajadzībām un maksāt nodokļus ārvalstī. Ir ieviesti dažādi mehānismi, kas nodokļu iestādēm ļauj iegūt plašu informāciju par Latvijas uzņēmumu darbību ārvalstīs, piemēram, PVN deklarāciju un to pielikumu analīze, kā arī informācija dažādos reģistros, imigrācijas dienestā un arodbiedrībās. Lai noskaidrotu Latvijas uzņēmuma reālo klātbūtni ārvalstī, sadarbības noteikumus un vispārīgo darba specifiku, un lai argumentētu, kādēļ tam jāmaksā nodokļi ārvalstī, nodokļu iestādes mēdz aptaujāt arī sadarbības partnerus.
Ja ārvalsts nodokļu iestāde vēršas pie Latvijas uzņēmuma ar lūgumu reģistrēties un maksāt nodokļus, tad jāapzinās, ka iestādei ir pietiekama informācija, lai pamatotu šo lūgumu. Uzņēmumam atliek vai nu reģistrēties un maksāt nodokļus ārvalstī vai arī sagatavot dokumentos balstītus pretargumentus savas pozīcijas aizstāvēšanai.
UIN un personāla nodokļu piemērošanā viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir noteikt, vai uzņēmumam ārvalstī ir PP. Šī uzdevuma ietvaros jāveic gan vietējā, gan starptautiskā regulējuma analīze.
Mūsdienu biznesa dinamiskajā vidē uzņēmums, kas reģistrēts vienā valstī, nereti veic komercdarbību ārvalstīs, piemēram, pārdod preces, sniedz pakalpojumus, uztur mārketinga pārstāvniecību vai pārceļ kādu būtisku biznesa funkciju. Līdz ar to uzņēmumam ārvalstī rodas pastāvīga uzņēmējdarbības vieta, no kuras izriet PP jēdziens: uzņēmuma pastāvīga uzņēmējdarbības vieta ārvalstī nodokļu piemērošanas vajadzībām.
PP rašanās vispirms ietekmē UIN vai līdzīga nodokļa maksāšanas pienākumu, tādēļ jāreģistrē uzņēmuma klātbūtne ārvalstī UIN vajadzībām, jānosaka uz PP attiecināmā ienākumu daļa un jāmaksā UIN par šo ienākumu. Taču atsevišķiem uzņēmējdarbības veidiem, piemēram, starptautiskajai satiksmei, ir atšķirīgi noteikumi.
PP var mainīt arī uzņēmuma pienākumu reģistrēties ārvalstī un maksāt personāla nodokļus, īpaši iedzīvotāju ienākuma nodokli (“IIN”). Šāds pienākums izriet no starpvalstu nodokļu konvenciju vispārīgajiem noteikumiem un to izņēmumiem. Īsi sakot, personāla nodokļi par darbiniekiem, kas strādā PP labā ārvalstī, ir jāmaksā tur, lai gan darbinieki ir citas valsts nodokļu rezidenti un uzturas ārvalstī īslaicīgi (mazāk nekā 183 dienas jebkurā 12 mēnešu periodā).
Katras valsts likumvidē paredzētie PP noteikšanas kritēriji nedaudz atšķiras, taču lielākoties pastāv vispārpieņemti kritēriji: pastāvība, faktiska vieta un saimnieciskā darbība ārvalstī.
PP ir arī viens no jēdzieniem, ko regulē nodokļu konvencijas. Latvijai ir plašs konvenciju loks, un informācija par to statusu ir pieejama Finanšu ministrijas vietnē. Vispārīgā gadījumā, ja konvencijas noteikumi ir nodokļu maksātājam labvēlīgāki, tie prevalē pār valsts nacionālajām tiesību normām, tādēļ pirms darbības uzsākšanas ārvalstī iesakām vismaz izvērtēt konvencijas noteikumus.
Konvenciju 5. pants nosaka, ka PP nozīmē noteiktu vietu, kur uzņēmums pilnīgi vai daļēji veic uzņēmējdarbību. Tipiski piemēri ir uzņēmuma vadības atrašanās vieta, filiāle, birojs, rūpnīca, darbnīca, naftas vai gāzes ieguves vieta. Konvencija nosaka, ka šāda pastāvīga vieta neveido PP, ja uzņēmums to izmanto noteiktām darbībām, piemēram, tikai un vienīgi savu preču glabāšanai, demonstrēšanai un piegādāšanai, informācijas saņemšanai un nodošanai, vai citām sagatavošanās darbībām un palīgdarbībām. Tādā gadījumā jāvērtē uzņēmuma saimnieciskās darbības specifika, lai noteiktu, vai konkrētās darbības var uzskatīt par sagatavošanās vai palīgdarbībām. Piemēram, reklāmas un mārketinga uzņēmuma ārvalstī veiktās mārketinga darbības ir daļa no pamatbiznesa un nav uzskatāmas par palīgdarbībām.
Tāpat PP var rasties, ja ārvalstī uzņēmuma labā darbojas persona vai personas, veicot tā saimniecisko darbību. Šīs personas var būt uzņēmuma darbinieki, saistīto uzņēmumu darbinieki vai jebkurš cits pakalpojumu sniedzējs, kas ārvalstī darbojas pārsvarā tikai šī nerezidenta labā. Piemēram, Latvijas vairumtirdzniecības uzņēmumam ārvalstī ir pārstāvniecība vai vienkārši tiek nomātas telpas, kurās darbojas Latvijas uzņēmuma tirdzniecības pārstāvji, lai veicinātu pārdošanu. Ja viņiem ir tiesības apspriest cenas un parakstīt līgumus ar klientiem, tad ārvalstī rodas PP.
Konvencijas parasti paredz specifiskus noteikumus darbībai būvobjektos un dabas resursu ieguves vietās. Attiecībā uz būvobjektiem (t.s. celtniecības PP) jāvērtē to ilgums ārvalstī.
Arī ārvalsts likumvide var noteikt konvenciju precizējošus kritērijus, piemēram, definēt funkciju loku, kas nepārprotami rada PP, tādēļ ieteicams veikt ārvalsts likumvides analīzi.
(nobeigums nākamajās Īsziņās)
Ja Jums ir kāds komentārs par šo rakstu, lūdzu, iesūtiet to šeit lv_mindlink@pwc.com
Uzdot jautājumuMēs izmantojam sīkdatnes vietnes funkcionalitātes nodrošināšanai un satura kvalitātes uzlabošanai. Sīkdatnes bez kurām vietne nespēj funkcionēt ir vienmēr ieslēgtas, pārējās var brīvi ieslēgt/izslēgt izmantojot šo konfigurācijas paneli. PwC nepārdod Tavus datus trešajām personām.
Noklikšķinot uz “Apstiprināt visas sīkdatnes”, Tu piekrīti visu sīkdatņu veidu izmantošanai.
Plašāka informācija par sīkdatnēm pieejama sīkdatņu izmantošanas politikā..
Šīs sīkdatnes ir nepieciešamas lietotāju autentifikācijas nodrošināšanai. Tās var bloķēt izmantojot pārlūka uzstādījumus, taču šādā gadījumā nebūs iespējams autentificēties.
Šīs sīkdatnes ļauj mums analizēt tīmekļa vietnes apmeklējumu, datu plūsmu avotus un mērtīt vietnes veiktspēju. Šīs sīkdatnes neuzglabā personiski identificējamu informāciju.
Sīs sīkdatnes palīdz mums pielāgot vietnes saturu Jūsu interesēm un uzlabo reklāmu kvalitāti (neļauj tām nepārtraukti atkārtoties, utt).