Kādu dienu pamēģināju Copilot for Microsoft 365 un sapratu, ka šis ģeneratīvā mākslīgā intelekta (“GenAI”) tehnoloģijas rīks mani PwC neaizvietos, tomēr noteikti mainīs manu ikdienu. Kopš pagājušā gada Ziemassvētkiem Latvijas PwC ir Microsoft sadarbības partneris, un es aktīvi piedāvāju uzņēmumiem Latvijā pamēģināt Copilot iespējas. Katrs uzņēmums var izdomāt savu scenāriju un izvērtēt ieguvumus no GenAI izmantošanas. Svarīgi, ka uzņēmumam ir savs uzdevums, kur tas sagaida GenAI pievienoto vērtību. Nebūtu pareizi tehnoloģiju izmantot “nepieskatītu”, pasmejoties par uzģenerētām bildēm ar divgalvainiem cilvēkiem vai par pirmo kosmonautu pasludināto Nīlu Armstrongu. Tālāk piedāvāju savu scenāriju un secinājumus.
Darbaspēka tirgū cīņa par labākajiem darbiniekiem nekad nav bijusi tik sīva kā šobrīd. Efektīva darba devēja zīmola stratēģija, kas pieskaņota jūsu uzņēmuma vērtībām, kultūrai, darba videi un labumu grozam, palīdzēs jums apsteigt konkurentus. Uzņēmumi ar spēcīgu darba devēja zīmolu ne tikai piesaista vairāk amata pretendentu, bet arī pieejamais loks ir augstākas kvalitātes, līdz ar to uzlabojas atlase un samazinās darbinieku mainība.
Kamēr regulējums par platformu darbu vēl nav pieņemts, Eiropas Savienības (ES) likumdevēja un ES Tiesas juridiskie ietvari dzīvo paralēlas dzīves. Aizvadītajā martā ir iezīmējušies jauni, taču vienlaikus vienojoši atskaites punkti no abiem virzieniem, un acīgākie var sākt meklēt atbildi uz jautājumu, vai platformu darbinieki (ēdiena piegādātāji) ir darbinieki vai pašnodarbinātie.
Šā gada 22. februārī Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetārā komiteja (“ECON”) publicēja ziņojuma projektu, kurā ietverti priekšlikumi attiecībā uz Eiropas Komisijas (EK) izstrādāto transfertcenu (TC) direktīvas projektu. ECON ziņojuma projekts kopumā atbalsta EK ierosinājumu saskaņot TC prasības ES ietvaros, tomēr tajā ir ieteikti vairāki būtiski grozījumi. Šajā rakstā – par ECON piedāvātajiem grozījumiem, kas varētu ietekmēt arī TC prasības Latvijā.
Daudzi uzņēmēji ir sākuši apsvērt iespēju par savu preci vai pakalpojumu norēķināties ar virtuālo valūtu jeb kriptovalūtu vai saņemt maksājumus šajā formā. Daži pat apsver domu iegādāties virtuālo valūtu kā finanšu instrumentu. Kas īsti ir virtuālā valūta un kā to pareizi uzskaitīt? Šajā rakstā atradīsiet detalizētu izklāstu par virtuālās valūtas būtību un uzskaiti.
Baltijas valstu uzņēmumu vadītājos ir atgriezies piesardzīgs optimisms par ekonomikas attīstību turpmākā gada laikā. Pieaug uzņēmēju pārliecība, ka konkurētspēja visvairāk ir atkarīga no biznesa spējas mainīties, automatizēt procesus un ieviest tehnoloģijas, liecina PricewaterhouseCoopers (PwC) nupat veiktais pētījums “PwC Baltijas uzņēmumu vadītāju aptauja 2024”.
2023. gada 29. jūnijā stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1115, ar ko paredz noteikumus par to, kā Savienības tirgū darīt pieejamas un kā eksportēt no Savienības konkrētas ar atmežošanu un meža degradāciju saistītas pirmpreces un izstrādājumus, un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 995/2010.
Mēdz būt gadījumi, kad uzņēmumam nav skaidrs, vai darījums, kurā tas iesaistās, ir uzņēmuma pāreja. To ir svarīgi noskaidrot, lai apzinātu virkni potenciālu risku, tostarp pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksāšanas saistības. Ja ir notikusi uzņēmuma pāreja, tad darījumam nav piemērojams PVN, ja uzņēmuma ieguvējs ir reģistrēts PVN maksātājs un tiek turpināta saimnieciskā darbība, kas nav saistīta ar uzņēmuma izpārdošanu vai komercsabiedrības likvidēšanu.
