Atsaucoties uz fiziskas personas – Latvijas nodokļu nerezidenta – uzziņas pieprasījumu, VID skaidrojis IIN piemērošanu gadījumos, kad nerezidents atsavina kapitāldaļas vai akcijas Latvijas uzņēmumā, kurā vairāk nekā 50% aktīvu veido nekustamais īpašums Latvijā (“LV NĪ uzņēmums”). Uzziņa sniegta konkrētam nodokļu maksātājam un nav publiska, tādēļ to nevar piemērot tieši. Šajā rakstā – ieskats VID secinājumos par IIN piemērošanu līdzīgās situācijās.
Jautājumi VID
Analizējot nodokļu maksātāja situāciju, VID citstarp atbildēja uz šādiem svarīgiem jautājumiem:
- Kā piemērojamas IIN likuma normas ārvalsts uzņēmuma B kapitāldaļu atsavināšanai, ja tam pieder kapitāldaļas LV NĪ uzņēmumā C?
- Vai B kapitāldaļu atsavināšana, tās ieguldot jaundibināmā ārvalsts uzņēmuma A pamatkapitālā, nerezidentam rada tūlītēju nodokļa maksāšanas pienākumu, vai arī tas tiek atlikts līdz A kapitāldaļu atsavināšanas brīdim?
- Vai turpmākais A kapitāldaļu dāvinājums rada IIN maksāšanas pienākumu dāvinātājam (fiziskai personai – Latvijas nerezidentam) vai apdāvinātajam (fiziskai personai – Latvijas nerezidentam)?
Labākai jautājumu būtības izpratnei lūdzam skatīt situācijas attēlojumu:
VID skaidrojumi
- VID norādījis, ka nerezidenta gūtais ienākums no LV NĪ uzņēmuma C kapitāldaļu atsavināšanas IIN likuma izpratnē uzskatāms par ienākumu no NĪ. Tātad ārvalsts uzņēmuma B vai A kapitāldaļu atsavināšana nerezidentam rada IIN maksāšanas pienākumu, ja Latvijas NĪ īpatsvars ārvalsts uzņēmumu aktīvos pēc bilances datiem pārsniedz 50%.
Nerezidenta gūto ienākumu aprēķina kā ienākumu un izdevumu starpību, piemērojot 20% likmi. Šajā gadījumā ienākums ir B kapitāldaļu vērtība ieguldīšanas vajadzībām uzņēmumā A, bet izdevumi ir nerezidenta veiktie ieguldījumi B pamatkapitālā, t.i., pamatkapitāla apmērs. Tā kā B pieder ne tikai Latvijas uzņēmumi, bet arī ārvalsts uzņēmums, Latvijā gūto ienākumu nosaka proporcionāli ieguldījumu apjomam B piederošajos Latvijas uzņēmumos un pārējos uzņēmumos.
- Ieguldot B kapitāldaļas A pamatkapitālā, ienākuma gūšanas brīdis tiek atlikts līdz brīdim, kad nerezidents nākotnē atsavinās apmaiņas rezultātā iegūtās A kapitāldaļas. Tātad maksājamā IIN apmēru nosaka kapitāldaļu ieguldīšanas brīdī, bet maksāšanas pienākums tiek atlikts līdz A kapitāldaļu atsavināšanas brīdim. Vienlaikus nerezidentam jādeklarē šis darījums, iesniedzot VID deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma pielikumu “Informācija par darījumiem, kas uzsākti, bet nav pabeigti vienā taksācijas gadā.”
- VID atzinis, ka kapitāldaļu dāvinājuma rezultātā Latvijā neveidojas budžetā maksājamais nodoklis, jo dāvinātājs nesaņem pretī atlīdzību. Nodokļu saistības Latvijā nerodas arī apdāvinātajam.
Tomēr dāvinājuma brīdī uzskata, ka tiek atsavinātas A kapitāldaļas, tādēļ nerezidentam radīsies pienākums aprēķināt un iemaksāt valsts budžetā IIN par B kapitāldaļu ieguldīšanu.
