Jūlija beigās tika apstiprināti Eiropas ilgtspējas ziņošanas standarti, kurus mēs gaidījām jau kopš brīža, kad tika apstiprināta Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva. Direktīvas mērķis ir nodrošināt pārskatāmu publiski pieejamu informāciju par sociālajiem un vides riskiem, ar ko uzņēmumi saskaras, par iespējām, kas tiem paveras, kā arī par to, kādas darbības uzņēmumi jau īsteno, par to nākotnes mērķiem un līdz šim sasniegtajiem rezultātiem vides, sociālajā un pārvaldības jomā. Par to, uz kuriem uzņēmumiem attiecas direktīvas prasības, sīkāku informāciju atradīsiet šeit.
Šā gada 17. maijā stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/956, ar ko izveido oglekļa ievedkorekcijas mehānismu (OIM). Šo tā saukto “oglekļa nodokli” piemēros jau ar šā gada oktobri, un 2024. gada janvārī OIM subjektiem būs pienākums iesniegt pirmos OIM ziņojumus. Paredzēts, ka oglekļa emisijas sertifikāti būs jāpērk ar 2026. gadu. Šajā rakstā detalizēti skaidrojam, uz kuriem uzņēmumiem attieksies OIM.
Viena ES fiziskā persona vidēji izmet 11 kg tekstilizstrādājumu gadā. Visā pasaulē ik sekundi tiek apglabāta vai sadedzināta viena tekstilizstrādājumu krava. Laikposmā no 2000. līdz 2015. gadam tekstilizstrādājumu ražošana pasaulē gandrīz dubultojās. Paredzams, ka apģērbu un apavu patēriņš līdz 2030. gadam pieaugs par 63%. Šajā rakstā aplūkosim dažus no ES plānotajiem pasākumiem, lai risinātu tekstila atkritumu problēmu, kā arī informēsim par to, kas tiek darīts Latvijā un kas sagaidāms nodokļu ziņā.
Mūsdienu izpratne par ilgtspējīgu attīstību sakņojas idejā, kas izteikta 1987. gada ANO Vides un attīstības komisijas ziņojumā “Mūsu kopīgā nākotne”: ilgtspējīga attīstība apmierina pašreizējās paaudzes vajadzības, neradot draudus nākamajām paaudzēm apmierināt viņu vajadzības. Tas nozīmē, ka pasaules valstīm jāplāno sava attīstība tā, lai ne tikai augtu ekonomiskās attīstības tempi, bet arī saglabātos dzīves kvalitāte, un lai novērstu vides degradāciju un dabas resursu pārtēriņu.
2022. gada novembrī Eiropas Parlaments oficiāli apstiprināja Uzņēmumu ilgtspējas pārskatu direktīvu (Corporate Sustainability Reporting Directive). Šobrīd ES dalībvalstu, t.sk. Latvijas, rīcībā ir 18 mēneši, lai šo direktīvu pārņemtu savos tiesību aktos. Šādi iecerēts uzlabot pieejamās nefinanšu informācijas kvalitāti, nodrošinot uzņēmumu dažādo ietekmes pušu vajadzības, un veicināt Eiropas kopējo pāreju uz ilgtspējīgāku ekonomiku.
Ņemot vērā Eiropas zaļo kursu, vides nodokļu aktualitāte strauji pieaug gan Latvijā, gan ES. Mūsu pieredze liecina, ka vietējie komersanti ir daudz labāk informēti par dabas resursu nodokļa (DRN) piemērošanas kārtību nekā ārvalstu personas, kas veic darījumus Latvijā. Šajā rakstā vēlamies atgādināt par DRN piemērošanu tieši ārvalstu personām. Latvijas komersantiem šī informācija var palīdzēt identificēt gadījumus, kad ārvalsts darījuma partnerim ir DRN saistības Latvijā, kuras netiek izpildītas vai tiek nepamatoti pārliktas uz Latvijas komersantu.
Uzņēmumu apvienošanas un iegādes (M&A) darījumus pamatoti uzskata par vienu no ekonomikas aktivitātes indikatoriem – jo lielāka interese par ieguldīšanu biznesā, tā pārpirkšanu, apvienošanu, jo dinamiskāk attīstās ekonomika. 2021. gads šajā ziņā bija pēdējo gadu rekordists gan darījumu skaita, gan apjoma ziņā (Baltijā notika par 48% vairāk darījumu), bet 2022. gadā M&A temps ģeopolitisku norišu dēļ ir krities. Daļa no darījumiem notiek, citi pagaidām ir iepauzēti, un uzņēmēji gatavojas brīdim, kad ekonomikā atgriezīsies paredzamāki un stabilāki laiki. Tā kā sekmīga M&A darījuma norisei ir nepieciešama sagatavošanās, šis ir piemērots laiks, lai paveiktu mājasdarbus, domājot par nākamo ekonomikas aktivitātes ciklu.