Saskaņā ar UIN likumu uzņēmumam katrā taksācijas periodā jāizvērtē, vai tam ir radušies izdevumi, kas saistīti ar reprezentatīvā auto iegādi un uzturēšanu. Šajā rakstā atgādināsim, kā nosakāma reprezentatīvā auto vērtība un kādas izmaksas veido UIN objektu, kā arī apskatīsim jauno UIN piemērošanas kārtību ilgstoši lietotiem reprezentatīviem auto, kas ir spēkā no šā gada 1. janvāra.
Divus gadus pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā šā gada 23. februārī Eiropas Savienības (ES) Padome pieņēma 13. sankciju paketi. Ar mērķi atbalstīt Ukrainu un pastiprināt ierobežojumus pret Krievijas militāro un aizsardzības nozari, kā arī vēršot ierobežojumus pret fiziskām un juridiskām personām no trešām valstīm, ES Padome ir noteikusi vairākus ierobežojošus pasākumus, ar kuriem varat iepazīties šajā rakstā.
Pērnā gada nogalē 27. gadu pēc kārtas PwC rīkoja pasaules uzņēmumu vadītāju aptauju, kurā piedalījās 4702 respondenti no 105 valstīm. Aptaujas rezultāti liecina, ka uzņēmumu vadītāji arvien vairāk izjūt spiedienu pielāgot un mainīt esošo darbības veidu, lai nodrošinātu uzņēmuma pastāvēšanu ilgtermiņā. Kā būtiskus ietekmes faktorus izceļ tehnoloģiju radītās pārmaiņas, klientu un patērētāju paradumus, normatīvā regulējuma dinamiku un klimata pārmaiņas. Raugoties no ilgtspējas perspektīvas, lielākā daļa uzņēmumu vadītāju kā prioritāti izvirza uzņēmuma dekarbonizāciju jeb siltumnīcefekta gāzu (SEG) samazināšanu, galvenokārt veicot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus un izstrādājot videi draudzīgas preces un pakalpojumus
Eiropas Savienības zilā karte ir termiņuzturēšanās atļaujas īpašs veids, uz ko var pretendēt augsti kvalificēti ārzemju specialisti. Šajā rakstā – par būtiskajām atšķirībām nosacījumos un uzturēšanās tiesību iegūšanas procesā.
Šā gada janvārī Eiropas Finanšu pārskatu konsultatīvā grupa (“EFRAG”) uzsāka publiski apspriest divus iecerētos ilgtspējas ziņošanas standartus maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). Viens standarts ir paredzēts biržā kotētiem MVU, bet otrs – brīvprātīgās ziņošanas standarts – ir domāts citiem MVU, kas nav kotēti biržā.
Pērn novembrī publiski izskanēja informācija par elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) pāreju uz elektroniskās identifikācijas rīkiem un būtisku to personu loka ierobežošanu, kas varēs turpmāk izmantot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) piešķirto lietotājvārdu un paroli, lai pieslēgtos EDS. Reaģējot uz nodokļu maksātāju jautājumiem par plānotajām izmaiņām, VID ir sniedzis rakstisku skaidrojumu. Šajā rakstā – par to plašāk.
Veicot nodokļu reformu Latvijā, no 2018. gada 1. janvāra tika mainīta uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksāšanas sistēma. Sešus gadus pēc jaunās sistēmas ieviešanas Finanšu ministrija (FM) ir izvērtējusi UIN reformu un sagatavojusi materiālu “UIN reformas ietekmes izvērtējums 2018.–2023. gadā un piedāvātais tālākās rīcības scenārijs”. Šajā rakstā – īsi par FM veiktā izvērtējuma mērķi, saturu un galvenajiem secinājumiem.
Šā gada 1. jūlijā stāsies spēkā Notariāta likuma grozījumi, ieviešot partnerības regulējumu, kas ļaus neprecētiem (arī viendzimuma) pāriem juridiski nostiprināt attiecības un paredzēs tiem sociālo un ekonomisko aizsardzību. Grozījumi stāsies spēkā vienlaikus ar grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN) un likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas paredz partnerattiecības noslēgušajām personām IIN atvieglojumus, ar ko plašāk iepazīstināsim šajā rakstā.
