Lielai daļai cilvēku augstās dzīves izmaksas ir izaicinājums, kas spiež gan sabiedrību, gan valdību rīkoties, lai iegūtu aizsardzību no mūsdienu neparedzamajiem ekonomiskajiem apstākļiem. Ikviens darbinieks ir pelnījis saņemt tādu atalgojumu, kas ļauj apmierināt savas vajadzības un dzīvot pienācīgu dzīvi, tomēr ANO atzīst, ka šobrīd pasaulē vairāk nekā trešdaļa strādājošo pelna mazāk, nekā ir nepieciešams šāda dzīves līmeņa nodrošināšanai. Arī 2023. gadā šī problēma joprojām nav atrisināta, tādēļ šis raksts apkopo dažādus izaicinājumus, kas uzņēmumiem jāpārvar, lai spētu ieviest t.s. iztikas algu (living wage).
PwC un WageIndicator ir apvienojuši spēkus, lai kopīgi veiktu pētījumus un izglītotu gan sabiedrību, gan uzņēmumus par šo tēmu, kura jau tālajā 1919. gadā izskanēja Starptautiskās Darba organizācijas preambulas aicinājumā “steidzami uzlabot darba apstākļus, tostarp nodrošināt pietiekamu iztikas minimumu”. Pētījuma autori uzsver, ka šobrīd nav vienas globālas definīcijas, tomēr ziņojumā šī iztikas alga tiek raksturota kā “atalgojuma līmenis, kas ļauj cilvēkam un viņa ģimenei atļauties visu nepieciešamo, samaksāt nepieciešamos nodokļus un veidot uzkrājumus ārkārtas situācijām, lai dzīvotu cilvēka cienīgu dzīvi.”
Iztikas algas jautājumi kļūst arvien aktuālāki – to var skaidrot ar inflācijas un dzīves dārdzības pieaugumu globālās darbības rezultātā. PwC un WageIndicator veiktajā pētījumā, kura ietvaros tika aptaujāti 205 klienti 43 pasaules teritorijās, secināts, ka 2023. gadā finanšu grūtības ir daudz izplatītākas nekā 2022. gadā.
Iztikas alga ir svarīga ne tikai darbiniekiem, lai ikvienam būtu spēja uzturēt pienācīgu dzīves līmeni, bet arī darba devējiem, jo taisnīgs un konkurētspējīgs atalgojums palīdz piesaistīt jaunus darbiniekus un noturēt esošos, kā arī ir viens no ilgtspējīgas uzņēmējdarbības faktoriem. No pētījuma izriet, ka daļa darbinieku plāno mainīt darbavietu, lai nopelnītu vairāk un finansiāli spētu nodrošināt savu mājsaimniecību. Pētījuma autori atsaucas arī uz Pasaules Ekonomikas foruma veikto izpēti, kurā secināts, ka seši no desmit Z paaudzes darbiniekiem meklē jaunu darbu, jo vēlas lielāku atalgojumu. Būtiski faktori ir arī darba un privātās dzīves līdzsvars un izaugsmes iespējas.
Pētījumi liecina, ka taisnīga un konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšana nav vienkāršs un ātrs process. Iztikas algas ieviešanas process nes līdzi daudzus izaicinājumus, taču sniedz ieguvumus visām iesaistītajām pusēm. ANO ziņo par dažādiem ieguvumiem gan organizācijām, gan darbiniekiem, piemēram, darbinieku produktivitātes palielināšanās, darba kavējumu samazināšanās, piegādes ķēžu attiecību uzlabošanās, konkurētspējas palielināšanās.
