Lai uzņēmums iedzīvinātu ilgtspējas aspektus savā pamatdarbībā, tam jāapzinās, kādu ietekmi tas atstāj uz apkārtējo vidi un savām ietekmes pusēm, kā arī to, kā apkārtējā vide un ietekmes puses iespaido uzņēmējdarbību. Ilgtspējas aspektu iekļaušana uzņēmējdarbībā ir process, kas veicina uzņēmuma darbības modeļa un kopējās stratēģijas pārskatīšanu, datu apkopošanu un analīzi, ar mērķi izmantot tos lēmumu pieņemšanā, lai apzinātu un mazinātu riskus, kas skar uzņēmumu. Šajā rakstā sniedzam īsu ieskatu ilgtspējas jeb “ESG” ietvarā, galveno uzmanību pievēršot “G” jeb pārvaldībai. Rakstā īpaši akcentēta nodokļu pārvaldība kā ilgtspējas aspekts, kuru aicinām uzņēmumus iedzīvināt savā pamatdarbībā.
ESG ietvars balstās uz trīs pīlāriem: “E” – vide, “S” – sociālie faktori un “G” – pārvaldība.
“E” pīlārs aptver dažādus aspektus, piemēram:
“S” pīlārs pievēršas cilvēkiem un to, kādu iespaidu uzņēmums atstāj uz cilvēkiem. Tas aptver tādus aspektus kā paša uzņēmuma darbinieki, darbinieki vērtības ķēdēs jeb piegādātāji un to darbinieki, skartās kopienas, ietekme uz patērētājiem un tiešajiem lietotājiem. “S” pīlārs aptver ne tikai cilvēktiesību un darba tiesību jautājumus, bet ir skatāms daudz plašāk, piemēram, dažādība, vienlīdzība un iekļaušana arī ir “S” pīlāra būtiska sastāvdaļa.
Savukārt “G” pīlārs iekļauj, piemēram, pārvaldības struktūru, atalgojuma politiku, atbilstības regulējumu, interešu konfliktu un korupcijas risku novēršanu, attiecības ar piegādātājiem. Nodokļu jautājumi nav iekļauti tikai “G” pīlārā, bet ietekmē arī vides un sociālos jautājumus. Tomēr šī raksta mērķiem autori pievēršas nodokļiem kā ilgtspēju ietekmējošai “G” pīlāra sastāvdaļai.
Kāpēc tas ir svarīgi?
Saskaņā ar VID datiem 2022. gadā VSAOI plaisas apmērs (584,2 miljoni eiro) būtu pietiekams, lai palielinātu maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstu 3,4 reizes.1 Nodokļa plaisa ir starpība starp (1) nodokļa apmēru, kam būtu jābūt samaksātam, ja nodoklis būtu pareizi aprēķināts un deklarēts, un (2) faktiski samaksāto nodokli. Tā ir potenciālā ietekme tikai no viena nodokļa, ja tas būtu korekti deklarēts un samaksāts. Tādējādi uzņēmums var būt ilgtspējīgs tikai tad, ja tam ir nulles tolerance pret ēnu ekonomiku un ja tas ir ieviesis nodokļu riska vadības procesus.
Kas jāņem vērā uzņēmumam, lai tas būtu ilgtspējīgs nodokļu jomā?
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) izstrādātās vadlīnijas daudznacionāliem komersantiem par atbildīgu uzņēmējdarbību nosaka, ka uzņēmumiem ir svarīgi veikt ieguldījumus valsts budžetā, laikus izpildot savas nodokļu saistības (īpaši ievērojot to valstu likumus, kurās tie darbojas).
ESAO vadlīnijās ir paskaidrots, ka likuma ievērošana pēc būtības nozīmē saprast likumdevēja nodomu un tam sekot – tas nenozīmē, ka uzņēmumam būtu jāpārmaksā nodokļi, pārsniedzot likumā noteiktos apmērus.
Uzņēmumus aicina uztvert nodokļu riska vadību un nodokļu saistību izpildi kā svarīgu riska vadības sistēmas elementu. Valdei būtu jāpieņem nodokļu riska vadības stratēģija, lai identificētu un mazinātu ar nodokļiem saistītos finanšu un reputācijas riskus.