Tieslietu ministrija ir ierosinājusi veikt izmaiņas MK 2009. gada 27. oktobra noteikumos Nr. 1250 “Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā”, kas varētu stāties spēkā 2024. gada 1. jūlijā. Grozījumu projekts izstrādāts, lai nodrošinātu Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr. 2022-03-01 izpildi, kas paredz nodrošināt sociālo un ekonomisko aizsardzību personām, kas likumā noteiktajā kārtībā ir noslēgušas partnerību. Grozījumu projekts ir nosūtīts saskaņošanai ar Finanšu ministriju ar termiņu līdz 2024. gada 8. februārim. Šajā rakstā – par sagatavotajiem grozījumiem.
Jau iepriekš esam rakstījuši par to, kas ir sociālais uzņēmums un kā tas atšķiras no komercsabiedrības klasiskajā izpratnē. Atbilstoši Latvijas normatīvajos aktos noteiktajam tieši Labklājības ministrija (LM) ir atbildīgā institūcija sociālās uzņēmējdarbības veicināšanā un attīstībā Latvijā, kuras uzdevums ir gan uzraudzīt nozares attīstību, gan veicināt sociālo uzņēmumu darbību.
Iepriekš rakstījām par šī brīža populārāko mākslīgā intelekta (MI) rīku ChatGPT gan no funkcionalitātes viedokļa, gan personas datu aizsardzības aspekta. Šajā rakstā apkopotas ģeneratīvā mākslīgā intelekta (GenAI) tendences un prognozes attiecībā uz MI ietekmi uz uzņēmējdarbību.
2023. gada 17. oktobrī Eiropas Savienība grozīja zemu nodokļu un beznodokļu valstu sarakstu, kam piemēro īpašu nodokļu uzlikšanas kārtību. Pašlaik sarakstā iekļautas 16 jurisdikcijas, tostarp Antigva un Barbuda, Beliza, Seišelu Salu Republika, Krievija. Tā kā saraksts pērn grozīts vairākas reizes, ir atsevišķas nodokļu nianses, kas nodokļu maksātājam var radīt jautājumus, taču atbildes uz tiem ne vienmēr atrodamas nacionālajos tiesību aktos. Šajā rakstā iepazīstināsim ar Finanšu ministrijas (FM) un VID viedokli par nodokļu piemērošanu Latvijas rezidenta ienākumam no būtiskas līdzdalības ārvalsts sabiedrībā un dividendēm, kas izmaksātas no sarakstā iekļautajām jurisdikcijām.
Sveicieni Jaunajā gadā! Jau tradicionāli apkopojam informāciju par normatīvo bāzi un tās izmaiņām, kas skar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) un solidaritātes nodokli (SN), aprēķinot darba algu. Šajā rakstā informējam par 2024. gada izmaiņām, lai varat sagatavoties veiksmīgam pārskata gadam!
Šā gada 7. decembrī otrajā – galīgajā – lasījumā Saeima atbalstīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN)”. Šie grozījumi, kas bija virzīti 2024. gada budžeta likumprojektu paketē, tika izskatīti steidzamības kārtā, kura paredz izskatīšanu tikai divos lasījumos. Šajā rakstā aplūkosim pieņemto IIN likuma izmaiņu svarīgākos punktus, tostarp par attaisnoto izdevumu groza papildināšanu ar jauniem produktiem, attālinātā darba kompensācijām un citām ar IIN neapliekamo ienākumu grupām, kurām ar nākamo gadu tiks palielināts atbrīvojuma slieksnis.
2019. gada pirmajā pusē rakstījām, ka ar 2020. finanšu gadu visiem biržā kotētiem uzņēmumiem būs jāiesniedz konsolidētie pārskati, ievērojot ESEF. Sākotnēji gan šī formāta obligātā piemērošana tika pārcelta, un to piemēro, sākot ar 2021. gada finanšu pārskatiem.
