Mūsdienu strauji mainīgajā pasaulē uzņēmumiem jārīkojas proaktīvi, lai saglabātu savu konkurētspēju, un regulāri jānovērtē uzņēmējdarbības potenciālie riski un iespējas. Visbiežāk uzņēmēji risku un iespēju novērtēšanai izvēlas attīstīt risku pārvaldību – ar stratēģijas noteikšanu un rezultātu sasniegšanu integrētu kultūru, iespējas un praksi, uz ko uzņēmumi paļaujas, lai pārvaldītu riskus, veidojot, saglabājot un realizējot vērtību.1
Risku vadība kā risku pārvaldības procesu daļa joprojām ir ikviena uz attīstību vērsta uzņēmuma pārvaldības neatņemama sastāvdaļa, par ko liecina arī PwC Baltijas uzņēmumu vadītāju aptauja. 40% aptaujāto uzņēmumu vadītāju Latvijā, 45% Lietuvā un 49% Igaunijā uzskata, ka viņu vadītais uzņēmums pēc desmit gadiem nebūs ekonomiski dzīvotspējīgs, ja saglabās savu pašreizējo biznesa modeli. Uzņēmumu izpratne par risku pārvaldības praksi pēdējo desmitgažu laikā ir būtiski uzlabojusies. Uzņēmuma vadībai, t.i., padomei vai citiem augstākā līmeņa vadītājiem atbilstoši uzņēmuma pārvaldības struktūrai (turpmāk – “vadība”), ir vispārīga atbildība par uzņēmuma risku pārvaldību. Taču ir svarīgi, lai vadība veicinātu sarunas ar valdi un citiem augstākā līmeņa vadītājiem par uzņēmuma risku pārvaldības izmantošanu konkurences priekšrocību iegūšanai.
Uzņēmuma risku pārvaldība ir stratēģiska pieeja, ko izmanto uzņēmumi, lai identificētu, novērtētu un pārvaldītu riskus, kas varētu ietekmēt to mērķus un vispārīgos panākumus. Efektīva risku pārvaldība sniedz uzņēmumam vairākas priekšrocības:
Šobrīd vides, sociālo un pārvaldības (ESG jeb ilgtspējas) risku aktualitāte pieaug, jo ES direktīvas, investori un sadarbības partneri spiež uzņēmumus iekļaut risku pārvaldībā ar ESG saistītos riskus. Tieši risku pārvaldības un ilgtspējas mijiedarbība ir ļoti svarīga uzņēmumiem, kuru mērķis ir radīt paliekošu vērtību, vienlaikus samazinot potenciālos riskus. Uzņēmumi ik dienu saskaras ar mainīgu ilgtspējas risku klāstu, kas var ietekmēt rentabilitāti, panākumus un pat darbību.
ESG riski nav nekas jauns. Valstu valdības un uzņēmumi jau daudzus gadus izvērtē pārvaldības riskus, koncentrējoties uz tādiem aspektiem kā finanšu uzskaites un ziņošanas prakse, valdes vadības un sastāva nozīme, kukuļošanas un korupcijas apkarošana, biznesa ētika un vadītāju atalgojums. Tomēr pēdējo desmit gadu laikā ar ESG jomām saistīto risku aktualitāte ir strauji augusi. Papildus acīmredzamam vides un sociālo jautājumu skaita pieaugumam, kas uzņēmumiem tagad jāapsver, lielāka uzmanība pievēršama arī šo risku iekšējai uzraudzībai, pārvaldībai un kultūrai.
Ar ESG saistītos riskus bieži raksturo kā mainīgus, savstarpēji saistītus, ilgtermiņa vai uzņēmumam mazāk pazīstamus, tāpēc tos ir grūti efektīvi pārvaldīt. Tomēr šo risku iespējamā ietekme uz uzņēmuma darbību var būt nozīmīga, tāpēc uzņēmuma atbildība par šo risku pārvaldību neatšķiras no jebkura cita uzņēmējdarbības riska. Pat tad, ja ESG jautājumus pārvalda atsevišķs departaments, piemēram, ilgtspējas nodaļa, ar ESG saistīto risku integrēšana uzņēmuma galvenajos risku pārvaldības procesos ir ļoti svarīga, lai palīdzētu uzņēmumam un tās vadībai pildīt savus pienākumus.2
ESG risku identificēšanā izšķiroša nozīme ir ilgtspējas speciālistiem. ESG riski var būtiski ietekmēt uzņēmuma ilgtermiņa darbību – ilgtspēju nevar nodalīt no uzņēmuma risku pārvaldības fokusa uz ilgtermiņa vērtības radīšanu. Tieši tādēļ uzņēmumu risku pārvaldības sistēmās arvien vairāk tiek iekļauti ESG aspekti. Ilgtspējas prakse veicina zīmola reputāciju, savukārt uzņēmuma risku pārvaldība palīdz aizsargāt šo reputāciju, novēršot riskus, kas saistīti ar vides incidentiem, darba tiesību pārkāpumiem vai piegādes ķēdes problēmām. Neraugoties uz sinerģiju starp ilgtspēju un uzņēmumu risku pārvaldību, daudzos uzņēmumos joprojām trūkst līdzsvara. Lai pārvarētu šo plaisu, ir būtiski nodrošināt sadarbību starp risku pārvaldības un ilgtspējas komandām.3 PwC 2021. gadā veiktajā korporatīvo direktoru aptaujā tikai 62% respondentu apgalvoja, ka viņu valdes apspriež ESG riskus kā daļu no uzņēmuma risku pārvaldības. Ietverot ilgtspēju uzņēmumu risku pārvaldībā, uzņēmumi var efektīvāk pārvarēt riskus, radīt paliekošu vērtību un sniegt pozitīvu ieguldījumu sabiedrībai un planētai.
