Jau iepriekš esam rakstījuši par to, kas ir sociālais uzņēmums un kā tas atšķiras no komercsabiedrības klasiskajā izpratnē. Atbilstoši Latvijas normatīvajos aktos noteiktajam tieši Labklājības ministrija (LM) ir atbildīgā institūcija sociālās uzņēmējdarbības veicināšanā un attīstībā Latvijā, kuras uzdevums ir gan uzraudzīt nozares attīstību, gan veicināt sociālo uzņēmumu darbību.
Arī Sociālā uzņēmuma likuma 4. pantā ir noteikts, ka LM ir pienākums sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par sociālo uzņēmumu darbību un attīstību. Šī informatīvā ziņojuma mērķis ir apkopot informāciju par sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanu, sociālo uzņēmumu darbības jomām, Sociālo uzņēmumu komisiju, Sociālo uzņēmumu reģistru, sociālo uzņēmumu darbības uzraudzību un atbalstu sociālajiem uzņēmumiem, kā arī atspoguļot citus nozares svarīgākos aspektus, vienlaikus sniedzot priekšlikumus normatīvā regulējuma pilnveidošanai.
Līdz 2024. gada sākumam LM bija pienākums iesniegt informatīvo ziņojumu par sociālo uzņēmumu darbību un attīstību reizi divos gados.
Tā kā sociālie uzņēmumi pārskatus par iepriekšējā pārskata gada darbībām iesniedz katru pārskata gadu ne vēlāk kā līdz 1. maijam, bet LM sagatavo informatīvo ziņojumu reizi divos gados pirms šī datuma, sniegtais izvērtējums par sociālo uzņēmumu darbību un attīstību nevar būt pilnvērtīgs. Tāpēc LM secināja, ka divu gadu periods nav pietiekams, lai pilnvērtīgi izvērtētu sociālo uzņēmumu darbību un attīstības dinamiku.
Lai nodrošinātu iespēju veikt pilnvērtīgu atbalsta programmas efektivitātes izvērtējumu, Ministru kabinets pēc LM ieteikuma 2024. gada 5. janvārī pieņēma grozījumus Sociālā uzņēmuma likuma 4. panta otrajā daļā, nosakot pienākumu turpmāk LM sagatavot un iesniegt informatīvo ziņojumu par sociālo uzņēmumu darbību un attīstību reizi trijos gados.
Pēdējais (pēc kārtas tikai otrais) pieejamais ziņojums par sociālo uzņēmumu darbību un attīstību ir veidots par laikposmu no 2020. gada 1. aprīļa līdz 2022. gada 1. aprīlim. Otrajā ziņojumā ir sniegta informācija par iepriekšējā ziņojumā ietvertajiem pasākumiem un to izpildes progresu, kā arī aplūkota sociālās uzņēmējdarbības vides attīstība un veiktie tiesiskā regulējuma grozījumi ar nolūku uzlabot sociālā uzņēmuma nozīmīgumu.
Informatīvajā ziņojumā ir iekļauta arī informācija par izmaiņām sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanā, Sociālo uzņēmumu komisijas darbību, Sociālo uzņēmumu reģistra ieviešanu, sociālo uzņēmumu darbības uzraudzību un atbalstu sociālajiem uzņēmumiem attiecīgajā laikposmā (no 2020. gada 1. aprīļa līdz 2022. gada 1. aprīlim).
Šā gada 1. aprīlī apritēs seši gadi kopš Sociālā uzņēmuma likumā spēkā stāšanās brīža. Ņemot vērā grozījumu ietekmi, LM šogad nesagatavos informatīvo ziņojumu. To varam gaidīt tikai 2025. gadā par laikposmu no 2022. gada 1. aprīļa līdz 2025. gada 1. aprīlim.
Tā kā šajā laikposmā ekonomiskie, politiskie un ģeogrāfiskie apstākļi ir būtiski mainījušies, būs interesanti un aktuāli iepazīties ar 2025. gadā sagatavoto ziņojumu un to, kā sociālās uzņēmējdarbības ekosistēma ir augusi un attīstījusies mainīgo ārējo apstākļu ietekmē.
Ja Jums ir kāds komentārs par šo rakstu, lūdzu, iesūtiet to šeit lv_mindlink@pwc.com
Uzdot jautājumu2022. gada 8. decembrī Eiropas Komisija (EK) publicēja priekšlikumus grozījumiem PVN direktīvā (2006/112/EK) un Padomes Īstenošanas regulā (ES) Nr. 282/2011. Šie priekšlikumi ir izstrādāti, lai digitālajā laikmetā modernizētu ES PVN sistēmu, liktu tai darboties uzņēmumu labā un padarītu to noturīgāku pret krāpšanu. Priekšlikumu mērķis ir arī risināt platformu ekonomikas radītās problēmas PVN jomā.
Gatavojoties Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas (CSRD) prasību ieviešanai, šajā rakstā meklēsim atbildes uz jautājumiem, kāpēc ir nepieciešama ilgtspējas pārskatu ārējā pārbaude, kādas ir sagaidāmās pārbaudes procedūras un kā tām pēc iespējas labāk sagatavoties.
2023. gada 17. oktobrī Eiropas Savienība grozīja zemu nodokļu un beznodokļu valstu sarakstu, kam piemēro īpašu nodokļu uzlikšanas kārtību. Pašlaik sarakstā iekļautas 16 jurisdikcijas, tostarp Antigva un Barbuda, Beliza, Seišelu Salu Republika, Krievija. Tā kā saraksts pērn grozīts vairākas reizes, ir atsevišķas nodokļu nianses, kas nodokļu maksātājam var radīt jautājumus, taču atbildes uz tiem ne vienmēr atrodamas nacionālajos tiesību aktos. Šajā rakstā iepazīstināsim ar Finanšu ministrijas (FM) un VID viedokli par nodokļu piemērošanu Latvijas rezidenta ienākumam no būtiskas līdzdalības ārvalsts sabiedrībā un dividendēm, kas izmaksātas no sarakstā iekļautajām jurisdikcijām.
Mēs izmantojam sīkdatnes vietnes funkcionalitātes nodrošināšanai un satura kvalitātes uzlabošanai. Sīkdatnes bez kurām vietne nespēj funkcionēt ir vienmēr ieslēgtas, pārējās var brīvi ieslēgt/izslēgt izmantojot šo konfigurācijas paneli. PwC nepārdod Tavus datus trešajām personām.
Noklikšķinot uz “Apstiprināt visas sīkdatnes”, Tu piekrīti visu sīkdatņu veidu izmantošanai.
Plašāka informācija par sīkdatnēm pieejama sīkdatņu izmantošanas politikā..
Šīs sīkdatnes ir nepieciešamas lietotāju autentifikācijas nodrošināšanai. Tās var bloķēt izmantojot pārlūka uzstādījumus, taču šādā gadījumā nebūs iespējams autentificēties.
Šīs sīkdatnes ļauj mums analizēt tīmekļa vietnes apmeklējumu, datu plūsmu avotus un mērtīt vietnes veiktspēju. Šīs sīkdatnes neuzglabā personiski identificējamu informāciju.
Sīs sīkdatnes palīdz mums pielāgot vietnes saturu Jūsu interesēm un uzlabo reklāmu kvalitāti (neļauj tām nepārtraukti atkārtoties, utt).