Lielai daļai cilvēku augstās dzīves izmaksas ir izaicinājums, kas spiež gan sabiedrību, gan valdību rīkoties, lai iegūtu aizsardzību no mūsdienu neparedzamajiem ekonomiskajiem apstākļiem. Ikviens darbinieks ir pelnījis saņemt tādu atalgojumu, kas ļauj apmierināt savas vajadzības un dzīvot pienācīgu dzīvi, tomēr ANO atzīst, ka šobrīd pasaulē vairāk nekā trešdaļa strādājošo pelna mazāk, nekā ir nepieciešams šāda dzīves līmeņa nodrošināšanai. Arī 2023. gadā šī problēma joprojām nav atrisināta, tādēļ šis raksts apkopo dažādus izaicinājumus, kas uzņēmumiem jāpārvar, lai spētu ieviest t.s. iztikas algu (living wage).
Virzoties uz videi draudzīgāku un energoneatkarīgāku pilsētas apbūvi valsts galvaspilsētā, Rīgas dome 2022. gada oktobrī pieņēma saistošo noteikumu Nr. 109 “Par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtību Rīgā” grozījumus, kuri paredz jaunu nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atvieglojumu kategoriju – 50% atvieglojumu energoefektīvām ēkām, kas tiks nodotas ekspluatācijā pēc 2024. gada 1. janvāra.
Rudens mēneši ir bijuši ražīgi nodokļu izmaiņu jomā. Dažos nodokļu aspektos, tostarp uz laiku ieviestajos, izmaiņu varētu arī nebūt. Starp Finanšu ministrijas rosinātajiem grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN) ir atrodams priekšlikums pagarināt pašreizējo īpašo nodokļu režīmu tiem autoratlīdzības saņēmējiem, kuri nav reģistrējušies kā saimnieciskās darbības veicēji. Šajā rakstā – par plānoto pārejas perioda autoratlīdzības režīma pagarināšanu un tās sekām režīma izmantotājiem.
Finanšu ministrija ir ierosinājusi veikt vairākas PVN likuma izmaiņas, kas stātos spēkā no 2024. gada. Grozījumu projekts ir izstrādāts, lai pilnveidotu PVN regulējumu, nosakot, ka ar PVN neapliek konkrētus pakalpojumus, kas cieši saistīti ar sportu, kā arī lai mazinātu administratīvo slogu, veicinātu uzņēmējdarbības vides sakārtošanu un pārskatītu nosacījumus reģistrētiem PVN maksātājiem attiecībā uz priekšnodokļa korekciju zaudētiem parādiem. Lai grozījumu projekts stātos spēkā, tas vēl jāapstiprina Saeimai otrajā lasījumā. Šajā rakstā – par sagatavotajiem PVN likuma grozījumiem.
Esam jau informējuši MindLink abonentus, ka 2022. gada beigās Eiropas Komisija (EK) publicēja PVN direktīvas (2006/112/EK) un Padomes Īstenošanas regulas (ES) Nr. 282/2011 grozījumu projektus, lai modernizētu ES PVN sistēmu un stiprinātu tās izturību pret krāpšanu. ES PVN reformas ir pazīstamas kā projekts “PVN digitālajā laikmetā” jeb ViDA. Tā mērķis ir modernizēt un vienkāršot PVN noteikumus platformu ekonomikas dalībniekiem, ieviešot obligātu reāllaika digitālo ziņošanu un e-rēķinu izrakstīšanu par visiem Kopienas B2B darījumiem. Šajā rakstā aplūkosim jaunākos notikumus un iespējamās reformas, īpaši pievēršoties e-rēķinu izrakstīšanas praksei.
Mūsdienās liela uzmanība tiek pievērsta dabas aizsardzībai un vides uzlabošanai. Viens no instrumentiem, kas palīdz aizsargāt vidi, ir dabas resursu nodoklis (DRN). Ministru kabinets ir apstiprinājis un nodevis izskatīšanai Saeimā DRN likuma grozījumu projektu, kura mērķis ir veicināt dabas resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu un ierobežot vides piesārņošanu. Saskaņā ar pieejamo informāciju paredzēts, ka daļa grozījumu stāsies spēkā 2024. gada 1. janvārī, bet pārējie – 1. jūlijā. 2023. gada 5. maijā jau informējām MindLink.lv abonentus par daļu no plānotajiem grozījumiem. Šajā rakstā – par gaidāmajām izmaiņām DRN likumā.