Arvien vairāk uzņēmumu apzinās, ka iztikas alga ir svarīgs un aktuāls jautājums, taču, lai to ieviestu, jāatrisina dažādi sarežģīti uzdevumi. PwC un WageIndicator pētījumā tika skaidroti galvenie šķēršļi. Pirmais šķērslis ir ieviešanas izmaksas. Lai palielinātu atalgojumu, ir svarīgi ņemt vērā likmju svārstības katrā valstī atkarībā no inflācijas un vispārējās dzīves dārdzības. Otrais šķērslis ir pieejamo datu trūkums. Ieviešot iztikas algu, atalgojumam ir jābūt taisnīgam. Katrā reģionā ir atšķirīgi faktori, uz kuriem balstoties, nosaka darba samaksu. Kā piemēri diemžēl tiek minēti tādi faktori kā dzimums un etniskā izcelsme, kas šobrīd nav savienojami ar ES dalībvalstu regulējumu attiecībā uz dažādību, iekļaušanu un diskriminācijas novēršanu. Tomēr arī šie faktori apgrūtina centienus izveidot vienotu standartu iztikas algas noteikšanai. Trešais šķērslis ir sarežģītība. Tā izpaužas kā potenciāli decentralizēta atalgojuma politika globālā mērogā un nespēja tehniski savstarpēji saskaņot dažādus atalgojuma elementus, kas atsevišķos reģionos var tikt arī noteikti pēc likuma, piemēram, iemaksas pensiju fondos.
Iztikas alga ir kļuvusi par vienu no galvenajiem ESG aspektiem. 53% aptaujāto darba devēju iekļauj iztikas algu savas ESG stratēģijas sociālajā aspektā, kas ir nozīmīgi, jo pienācīga atalgojuma ieviešana darba devējiem palīdzēs izpildīt ilgtspējīgas uzņēmējdarbības attīstības mērķus.
No pētījuma izriet, ka uzņēmumi virzās uz iztikas algas ieviešanu. 24% aptaujāto darba devēju jau maksā iztikas algu, un 54% plāno sākt to maksāt nākamo piecu gadu laikā. Šī statistika ir pozitīva, ņemot vērā PwC un WageIndicator pētījumā nosprausto mērķi, ka 2030. gadā 100% darbinieku saņems iztikas algu, ko regulē ANO Globālā ilgtspējas iniciatīva – 2023. gada jūlijā uzsāktā kampaņa Forward Faster.
Labklājības ministrija ir veikusi izpēti, kuras ietvaros tika izstrādāta metodoloģija mājsaimniecību relatīvo izdevumu budžeta aprēķināšanai, ņemot vērā pārtikas groza un nepārtikas izdevumu kategorijas.
Mājsaimniecības relatīvo izdevumu budžets vienam darbspējas vecuma cilvēkam, dzīvojot Rīgā, ir 423,27 eiro mēnesī. Saskaņā ar “Latvijas Vēstnesi” minimālā alga Latvijā ir 620 eiro, kas no 2024. gada 1. janvāra tiks paaugstināta līdz 700 eiro. Jaunākie pieejamie dati liecina, ka 125 879 iedzīvotāji Latvijā saņem minimālo algu vai mazāk, tātad šīs cilvēku grupas atalgojums ir zemāks par iztikas algu. Minimālās algas palielināšana var veicināt pozitīvas izmaiņas, piemēram, mazināt nabadzības risku mazāk aizsargātajai sabiedrības daļai, ņemot vērā strauji augošo patēriņa cenu līmeni.
2022. gadā pieņemtajā ES Padomes direktīvā par adekvātu minimālo algu ir iekļauti jauni ES noteikumi, lai mazinātu strādājošo nabadzību un algu nevienlīdzību, piemēram, uzlabojot likumā noteiktās minimālās algas atbilstību un slēdzot darba koplīgumus. Padome norāda, ka valstīs ar augstu koplīgumu slēgšanas praksi ir mazāks zema atalgojuma darbinieku īpatsvars. Tomēr direktīva nenosaka konkrētu minimālās algas līmeni, kas dalībvalstīm būtu jāsasniedz. Tām ir dots divu gadu termiņš no direktīvas ieviešanas brīža, lai transponētu jaunos noteikumus nacionālajos tiesību aktos. Šī faktora attīstībai Latvijā tiks sekots līdzi.
No minētajiem pētījumiem kopumā izriet, ka turpmāko piecu gadu laikā varam sagaidīt pozitīvas izmaiņas, no kurām iegūs uzņēmumi, darbinieki un ekonomika kopumā. Tomēr šo izmaiņu veikšanai ir nepieciešams laiks, lai pārvarētu šķēršļus un izaicinājumus, kā arī organizāciju un valstu vēlme veikt izmaiņas, lai nodrošinātu sabiedrības labklājību un dzīves līmeņa celšanos.
Ja Jums ir kāds komentārs par šo rakstu, lūdzu, iesūtiet to šeit lv_mindlink@pwc.com
Uzdot jautājumu
