Pērnā gada nogalē 27. gadu pēc kārtas PwC rīkoja pasaules uzņēmumu vadītāju aptauju, kurā piedalījās 4702 respondenti no 105 valstīm. Aptaujas rezultāti liecina, ka uzņēmumu vadītāji arvien vairāk izjūt spiedienu pielāgot un mainīt esošo darbības veidu, lai nodrošinātu uzņēmuma pastāvēšanu ilgtermiņā. Kā būtiskus ietekmes faktorus izceļ tehnoloģiju radītās pārmaiņas, klientu un patērētāju paradumus, normatīvā regulējuma dinamiku un klimata pārmaiņas. Raugoties no ilgtspējas perspektīvas, lielākā daļa uzņēmumu vadītāju kā prioritāti izvirza uzņēmuma dekarbonizāciju jeb siltumnīcefekta gāzu (SEG) samazināšanu, galvenokārt veicot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus un izstrādājot videi draudzīgas preces un pakalpojumus

Šā gada janvārī Eiropas Finanšu pārskatu konsultatīvā grupa (“EFRAG”) uzsāka publiski apspriest divus iecerētos ilgtspējas ziņošanas standartus maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). Viens standarts ir paredzēts biržā kotētiem MVU, bet otrs – brīvprātīgās ziņošanas standarts – ir domāts citiem MVU, kas nav kotēti biržā.

Gan publiskajā telpā, gan uzņēmumu iekšējās sanāksmēs arvien biežāk tiek pieminēti tādi termini kā ilgtspēja, Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva (“CSRD”), Eiropas ilgtspējas ziņošanas standarti (“ESRS”). Apzinīgākie uzņēmumi ne vien labi orientējas ilgtspējas jautājumos, bet ir izveidojuši tādu uzņēmuma struktūru, kas palīdzēs efektīvāk nodrošināt ziņošanu par sniegumu ilgtspējas jomās. Citi uzņēmumi vēl meklē ilgtspējas ekspertu, kas palīdzēs tikt galā ar pienākumiem šajā jomā. Bet vai ilgtspējas eksperta pieņemšana darbā var atrisināt visas problēmas? Un kāda īsti ir valdes loma un atbildība par sniegumu ilgtspējas jomās? Par to detalizētāk – šajā rakstā.