Citās valstīs, piemēram, Lielbritānijā noteiktiem kritērijiem atbilstošiem uzņēmumiem ir pienākums izstrādāt un publicēt nodokļu riska vadības stratēģiju.2 Latvijā šobrīd nodokļu riska vadības dokumentācijas izstrāde kā obligāta prasība ir tikai nelielam nodokļu maksātāju lokam – Padziļinātās sadarbības programmas zelta līmeņa dalībniekiem, taču šiem uzņēmumiem nav pienākuma publicēt savu nodokļu riska vadības dokumentāciju. Tāpat pagaidām nav skaidrs, vai jaunajā VID nodokļu maksātāju reitinga sistēmā nodokļu riska vadības dokumentācija vai nodokļu pārvaldības stratēģija tiks vērtēta kā papildu kritērijs reitinga piešķiršanai.
Neatkarīgi no tā, vai valstī pastāv formāla prasība uzņēmumiem izveidot nodokļu pārvaldības stratēģiju, aicinām uzņēmumus atbildīgi vērtēt nodokļu maksāšanu un sekot līdzi, vai šādu praksi ievēro arī sadarbības partneri.
Šis raksts ir sagatavots, sekojot PwC ESG Academy vebināru cikla otrās sezonas atklāšanai. Ja par ilgtspējas tēmām vēlaties uzzināt vairāk, aicinām pieteikties vebināriem, sekojot šai saitei.
Ja Jums ir kāds komentārs par šo rakstu, lūdzu, iesūtiet to šeit lv_mindlink@pwc.com
Uzdot jautājumuSaskaņā ar ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām jeb t.s. Parīzes nolīgumu, Eiropas Parlaments 2020. gada 15. janvārī parakstīja rezolūciju par Eiropas zaļo kursu un aicināja vēlākais līdz 2050. gadam īstenot nepieciešamo pāreju uz klimatneitrālu sabiedrību. Zaļā kursa ietvaros tiek ieviestas dažādas izmaiņas. Viena no nozīmīgākajām šādām izmaiņām ir 2023. gada 19. aprīlī pieņemtā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/851, ar ko groza Regulu (ES) 2019/631, lai stiprinātu CO2 emisiju standartus jauniem vieglajiem pasažieru automobiļiem un jauniem vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem atbilstoši ES mērķiem klimata jomā. Regulas noteikumi būtībā nav jauni, jo prasības par automobiļu CO2 emisijām tika ieviestas jau agrāk, tomēr ar regulu tiek ieviesti pietiekami ambiciozi mērķi. Šajā rakstā aplūkosim regulas prasības.
Šā gada 17. maijā stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/956, ar ko izveido oglekļa ievedkorekcijas mehānismu (OIM). Šo tā saukto “oglekļa nodokli” piemēros jau ar šā gada oktobri, un 2024. gada janvārī OIM subjektiem būs pienākums iesniegt pirmos OIM ziņojumus. Paredzēts, ka oglekļa emisijas sertifikāti būs jāpērk ar 2026. gadu. Šajā rakstā detalizēti skaidrojam, uz kuriem uzņēmumiem attieksies OIM.
Mēs izmantojam sīkdatnes vietnes funkcionalitātes nodrošināšanai un satura kvalitātes uzlabošanai. Sīkdatnes bez kurām vietne nespēj funkcionēt ir vienmēr ieslēgtas, pārējās var brīvi ieslēgt/izslēgt izmantojot šo konfigurācijas paneli. PwC nepārdod Tavus datus trešajām personām.
Noklikšķinot uz “Apstiprināt visas sīkdatnes”, Tu piekrīti visu sīkdatņu veidu izmantošanai.
Plašāka informācija par sīkdatnēm pieejama sīkdatņu izmantošanas politikā..
Šīs sīkdatnes ir nepieciešamas lietotāju autentifikācijas nodrošināšanai. Tās var bloķēt izmantojot pārlūka uzstādījumus, taču šādā gadījumā nebūs iespējams autentificēties.
Šīs sīkdatnes ļauj mums analizēt tīmekļa vietnes apmeklējumu, datu plūsmu avotus un mērtīt vietnes veiktspēju. Šīs sīkdatnes neuzglabā personiski identificējamu informāciju.
Sīs sīkdatnes palīdz mums pielāgot vietnes saturu Jūsu interesēm un uzlabo reklāmu kvalitāti (neļauj tām nepārtraukti atkārtoties, utt).