Alīna Ruskova

Projektu vadītāja ilgtspējas jautājumos nodokļu konsultāciju nodaļā, PwC Latvija

2023. gada 29. jūnijā stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1115, ar ko paredz noteikumus par to, kā Savienības tirgū darīt pieejamas un kā eksportēt no Savienības konkrētas ar atmežošanu un meža degradāciju saistītas pirmpreces un izstrādājumus, un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 995/2010.

Atmežošana un mežu degradācija noris satraucošā ātrumā un būtiski veicina divas nopietnākās mūsdienu vides problēmas – globālo sasilšanu un bioloģiskās daudzveidības izzušanu. Lai gan ES darbojas vairāki tiesību akti, kas veicina nelegālas mežu izciršanas apkarošanu, saskaņā ar regulas ietekmes novērtējumu būtu stingrāk jāregulē arī atmežošana, kas notiek likumīgā ceļā, piemēram, veicot lauksaimniecības darbus vai ražojot konkrētas preces. Regulas galvenais mērķis ir cīnīties pret atmežošanu un meža degradāciju, samazinot sešu pirmpreču patēriņu. Primāri ietekmēti būs komersanti, kas laiž ES tirgū vai eksportē no ES noteiktas preces. Rakstā aplūkosim šo preču sarakstu un prasības komersantiem.

Rīcības nozīmīgums

Saskaņā ar ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas aplēsēm laikposmā no 1990. līdz 2020. gadam pasaulē ir izzuduši 420 miljoni hektāru meža, t.i., platība, kas lielāka par ES. Saskaņā ar regulu laikposmā no 1990. līdz 2008. gadam ES ir importējusi un patērējusi vienu trešdaļu no pasaulē tirgotajiem lauksaimniecības produktiem, kas saistīti ar atmežošanu, un šis patēriņš ir izraisījis 10% no globālās atmežošanas, kas saistīta ar preču ražošanu vai pakalpojumu nodrošināšanu. Pat ja ES patēriņa relatīvā daļa samazinās, tas joprojām ir nesamērīgi liels atmežošanas veicinātājs.

Regulas ietekmes novērtējumā norādīts, ka bez pienācīgas regulatīvās iejaukšanās ES patēriņš un sešu pirmpreču (liellopu, kakao, kafijas, eļļas palmu, sojas un koksnes) ražošana vien līdz 2030. gadam palielinātu atmežoto platību līdz aptuveni 248 000 hektāriem gadā.

Tāpēc ir jārīkojas, lai samazinātu globālo atmežošanu un meža degradāciju, ko veicina konkrētu pirmpreču un izstrādājumu patēriņš, un jācenšas samazināt radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas un pasaules bioloģiskās daudzveidības zudumu, kā arī jāveicina ilgtspējīgas ražošanas un patēriņa modeļi ES un pasaulē. Lai ES politikai būtu vēl lielāka ietekme, tai vajadzētu būt vērstai uz pasaules tirgu, ne tikai uz ES piegādes ķēdēm.

Kādas preces ir regulas tvērumā?

Regula paredz noteikumus par to, kā ES tirgū laist un darīt pieejamus, kā arī eksportēt no ES I pielikumā uzskaitītos izstrādājumus, kas satur liellopus, kakao, kafiju, eļļas palmas, kaučuku, soju un koksni, ir baroti ar šīm pirmprecēm vai ir izgatavoti, izmantojot tās (pilns preču kombinētās nomenklatūras kodu saraksts ir noteikts I pielikumā).

Prasības uzņēmumiem

Saskaņā ar regulu šīs pirmpreces drīkst ES tirgū laist un darīt pieejamas vai eksportēt no ES tikai tad, ja ir spēkā šādi nosacījumi:

• pirmpreces nav atmežojošas;
• tās ir ražotas saskaņā ar attiecīgajiem ražotājvalsts tiesību aktiem;
• uz tām attiecas pienācīgas pārbaudes (due diligence) paziņojums.

Tādējādi pirms laišanas tirgū vai eksportēšanas uzņēmumiem, kas plāno šīs pirmpreces vai tās saturošus izstrādājumus laist tirgū vai eksportēt, ir jāveic pienācīga pārbaude un jāiesniedz attiecīgs paziņojums par to. Šo pienākumu drīkst neievērot regulā definētie mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), ja tie vēlas laist ES tirgū izstrādājumus, kas satur pirmpreces, par kurām jau ir iesniegts pienācīgas pārbaudes paziņojums. Tomēr praksē arī MVU būtu jāpārliecinās, ka pienācīgas pārbaudes paziņojums ir iesniegts, tāpēc pārbaude tomēr būtu jāveic, lai gūtu pārliecību par to.

Saskaņā ar regulas 8. pantu pienācīga pārbaude sastāv no:

• tādas informācijas, datu un dokumentu vākšanas, kas nepieciešami regulā noteikto prasību izpildei;
• riska novērtēšanas pasākumiem (minēti regulas 10. pantā);
• riska mazināšanas pasākumiem (minēti regulas 11. pantā).

Kad būs piemērojamas šīs prasības?

No regulas izrietošie pienākumi būs piemērojami no 2024. gada 30. decembra, izņemot mikro un mazos uzņēmumus, kas dibināti līdz 2020. gada 31. decembrim, uz kuriem jaunās prasības attieksies no 2025. gada 30. jūnija. Par regulā noteikto pienākumu neizpildi ir paredzēti sodi, kas ietver naudas sodu līdz 4% no gada kopējā apgrozījuma, kas sasniegts visā ES finanšu gadā, pirms tika pieņemts lēmums par naudas soda uzlikšanu.

PwC komanda sniedz konsultācijas par regulas piemērošanu un var palīdzēt nepieciešamās informācijas sagatavošanas procesā, veicot pienācīgo pārbaudi. Ja rodas jautājumi, lūdzam sazināties ar Alīnu Ruskovu.