Mūsdienu nodarbinātības strauji mainīgajā vidē strādājošo statuss ir kļuvis par juridisku, sociālu un ekonomisku diskusiju tematu. Pēdējos gados darba tirgū ir notikušas būtiskas pārmaiņas, mainoties tradicionālajiem priekšstatiem par nodarbinātību un darba attiecībām, īpaši Covid-19 ietekmē.
Daudzās valstīs debates par kurjeru nodarbinātības klasifikāciju bijušas īpaši strīdīgas, un argumenti ir vērsti uz to, vai kurjeri būtu jāuzskata par parastiem darbiniekiem vai jāklasificē kā neatkarīgi darbuzņēmēji jeb pašnodarbinātie. Nodokļu speciālisti jau iepriekš ir norādījuši, ka atšķirības nodokļu piemērošanā darbiniekiem un pašnodarbinātajiem ir mudinājušas vairākus uzņēmumus izmēģināt mazāku izmaksu pieeju, pieņemot strādājošos darbā pašnodarbināto statusā.
Šajā rakstā ir aplūkota Apvienotajā Karalistē uzsākta tiesvedība, kurā tiek meklēta atbilde uz jautājumu, vai kurjeri ir darbinieki.
Apvienotās Karalistes Augstākās tiesas spriedumā pret ēdienu un dzērienu piegādes platformu Deliveroo svarīga loma ir Lielbritānijas Neatkarīgajai strādnieku savienībai (turpmāk – IWGB) kā prasītājam. IWGB ir arodbiedrība, kas apvieno kurjerus lielā skaitā, veidojot kolektīvu spēku kurjeru interešu aizstāvībai. IWGB apsūdzēja Deliveroo par pamata darba tiesību liegšanu kurjeriem.
Augstākās tiesas 2023. gada 21. novembra spriedums apstiprināja Apelācijas tiesas 2021. gada jūnija lēmumu, ka Deliveroo ēdiena piegādes kurjeri ir pašnodarbinātie. Augstākā tiesa noteica, ka kurjeri nav darbinieki, balstoties uz Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 11. pantu.
Darbiniekus no pašnodarbinātajiem nošķir vairāki kritēriji. Augstākā tiesa minēja galvenos konstatētos aspektus, kuri norāda, ka piegādes kurjeri nav Deliveroo darbinieki:
Dažādām valstīm būtiski atšķiras viedokļi par to, kā būtu jāklasificē kurjeri pēc nodarbinātības. Piemēram, Beļģijas darba tiesa 2021. gada decembrī nolēma, ka Deliveroo kurjeri nav darbinieki. Francijas tiesa 2022. gada aprīlī apcietināja bijušo Deliveroo vadību par to, ka tā nodokļu vajadzībām nepareizi klasificēja darbiniekus kā ārštata darbiniekus. Nīderlandes Augstākā tiesa 2023. gada 24. martā konstatēja, ka Deliveroo kurjeri tomēr ir darbinieki.
Digitālās platformas (piemēram, Wolt un Bolt Food) tiek plaši izmantotas arī Latvijā. Tās ir patiesi nozīmīga mūsdienu ekonomikas sastāvdaļa. Tiek lēsts, ka platformu nodarbinātība tuvākajās desmitgadēs varētu sastādīt 20–70% nodarbinātības sektora. Piemēram, ASV jau šobrīd 15–20% visu strādājošo ir nodarbināti digitālo platformu biznesā. Eiropā digitālo platformu biznesā ir nodarbināti ap 28 miljoniem cilvēku.
Šobrīd tiek virzīta jauna ES direktīva nodarbinātības jomā, kura noteiks, vai pašnodarbinātie ir uzskatāmi par darbiniekiem. Tās ietvaros ir panākts progress. Ir iecerēta procedūra, kas noteiks, vai persona ir darbinieks, nevis pašnodarbinātais. Lai persona būtu darbinieks, jāizpilda vismaz divi no šādiem kritērijiem:
Tas ietekmēs arī personu klasifikāciju nodokļu vajadzībām un nodokļu samaksas apmēru no šādu personu atalgojuma.
Latvijas likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN) paredz pašnodarbināto pārklasificēšanu par darbiniekiem nodokļu vajadzībām, izvirzot šādus kritērijus IIN likuma 8. panta otrajā prim divi daļā:
Tātad šaubīgos gadījumos Latvijas tiesību akti jau šobrīd ļauj klasificēt pašnodarbinātos kā darbiniekus nodokļu vajadzībām. Tomēr tas attiecas tikai uz personu nodokļu samaksu un sociālajām garantijām (VSAOI par šo personu maksā pilnā apmērā, ja notiek pārklasifikācija), nenodrošinot citu Darba likumā noteikto aizsardzību.
