Uzņēmumi šobrīd attīsta daudzas un dažādas metodes gan klientu, gan darbinieku piesaistīšanai, motivēšanai un noturēšanai. Šīs metodes parasti nozīmē arī izdevumus, kuriem savukārt jāaplēš pareiza nodokļu piemērošana. Par klientu lojalitātes pasākumu izdevumiem esam iepriekš rakstījuši šeit.1 Šajā rakstā – par to, kādi nodokļu jautājumi var attiekties uz īpašām atlaidēm, ko uzņēmums piešķir saviem darbiniekiem.
Situācijas apraksts
Mazumtirdzniecības uzņēmumi un ražotāji, kā arī pakalpojumu sniedzēji parasti piedāvā saviem darbiniekiem īpašas atlaides to pārdotajai/saražotajai produkcijai un sniegtajiem pakalpojumiem. Nereti šīs atlaides pat ir lielākas nekā uzņēmumu klientiem – tā var būt vienkārši augstāka atlaide vai arī iespēja ātrāk sakrāt lojalitātes punktus. Jebkurā gadījumā, salīdzinot darbiniekiem un klientiem piešķirtos labumus, var konstatēt, ka darbiniekiem šīs atlaides vienai un tai pašai produkcijai vai pakalpojumam ir lielākas.
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa regulējums
Saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN)
2 un attiecīgajiem MK noteikumiem
3 ar IIN apliek visus uz darba attiecību pamata piešķirtos labumus darbiniekam un tā ģimenes locekļiem. Publiski ir pieejama anonimizēta VID uzziņa,
4 kurā sniegts viedoklis, ka arī atlaides darbiniekiem ir labums, ko tie gūst uz darba attiecību pamata. No uzziņas izriet, ka jebkuras atlaides darbiniekiem ir apliekamas ar IIN.
Tomēr MK noteikumos papildus minēts, ka IIN maksājams par attiecīgās preces vai pakalpojuma tirgus vērtību.
5 Viens no vienkāršākajiem principiem IIN piemērošanā būtu noteikt starpību starp klientiem piešķirtajiem labumiem jeb tirgus vērtību un darbiniekiem piešķirtajiem labumiem – IIN tad būtu piemērojams tikai šai starpībai. Šādu viedokli mums arī mutiski pauduši Finanšu ministrijas pārstāvji.
IIN praktiskā piemērošana
Protams, praksē šo salīdzinājumu starp tirgus vērtību un darbiniekiem piešķirto atlaidi varētu nebūt tik vienkārši veikt, īpaši tad, ja viena uzņēmuma ietvaros atlaides ir ļoti dažādas.
Mūsuprāt, uzņēmumiem, kuriem šāda sistēma ir aktuāla un kuru atlaižu sistēma nav sarežģīta, būtu jāaprēķina IIN par starpību starp klientiem un darbiniekiem piešķirtajām atlaidēm. Tā būtu arī visdrošākā pieeja, lai samazinātu IIN risku.
Ja sistēma ir sarežģītāka, tad būtu nepieciešams to detalizēti izskatīt, lai saprastu, vai un kā iespējams noteikt atlaižu tirgus vērtību. Šīs izvērtēšanas rezultātā būtu ieteicams izveidot arī t.s. aizstāvības mapi (defence file), kas līdzīgi transfertcenu dokumentācijai pamatotu piešķirto labumu tirgus vērtību. Šis dokuments noteikti palīdzētu sarunās ar VID, ja uzņēmumam tiktu veikts IIN audits.
