Lai pareizi aprēķinātu apliekamo ienākumu gan uzņēmumiem, gan fiziskām personām, jāizvērtē, vai šie izdevumi ir saistīti ar saimnieciskās darbības (SD) nodrošināšanu. Piemērojot iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) praksē, pašnodarbinātajiem jāievēro ne tikai IIN likuma, bet arī Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likuma noteikumi, kas atsevišķos gadījumos var izraisīt domstarpības ar VID. Šajā rakstā apskatīsim dažus pašnodarbināto izdevumus, kuru atskaitīšana var VID radīt jautājumus vai kuru iekļaušana SD izdevumos var būt apstrīdama.
Nodokļu piemērošanu pašnodarbināto reprezentācijas izdevumiem (piemēram, pusdienas ar esošo vai potenciālo klientu, simboliska dāvana klientam, pasākumu rīkošana klientiem, sevis kā pakalpojumu sniedzēja prestiža uzturēšana) regulē ne tikai IIN likums, bet arī UIN likums neatkarīgi no tā, vai uzskaiti pašnodarbinātais veic vienkāršā vai divkāršā ieraksta sistēmā.
IIN likuma 11. panta ceturtā daļa un 11.1 panta trešā daļa nosaka, ka ar SD saistītajos izdevumos neieskaita izdevumus, kurus saskaņā ar UIN likumu uzskata par izdevumiem, kas nav saistīti ar SD. Proti, UIN likumā ir ietverts pienākums par nesaistītiem ar SD uzskatīt reprezentācijas izdevumus, kas kopā ar personāla ilgtspējas pasākumu izdevumiem pārskata gadā pārsniedz 5% no iepriekšējā pārskata gada kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, par kuru veikti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi. Tātad, ja pašnodarbinātajam ir vismaz viens darbinieks, tad reprezentācijas izdevumi būs izmaksas, kas ir saistītas ar SD, ja tie nepārsniegs 5% no darbinieka atlīdzības, kas aplikta ar VSAOI. Turpretī pašnodarbinātajam, kam nav darbinieku, šīs izmaksas netiks uzskatītas par izdevumiem, kas saistīti ar SD, un tādēļ ir pilnībā neatskaitāmas IIN aprēķināšanas vajadzībām.
Saskaņā ar IIN likuma 11. panta trešo daļu pašnodarbinātā izdevumos iekļauj izdevumus, kas saistīti ar SD un nepieciešami tās nodrošināšanai. Var secināt, ka pašnodarbinātais, kas veic SD, ir tiesīgs ietvert ar SD ienākuma gūšanu saistītajās izmaksās tādus izdevumus, kuri pēc būtības ir saistīti ar šīs personas SD un ir nepieciešami tās nodrošināšanai vai attīstīšanai. Tādējādi atšķirīgu SD veidu pārstāvjiem SD izdevumi ietver dažādas izmaksas.
Ja pašnodarbinātā SD veids pieprasa specifiska publiska tēla uzturēšanu (piemēram, vlogeris jeb influenceris), mūsuprāt, pie SD izdevumiem var pieskaitīt arī stilista un friziera pakalpojumus, apģērba iegādi, kas nepieciešams raidījumam, reklāmas filmēšanai u.tml.
Te svarīgi ir nodalīt izdevumus, kas bija nepieciešami kāda darba veikšanai, no reprezentācijas izdevumiem (publiska tēla veidošana, izņemot sava zīmola izveides izdevumus, kuri ir pilnībā atskaitāmi nodokļu aprēķināšanas vajadzībām) un personīgajiem izdevumiem. Pierādīšana varētu būt sarežģīta un pārrunas ar VID – padziļinātas.
Liela daļa pašnodarbināto veic SD no biroja savās mājās, kur nereti izmanto ne tikai sava mājokļa istabu kā darba kabinetu, bet arī dažādas privātas lietas, piemēram, mobilo telefonu, interneta pieslēgumu un citus līdzekļus, kas palīdz veikt SD. Realitātē šīs izmaksas reti var pilnībā attiecināt uz SD izmaksām, tāpēc jāsaprot, kādā apmērā tās var iekļaut izdevumos kā SD izmaksas un kā to var izmērīt.
Saskaņā ar IIN likuma 11.5 panta piekto daļu, ja nodokļa maksātājs SD veikšanai izmanto telpas vai mantu, kuru izmanto arī savam personīgajam patēriņam, tad SD izmaksās var ieskaitīt tikai to ar telpas vai mantas izmantošanu saistīto izdevumu daļu, kura attiecas uz SD, ja šādu proporciju vispār ir iespējams noteikt un pamatot ar dokumentiem. Proporcijas pamatošanai kalpo, piemēram, dzīvokļa plāns ar norādīto kvadratūru SD. Tomēr, ja šīs izmaksas un izmantotos resursus nevar precīzi noteikt, tad pašnodarbinātajam jāiekļauj savos SD izdevumos 70% no attiecīgajiem SD izdevumiem.
Ja pašnodarbinātais daļu no dzīvokļa izmanto SD, tas jāapliecina VID, reģistrējot šo adresi VID kā SD veikšanas vietu.
Līdzīgu pieeju var izmantot arī mājas interneta un mobilā telefona izdevumu attiecināšanai uz SD. Praksē noteikt šo izmaksu daļu, kas attiecas uz SD, ir sarežģīti, tādēļ jāņem vērā, ka likums atļauj attiecināt ne vairāk kā 70% no apmaksātā rēķina summas, neuzskaitot SD vajadzībām veiktās sarunas un minūtes.
Ja Jums ir kāds komentārs par šo rakstu, lūdzu, iesūtiet to šeit lv_mindlink@pwc.com
Uzdot jautājumu