Finanšu ministrija ierosinājusi veikt dažādas izmaiņas nodokļu tiesību aktos no 2024. gada. Šajā rakstā par sagatavotajiem UIN likuma un PVN likuma grozījumiem saistībā ar reprezentatīvu automobili.
Saskaņā ar ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām jeb t.s. Parīzes nolīgumu, Eiropas Parlaments 2020. gada 15. janvārī parakstīja rezolūciju par Eiropas zaļo kursu un aicināja vēlākais līdz 2050. gadam īstenot nepieciešamo pāreju uz klimatneitrālu sabiedrību. Zaļā kursa ietvaros tiek ieviestas dažādas izmaiņas. Viena no nozīmīgākajām šādām izmaiņām ir 2023. gada 19. aprīlī pieņemtā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/851, ar ko groza Regulu (ES) 2019/631, lai stiprinātu CO2 emisiju standartus jauniem vieglajiem pasažieru automobiļiem un jauniem vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem atbilstoši ES mērķiem klimata jomā. Regulas noteikumi būtībā nav jauni, jo prasības par automobiļu CO2 emisijām tika ieviestas jau agrāk, tomēr ar regulu tiek ieviesti pietiekami ambiciozi mērķi. Šajā rakstā aplūkosim regulas prasības.
Turpinot iepriekšējā nedēļā aizsākto apskatu par Finanšu ministrijas rosinātajām izmaiņām likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN), šajā rakstā – par plānotajām izmaiņām attiecībā uz IIN aprēķināšanas, deklarēšanas un maksāšanas kārtību.
Septembra beigas bijušas ražīgas ne vien lauksaimniekiem, bet arī ministrijām. Finanšu ministrija (FM) rosinājusi veikt izmaiņas likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN), ietverot tās divos grozījumu projektos. Šajā rakstā – par attaisnoto izdevumu groza papildināšanu ar jauniem produktiem, attālinātā darba kompensācijām un citām ar IIN neapliekamo ienākumu grupām, kam palielināts atbrīvojuma slieksnis, kas provizoriski stāsies spēkā ar 2024. gada 1. janvāri.
Iepriekš jau rakstījām par starptautiskas uzņēmumu grupas publiska pārskata par katru valsti (Country-by-Country Report jeb CbCR) direktīvu un tās ieviešanu ES dalībvalstu likumdošanā. Šajā rakstā sīkāk aplūkosim direktīvas ieviešanas progresu Latvijā un noskaidrosim, kas jāņem vērā Latvijas nodokļu maksātājiem (NM) un ar kādiem jautājumiem un izaicinājumiem tie var sastapties.
2021. gada decembrī ES Oficiālajā Vēstnesī tika publicēta direktīva par starptautiskas uzņēmumu grupas publiska pārskata par katru valsti (Country-by-Country Report jeb CbCR) sagatavošanu. Līdz 2023. gada 22. jūnijam dalībvalstīm bija pienākums direktīvu ieviest savos normatīvajos aktos. Šajā rakstu sērijā detalizēti aplūkosim Latvijas un citu dalībvalstu progresu, kā arī pētīsim, kāda ir direktīvas tapšanas vēsture, mērķi, potenciālie ieguvumi un izaicinājumi nodokļu maksātājiem (NM).
Ar Krievijas vienpusēju lēmumu no šā gada 8. augusta uz nenoteiktu termiņu ir apturēta nodokļu konvenciju ar 38 valstīm atsevišķu pantu darbība. Šajā rakstā – par skarto valstu sarakstu un Krievijas-Latvijas nodokļu konvencijas statusu.
Šābrīža ekonomiskie izaicinājumi – augstā inflācija, resursu trūkums, nepieciešamība uzlabot rentabilitāti – nostāda pasaules uzņēmumus dilemmas priekšā: vai nu motivēsim darbiniekus turpināt darbu uzņēmumā ar algas pielikumu un tad teiksim ardievas peļņai, vai arī atcelsim savus darba samaksas un papildu labumu palielināšanas plānus un tad zaudēsim kvalificētus darbiniekus. Šīs dilemmas dēļ daudzi uzņēmumi sāk apsvērt efektīvākus darba devēja finansiālā atbalsta veidus ar zemu nodokļu nastu vai vispār bez nodokļiem, piemēram, neapliekamus papildu labumus. Šajā rakstā – par neapliekamiem labumiem un citiem noderīgiem rīkiem, ko darba devēji var izmantot savu darbinieku atbalstīšanai Baltijas valstīs.