Šā gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi Elektroenerģijas nodokļa likumā un MK 2017. gada 24. janvāra noteikumos Nr. 52 “Elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumu piemērošanas kārtība”. Svarīgākās izmaiņas ir saistītas ar atbrīvojumiem elektrībai, kas tiešā veidā nodrošina elektroenerģijas ražošanas procesu.
Pēdējos desmit gados regulējuma prasības pārvaldības un nefinanšu jomā ir būtiski augušas. Vienlaikus arī dažādas uzņēmuma ietekmes puses (akcionāri, darbinieki, klienti u.c.) pieprasa no uzņēmuma uzticamu, kvalitatīvu un standartizētu informāciju gan par uzņēmuma pārvaldības praksi, gan sniegumu nefinanšu jomā. Abi šie faktori ietekmē uzņēmumus arī Latvijā.
Šā gada 8. oktobrī stājās spēkā Eiropas Padomes Regula par ārkārtas intervenci augsto enerģijas cenu problēmas risināšanai (turpmāk – “Regula”). Tās mērķis ir noteikt pasākumu kopumu, kas veicinātu dalībvalstu energoapgādi un mazinātu augsto enerģijas cenu ietekmi uz patērētājiem un dalībvalstu ekonomiku. Kopumā Regula nosaka dalībvalstīm pienākumu ieviest vairākas pasākumu grupas, par kurām detalizētāk – šajā rakstā.
Strādājot pie nefinanšu paziņojumu jeb ilgtspējas pārskatu izstrādes, dažādas vadlīnijas un standarti mudina uzņēmumus identificēt un uzrunāt savas dažādās ietekmes puses, lai ar tām sadarbotos nefinanšu paziņojumu izstrādes gaitā. Vēl svarīgāk ir veidot sadarbību tā, lai ņemtu vērā šo ietekmes pušu viedokļus un redzējumu, kad tiek noteikti uzņēmuma ilgtspējīgas attīstības galvenie virzieni un sasniedzamie mērķi.
Šā gada 5. jūlijā stājās spēkā ES Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna atbalsta programmas “Finanšu instrumenti komersantu digitālās transformācijas veicināšanai” īstenošanas noteikumi. Programmas mērķis ir veicināt komersantu digitālo pārveidi, attīstību un apgrozījuma apjoma pieaugumu, atbalstot uz produktivitātes pieaugumu vērstus ieguldījumus uzņēmējdarbības digitālās informācijas rīkos. Atbalsta mērķa grupa ir Latvijā reģistrēti komersanti neatkarīgi no lieluma. Šajā rakstā – sīkāk par šo atbalsta programmu.
Neraugoties uz pasaules ekonomikas izaugsmes tempa ievērojamu samazināšanos, turpinās darbinieku masveida migrācija no vienas darba vietas uz citu, liecina nupat publicētās PwC darbaspēka aptaujas “Hopes and Fears” rezultāti. Aptaujā piedalījās teju 54 000 darba ņēmēju 46 valstīs.
Katrs ceturtais (26%) respondents norāda, ka nākamajos 12 mēnešos plāno mainīt darbu (pieaugums no 19% pērn). To aptaujāto darbinieku vidū, kuri minēja, ka noteikti plāno mainīt darbu, ir gan darbinieki, kas jūtas pārstrādājušies (44%), gan darbinieki, kuriem ekonomisko procesu ietekmē kļuvis grūti nomaksāt ikmēneša rēķinus (38%). Būtiskas bažas darbiniekiem rada arī organizācijas kultūras jautājumi, tostarp uzņēmuma mērķi un iekļaujoša darba vide. Nodarbinātie, kuri plāno pārmaiņas savā profesionālajā karjerā, ir pesimistiskāk noskaņoti par tiem, kuri šobrīd izmaiņas neplāno, proti no respondentiem, kuri atklāj, ka plāno mainīt darbu, mazāk nekā puse (47%) norāda, ka darbs viņiem sniedz gandarījumu (salīdzinot ar 57% aptaujāto, kuri neplāno mainīt darbavietu) un ir skeptiskāki par savu spēju demonstrēšanu darba vietā (51% pret 59%).