Pašnodarbinātie nesaņem ne sociālās garantijas, kādas pienāktos uzņēmumu darbiniekiem, ne aizsardzību, ko nodrošina Darba likums, piemēram, atvaļinājumu. Neskatoties uz to, liela daļa sabiedrības izvēlas darbavietu, kurā ir iespēja kļūt par pašnodarbināto, lai būtu iespējams izmantot darba stundu elastību, ko šis statuss sniedz. Šī un citu iemeslu dēļ ES potenciālā direktīva būtu solis pretim pievilcīgākai likumvidei, kas nodrošinās ne vien statusa elastību, bet arī sociālās garantijas un uzlabotus darba apstākļus kopumā.
Ja Jums ir kāds komentārs par šo rakstu, lūdzu, iesūtiet to šeit lv_mindlink@pwc.com
Uzdot jautājumuRudens mēneši ir bijuši ražīgi nodokļu izmaiņu jomā. Dažos nodokļu aspektos, tostarp uz laiku ieviestajos, izmaiņu varētu arī nebūt. Starp Finanšu ministrijas rosinātajiem grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN) ir atrodams priekšlikums pagarināt pašreizējo īpašo nodokļu režīmu tiem autoratlīdzības saņēmējiem, kuri nav reģistrējušies kā saimnieciskās darbības veicēji. Šajā rakstā – par plānoto pārejas perioda autoratlīdzības režīma pagarināšanu un tās sekām režīma izmantotājiem.
Darbaspēka datu kvalitatīva analīze spēj pārveidot to, kā organizācijas pieņem lēmumus un optimizē savus resursus. Tā kļuvusi ļoti svarīga mūsdienu talantu pārvaldības, darbinieku iesaistīšanas, veiktspējas pārvaldības un produktivitātes vajadzībām. Jau iepriekšējos rakstos apskatījām cilvēkresursu (HR) tehnoloģiju ieviešanas nozīmību, izceļot kvalitatīvas HR datu analīzes veikšanu un izmantošanu biznesa mērķiem. Šajā rakstā apskatīsim dažādas darbaspēka datu kategorijas, kuras uzņēmumi iekšēji var apkopot. Uzkrāto datu analīze palīdzēs iegūt priekšstatu par to, kas darbojas un kas jāuzlabo, ļaujot ātrāk identificēt problēmjautājumus un nākt klajā ar risinājumiem, laikus pārskatot un uzlabojot procesus.
Pirms kāda laika Rīgas apgabaltiesa pasludināja spriedumu lietā Nr. CA-1102-22/7 par bijušā darbinieka tiesībām piedzīt no darba devēja neizmaksāto darba samaksu par nosūtījuma periodu, kā arī par dienas naudas koncepta piemērošanu un no tā izrietošajām tiesībām iekļaut to darbinieka stundas tarifa likmē. Ņemot vērā plaši izplatīto praksi darbiniekiem izmaksāt dienas naudu, aicinām lasītājus iepazīties ar tiesas lēmumu, kurā tā definējusi savu redzējumu par juridiski pamatotām dienas naudas izmaksām un tās iekļaušanu kopējā atalgojumā.
Mēs izmantojam sīkdatnes vietnes funkcionalitātes nodrošināšanai un satura kvalitātes uzlabošanai. Sīkdatnes bez kurām vietne nespēj funkcionēt ir vienmēr ieslēgtas, pārējās var brīvi ieslēgt/izslēgt izmantojot šo konfigurācijas paneli. PwC nepārdod Tavus datus trešajām personām.
Noklikšķinot uz “Apstiprināt visas sīkdatnes”, Tu piekrīti visu sīkdatņu veidu izmantošanai.
Plašāka informācija par sīkdatnēm pieejama sīkdatņu izmantošanas politikā..
Šīs sīkdatnes ir nepieciešamas lietotāju autentifikācijas nodrošināšanai. Tās var bloķēt izmantojot pārlūka uzstādījumus, taču šādā gadījumā nebūs iespējams autentificēties.
Šīs sīkdatnes ļauj mums analizēt tīmekļa vietnes apmeklējumu, datu plūsmu avotus un mērtīt vietnes veiktspēju. Šīs sīkdatnes neuzglabā personiski identificējamu informāciju.
Sīs sīkdatnes palīdz mums pielāgot vietnes saturu Jūsu interesēm un uzlabo reklāmu kvalitāti (neļauj tām nepārtraukti atkārtoties, utt).