Šā gada 13. jūlijā Ministru kabinets apstiprināja un izdeva jaunus MK noteikumus Nr. 407, kas regulē ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam īstenošanu, lai veicinātu Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu inovatīvas uzņēmējdarbības attīstību. Apstiprinātais kopējais finansējums atbalsta programmai, ko ieviesīs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), ir 73,38 milj. EUR.
Šā gada 17. maijā stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/956, ar ko izveido oglekļa ievedkorekcijas mehānismu (OIM). Šo tā saukto “oglekļa nodokli” piemēros jau ar šā gada oktobri, un 2024. gada janvārī OIM subjektiem būs pienākums iesniegt pirmos OIM ziņojumus. Paredzēts, ka oglekļa emisijas sertifikāti būs jāpērk ar 2026. gadu. Šajā rakstā detalizēti skaidrojam, uz kuriem uzņēmumiem attieksies OIM.
Šovasar Komerclikums piedzīvo daudzas izmaiņas. Daļa grozījumu stājušies spēkā 1. jūnijā, citi – 1. jūlijā. Visas ieviestās izmaiņas lielākā vai mazākā mērā ietekmē konkrētus Komerclikuma subjektus, un šajā rakstā mēs aplūkosim atsevišķus spēkā stājušos grozījumus.
Šā gada jūnijā Saeima pieņēma un izsludināja divus vērienīgus likuma “Par nodokļiem un nodevām” grozījumus, kas stāsies spēkā ar nākamā gada 1. janvārī. Tam sekoja arī publikācija VID mājaslapā ar sīkāku informāciju par jaunās sistēmas uzdevumiem un skaidrojumu par piešķirtā vērtējuma nozīmi.
Otrais pīlārs (Pillar II) ir nodokļu sistēma, ko piemēros vienādi ES un ESAO valstīs, papildinot nacionālās uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmas. Tas izstrādāts, lai starptautiskiem uzņēmumiem liktu samaksāt savā mītnes valstī minimālo 15% nodokli no ienākumiem, kas gūti katrā valstī, kurā tie darbojas.
2022. gada 8. decembrī Eiropas Komisija (EK) publicēja priekšlikumus grozījumiem PVN direktīvā (2006/112/EK) un Padomes Īstenošanas regulā (ES) Nr. 282/2011. Šie priekšlikumi ir izstrādāti, lai digitālajā laikmetā modernizētu ES PVN sistēmu, liktu tai darboties uzņēmumu labā un padarītu to noturīgāku pret krāpšanu. Priekšlikumu mērķis ir arī risināt platformu ekonomikas radītās problēmas PVN jomā.
Šā gada 13. decembrī Ministru kabinets (MK) pieņēma grozījumus spēkā esošajos MK 2015. gada 24. novembra noteikumos Nr. 656, nosakot jaunu minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanas kārtību. Grozījumi stāsies spēkā no 2023. gada 1. janvāra.
Šā gada 1. septembrī stājās spēkā grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā, kuriem būtu jāpievērš uzmanība arī Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (“NILLTPFN likums”) subjektiem. Ja gribat saglabāt savas attiecības ar klientiem, tad jāizvērtē, kā šie grozījumi tās ietekmēs, un jāievieš risinājumi, kas ļaus tiesiski turpināt attiecības ar klientiem.
Šā gada 12. jūlija Īsziņā informējām MindLink abonentus par jaunu atbalsta programmu, kas balstīta uz nesen pieņemtajiem MK noteikumiem. Iepriekšējā rakstā aplūkojām, kādi komersanti varēs pieteikties atbalstam, atbalstāmās darbības, kā arī t.s. izslēgtās nozares un darbības. Šajā rakstā sīkāk aplūkosim atbalsta instrumentu un atbalsta programmas statusu.
