Uzņēmumiem – Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas subjektiem – saskaņā ar Eiropas ilgtspējas ziņošanas standartu (ESRS) prasībām jāveic dubultā būtiskuma novērtējums, lai identificētu tiem būtiskās vides, sociālās un pārvaldības jomas (ESG). Atšķirībā no līdzšinējās prakses, kur šīs jomas tika identificētas atbilstoši uzņēmuma radītajai ietekmei, jaunā metodoloģija pievieno papildu analīzes līmeni – novērtējumu par to, kādu finanšu ietekmi rada ESG jomas uz pašu uzņēmumu, raugoties no risku un iespēju perspektīvas.

Lai uzņēmums iedzīvinātu ilgtspējas aspektus savā pamatdarbībā, tam jāapzinās, kādu ietekmi tas atstāj uz apkārtējo vidi un savām ietekmes pusēm, kā arī to, kā apkārtējā vide un ietekmes puses iespaido uzņēmējdarbību. Ilgtspējas aspektu iekļaušana uzņēmējdarbībā ir process, kas veicina uzņēmuma darbības modeļa un kopējās stratēģijas pārskatīšanu, datu apkopošanu un analīzi, ar mērķi izmantot tos lēmumu pieņemšanā, lai apzinātu un mazinātu riskus, kas skar uzņēmumu. Šajā rakstā sniedzam īsu ieskatu ilgtspējas jeb “ESG” ietvarā, galveno uzmanību pievēršot “G” jeb pārvaldībai. Rakstā īpaši akcentēta nodokļu pārvaldība kā ilgtspējas aspekts, kuru aicinām uzņēmumus iedzīvināt savā pamatdarbībā.

Šobrīd Eiropas zaļā kursa ietvaros un ārpus tā daudz runā par dažādiem ilgtspējas aspektiem. Ilgtspēja jau ir kļuvusi par apzinīgāko uzņēmumu ikdienu, gan izstrādājot ilgtspējas stratēģijas, gan ziņojot par sasniegtajiem ilgtspējas mērķiem. Vienlaikus ir arī uzņēmumi, kas izmanto šo situāciju, reklamējot sevi, savas preces un pakalpojumus kā zaļus, videi draudzīgus vai ilgtspējīgus, jo tas var radīt priekšrocības tirgū. Ne vienmēr šāda rīcība ir uzskatāma par godprātīgu, un tā var maldināt patērētājus vai pat ietekmēt konkurenci.