Lai uzņēmuma risku pārvaldībā iekļautu ar ESG saistītos riskus, ir nepieciešama vispusīga pieeja no speciālistiem visā uzņēmumā. Ilgtspējas speciālistiem ir zināšanas par ESG riskiem un iespējām, kā arī par to, kā no tiem vislabāk izvairīties vai tās izmantot neatrauti no uzņēmuma vērtības ķēdes un ietekmes pusēm. Savukārt risku pārvaldības speciālistiem ir zināšanas un prasmes risku identificēšanā, novērtēšanā un prioritāšu noteikšanā, kā arī risku mazināšanas pasākumu ieviešanā un efektivitātes izsekošanā.
Tā kā ESG risku integrēšana risku pārvaldības procesos ir būtiska uzņēmumiem, kuru mērķis ir radīt ilgtspējīgu vērtību, tālāk apkopoti daži praktiski soļi šīs integrācijas realizēšanai:
Ja arī jūsu uzņēmums vēlas veidot risku pārvaldības sistēmu, kas veicina ilgtspējīgu uzņēmējdarbību, aicinām sazināties ar PwC Risku pārvaldības pakalpojumu vadītāju Agnesi Bankavu, lai satiktos un izrunātu jūsu vajadzības.
Ja Jums ir kāds komentārs par šo rakstu, lūdzu, iesūtiet to šeit lv_mindlink@pwc.com
Uzdot jautājumuZaļā kursa mērķis ir padarīt Eiropu par pirmo klimatneitrālo kontinentu. Esam apņēmušies līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas par vismaz 55% (salīdzinot ar 1990. gada līmeni) un līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti. Lai sasniegtu šos mērķus un mazinātu ietekmi uz klimata pārmaiņām, valstīm un uzņēmumiem ir būtiski jāsamazina radītās SEG emisijas.
2023. gada 29. jūnijā stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1115, ar ko paredz noteikumus par to, kā Savienības tirgū darīt pieejamas un kā eksportēt no Savienības konkrētas ar atmežošanu un meža degradāciju saistītas pirmpreces un izstrādājumus, un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 995/2010.
Gan publiskajā telpā, gan uzņēmumu iekšējās sanāksmēs arvien biežāk tiek pieminēti tādi termini kā ilgtspēja, Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva (“CSRD”), Eiropas ilgtspējas ziņošanas standarti (“ESRS”). Apzinīgākie uzņēmumi ne vien labi orientējas ilgtspējas jautājumos, bet ir izveidojuši tādu uzņēmuma struktūru, kas palīdzēs efektīvāk nodrošināt ziņošanu par sniegumu ilgtspējas jomās. Citi uzņēmumi vēl meklē ilgtspējas ekspertu, kas palīdzēs tikt galā ar pienākumiem šajā jomā. Bet vai ilgtspējas eksperta pieņemšana darbā var atrisināt visas problēmas? Un kāda īsti ir valdes loma un atbildība par sniegumu ilgtspējas jomās? Par to detalizētāk – šajā rakstā.
Mēs izmantojam sīkdatnes vietnes funkcionalitātes nodrošināšanai un satura kvalitātes uzlabošanai. Sīkdatnes bez kurām vietne nespēj funkcionēt ir vienmēr ieslēgtas, pārējās var brīvi ieslēgt/izslēgt izmantojot šo konfigurācijas paneli. PwC nepārdod Tavus datus trešajām personām.
Noklikšķinot uz “Apstiprināt visas sīkdatnes”, Tu piekrīti visu sīkdatņu veidu izmantošanai.
Plašāka informācija par sīkdatnēm pieejama sīkdatņu izmantošanas politikā..
Šīs sīkdatnes ir nepieciešamas lietotāju autentifikācijas nodrošināšanai. Tās var bloķēt izmantojot pārlūka uzstādījumus, taču šādā gadījumā nebūs iespējams autentificēties.
Šīs sīkdatnes ļauj mums analizēt tīmekļa vietnes apmeklējumu, datu plūsmu avotus un mērtīt vietnes veiktspēju. Šīs sīkdatnes neuzglabā personiski identificējamu informāciju.
Sīs sīkdatnes palīdz mums pielāgot vietnes saturu Jūsu interesēm un uzlabo reklāmu kvalitāti (neļauj tām nepārtraukti atkārtoties, utt).