2021. gada 1. decembrī Eiropas Parlaments publicēja apstiprināto direktīvu par publiska starptautiskas uzņēmumu grupas pārskata sagatavošanu par katru valsti (“PCbCR direktīva”). Tā nosaka, ka starptautiskajām uzņēmumu grupām, kuru konsolidētie ieņēmumi pārsniedz 750 miljonus eiro katrā no pēdējiem diviem finanšu gadiem, jāpublisko noteikta informācija (arī par ieņēmumiem, darbinieku skaitu un samaksāto nodokļu summu) attiecībā uz to darbību katrā ES dalībvalstī un atsevišķās trešajās valstīs. Šī informācija jāpublicē grupas tīmekļa vietnē līdz 2026. gada decembrim attiecībā uz direktīvas darbības jomā esošajiem subjektiem, ja finanšu gads beidzas 2025. gada 31. decembrī.
Ar 2020. gada 18. februāra Padomes Direktīvu 2020/284, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz konkrētu prasību ieviešanu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, (turpmāk – “Direktīva”) tiek noteikts, ka šo pakalpojumu sniedzējiem (kredītiestādēm, maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm un pasta žiro norēķinu iestādēm), kuri darbojas ES, no 2024. gada 1. janvāra būs jāveic pārrobežu maksājumu datu elektroniskā uzskaite un jāapmainās ar šiem ierakstiem ar jaunizveidotu Centrālo elektronisko maksājumu sistēmas (turpmāk – “CESOP”) datubāzi.
Eiropas Komisija ir publicējusi projektu direktīvai par noteikumiem, lai novērstu čaulas uzņēmumu izmantošanu nodokļu nemaksāšanai un lai grozītu Direktīvu 2011/16/ES par administratīvo sadarbību. Direktīvas projekta saīsinātais nosaukums ir ATAD3. Tas paredz minimālās darbības rādītājus uzņēmumiem ES dalībvalstīs un noteikumus par nodokļu režīmu uzņēmumiem, kuri neatbilst rādītājiem. Ierosinātā direktīva attiektos uz visiem uzņēmumiem, kurus uzskata par nodokļu rezidentiem, tostarp personālsabiedrībām, trastiem un citiem juridiskiem veidojumiem. Pieņemšanas gadījumā direktīva stāsies spēkā 2024. gada 1. janvārī.
Šā gada 22. martā ES Padome pieņēma Direktīvu (ES) 2021/514 (DAC7), kas groza Direktīvu 2011/16/ES par administratīvo sadarbību nodokļu jomā, paplašinot ES noteikumus par nodokļu pārredzamību un attiecinot ziņošanas pienākumus arī uz digitālajām platformām un platformu operatoriem. Ar 2023. gadu digitālajām platformām un platformu operatoriem tiek noteikts pienākums sniegt informāciju par digitālās platformas izmantojošo pārdevēju ienākumiem. Šie noteikumi ievieš ziņošanas pienākumu digitālajām platformām, kuras atrodas gan ES, gan ārpus tās.
Līdz ar atvaļinājuma laika tuvošanos, tuvojas arī publiski daudz apspriestā minimālā obligāto iemaksu objekta (“MOIO”) ieviešana, kas daudziem uzņēmumiem varētu kļūt aktuāla šā gada 1. jūlijā. Taču 24. maijā Saeimas Prezidijs nodeva komisijai izskatīt likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (“VSA”) grozījumu projektu, kurā rosināts iepriekšējo grozījumu stāšanos spēkā pārcelt. Šajā rakstā apkopojam valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (“VSAOI”) minimālā objekta piemērošanas pamatprincipus un sniedzam praktiskus piemērus, ja ierosinātais likumprojekts netiks apstiprināts un ar 1. jūliju stāsies spēkā MOIO.
Šā gada 27. maijā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts MK noteikumu projekts, kas paredz noteikt brīvprātīgo un pašnodarbināto obligāto iemaksu objekta minimālo un maksimālo apmēru. Šajā rakstā – par jauno noteikumu projektu, kuri aizstās šobrīd spēkā esošos 2013. gada 17. decembra MK noteikumus Nr. 1478.
Latvijā ģenerālvienošanās (“ĢV”) ir retums, taču tajā var noteikt tādus nodarbinātības nosacījumus kā nozares uzņēmumam piemērojamā minimālā alga, piemaksas un sociālās garantijas. Būtiski, ka šos nosacījumus var piemērot neatkarīgi no tā, vai darba devējs ir darba devēju grupas biedrs, tādēļ katrā nozarē nepieciešams sekot līdzi darba devēju un darbinieku sociālā dialoga attīstībai. Šajā rakstā – par ĢV nozīmi un tās būtiskajiem nosacījumiem.
