Šā gada 13. jūnijā Satversmes tiesa (ST) pieņēma spriedumu lietā Nr. 2023-33-01 par likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN) normu atbilstību Satversmes 105. pantam, kas garantē tiesības uz īpašumu. Spriedums tika pieņemts pēc Administratīvās apgabaltiesas un Rīgas pilsētas tiesas pieteikumiem, kuros apstrīdētas IIN likuma normas, kas uzliek pienākumu maksāt IIN no izložu un azartspēļu laimestiem neatkarīgi no spēlētāja iemaksām dalībai spēlē. Konkrēti tika apstrīdēts:
ST apstiprināja, ka apstrīdētās normas ierobežo izložu un azartspēļu dalībnieku tiesības uz īpašumu, jo uzliek pienākumu maksāt IIN no visa laimesta, ja tā kopsumma taksācijas gadā pārsniedz 3000 eiro. Tomēr ST atzina, ka šis ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu IIN likumu un ka tam ir leģitīms mērķis – citu cilvēku tiesību un sabiedrības labklājības aizsardzība.
ST skaidroja, ka IIN no izložu un azartspēļu laimestiem ir vērsts uz izložu un azartspēļu atkarības mazināšanu, jo šīs spēles var negatīvi ietekmēt cilvēka garīgo veselību un finanšu stāvokli. Tāpat tiesa piekrita, ka IIN likums paredz fiskālo funkciju, kura veido valsts budžeta un pašvaldību budžetu ieņēmumus, ko var izmantot sabiedrības labklājības nodrošināšanai.
ST noraidīja pieteikumu iesniedzēju argumentu, ka apstrīdētās normas neatbilst objektīvā neto principam, kas paredz, ka ar IIN apliek tikai reālo ienākumu un izdevumu starpību. ST uzsvēra, ka likumdevējam ir plaša rīcības brīvība nodokļu politikas jomā un ka dažādiem ienākumu veidiem var būt noteikts atšķirīgs nodokļa regulējums. ST norādīja, ka izložu un azartspēļu laimesti ir jauni ienākumi, kas nav tieši saistīti ar iepriekš veiktiem ieguldījumiem, un ka spēlētājs, veicot iemaksas dalībai spēlē, maksā par izklaides pakalpojumu.
Tāpat ST noraidīja pieteikumu iesniedzēju un vairāku pieaicināto personu apgalvojumu, ka IIN no izložu un azartspēļu laimestiem ir konfiscējošs, jo tiekot uzlikts dubultā par vieniem un tiem pašiem līdzekļiem. ST paskaidroja, ka nodoklis jāmaksā tikai par laimestu, kas ir jauns ienākums, un ka laimests ir jebkurš laimests Azartspēļu un izložu likuma izpratnē, ko izmaksā laimēšanas gadījumā. ST secināja, ka apstrīdētās normas neparedz nodokļa maksāšanu par vieniem un tiem pašiem nodokļu maksātāja līdzekļiem un ka laimestiem piemērojamo IIN nevar uzskatīt par konfiscējošu.
ST nosprieda, ka apstrīdētās IIN likuma normas – 8. panta trešās daļas 20.4 punkts un 9. panta pirmās daļas 5. punkts – ir samērīgas un atbilst Satversmes 105. panta pirmajiem trim teikumiem: “Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu.”
Ja Jums ir kāds komentārs par šo rakstu, lūdzu, iesūtiet to šeit lv_mindlink@pwc.com
Uzdot jautājumuŠajā rakstā aplūkosim tiesas spriedumu, kur Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārbaudē tika konstatēts, ka uzņēmuma grāmatvedībā izdevumos iegrāmatotie rēķini neatbilda Grāmatvedības likuma prasībām. Nodokļu audita rezultātā tika secināts, ka šos rēķinus nevar atzīt par grāmatvedības attaisnojuma dokumentiem, jo pretī nebija sniegts pakalpojums un rēķini nebija pareizi noformēti. Līdz ar to uzņēmumam izveidojās papildus maksājamā uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) saistības vairāk nekā 5 miljoni eiro.
Finanšu ministrija ir izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta 2001. gada 31. jūlija noteikumos Nr. 336 “Noteikumi par attaisnotajiem izdevumiem par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem” (“MK noteikumi”). Plānotās izmaiņas pārsvarā ir saistītas ar nepieciešamību skaidri definēt izdevumus, ko nodokļa maksātājam (NM) ir tiesības iekļaut attaisnotajos izdevumos.
Solidaritātes nodokļa (SN) aprēķināšanas un nomaksas specifiskā kārtība bieži vien nodokļa maksātājiem rada jautājumus par tās sasaisti ar citiem Latvijā piemērojamiem nodokļiem – iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI). Neizpratne par SN būtību un piemērošanas mehānismu var novest arī pie strīda ar nodokļu administrāciju un pat tiesvedības. Šajā rakstā iepazīstināsim ar vienu no pēdējām Senāta izskatītajām lietām par SN maksātāja prasību atmaksāt IIN, kas bija it kā nepamatoti samaksāts, veicot SN maksājumus Latvijā.
Mēs izmantojam sīkdatnes vietnes funkcionalitātes nodrošināšanai un satura kvalitātes uzlabošanai. Sīkdatnes bez kurām vietne nespēj funkcionēt ir vienmēr ieslēgtas, pārējās var brīvi ieslēgt/izslēgt izmantojot šo konfigurācijas paneli. PwC nepārdod Tavus datus trešajām personām.
Noklikšķinot uz “Apstiprināt visas sīkdatnes”, Tu piekrīti visu sīkdatņu veidu izmantošanai.
Plašāka informācija par sīkdatnēm pieejama sīkdatņu izmantošanas politikā..
Šīs sīkdatnes ir nepieciešamas lietotāju autentifikācijas nodrošināšanai. Tās var bloķēt izmantojot pārlūka uzstādījumus, taču šādā gadījumā nebūs iespējams autentificēties.
Šīs sīkdatnes ļauj mums analizēt tīmekļa vietnes apmeklējumu, datu plūsmu avotus un mērtīt vietnes veiktspēju. Šīs sīkdatnes neuzglabā personiski identificējamu informāciju.
Sīs sīkdatnes palīdz mums pielāgot vietnes saturu Jūsu interesēm un uzlabo reklāmu kvalitāti (neļauj tām nepārtraukti atkārtoties, utt).