2023. gada 29. jūnijā stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1115, ar ko paredz noteikumus par to, kā Savienības tirgū darīt pieejamas un kā eksportēt no Savienības konkrētas ar atmežošanu un meža degradāciju saistītas pirmpreces un izstrādājumus, un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 995/2010.
Pērnā gada nogalē 27. gadu pēc kārtas PwC rīkoja pasaules uzņēmumu vadītāju aptauju, kurā piedalījās 4702 respondenti no 105 valstīm. Aptaujas rezultāti liecina, ka uzņēmumu vadītāji arvien vairāk izjūt spiedienu pielāgot un mainīt esošo darbības veidu, lai nodrošinātu uzņēmuma pastāvēšanu ilgtermiņā. Kā būtiskus ietekmes faktorus izceļ tehnoloģiju radītās pārmaiņas, klientu un patērētāju paradumus, normatīvā regulējuma dinamiku un klimata pārmaiņas. Raugoties no ilgtspējas perspektīvas, lielākā daļa uzņēmumu vadītāju kā prioritāti izvirza uzņēmuma dekarbonizāciju jeb siltumnīcefekta gāzu (SEG) samazināšanu, galvenokārt veicot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus un izstrādājot videi draudzīgas preces un pakalpojumus
Šā gada janvārī Eiropas Finanšu pārskatu konsultatīvā grupa (“EFRAG”) uzsāka publiski apspriest divus iecerētos ilgtspējas ziņošanas standartus maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). Viens standarts ir paredzēts biržā kotētiem MVU, bet otrs – brīvprātīgās ziņošanas standarts – ir domāts citiem MVU, kas nav kotēti biržā.
Gan publiskajā telpā, gan uzņēmumu iekšējās sanāksmēs arvien biežāk tiek pieminēti tādi termini kā ilgtspēja, Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva (“CSRD”), Eiropas ilgtspējas ziņošanas standarti (“ESRS”). Apzinīgākie uzņēmumi ne vien labi orientējas ilgtspējas jautājumos, bet ir izveidojuši tādu uzņēmuma struktūru, kas palīdzēs efektīvāk nodrošināt ziņošanu par sniegumu ilgtspējas jomās. Citi uzņēmumi vēl meklē ilgtspējas ekspertu, kas palīdzēs tikt galā ar pienākumiem šajā jomā. Bet vai ilgtspējas eksperta pieņemšana darbā var atrisināt visas problēmas? Un kāda īsti ir valdes loma un atbildība par sniegumu ilgtspējas jomās? Par to detalizētāk – šajā rakstā.
Gatavojoties Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas (CSRD) prasību ieviešanai, šajā rakstā meklēsim atbildes uz jautājumiem, kāpēc ir nepieciešama ilgtspējas pārskatu ārējā pārbaude, kādas ir sagaidāmās pārbaudes procedūras un kā tām pēc iespējas labāk sagatavoties.
Lielai daļai cilvēku augstās dzīves izmaksas ir izaicinājums, kas spiež gan sabiedrību, gan valdību rīkoties, lai iegūtu aizsardzību no mūsdienu neparedzamajiem ekonomiskajiem apstākļiem. Ikviens darbinieks ir pelnījis saņemt tādu atalgojumu, kas ļauj apmierināt savas vajadzības un dzīvot pienācīgu dzīvi, tomēr ANO atzīst, ka šobrīd pasaulē vairāk nekā trešdaļa strādājošo pelna mazāk, nekā ir nepieciešams šāda dzīves līmeņa nodrošināšanai. Arī 2023. gadā šī problēma joprojām nav atrisināta, tādēļ šis raksts apkopo dažādus izaicinājumus, kas uzņēmumiem jāpārvar, lai spētu ieviest t.s. iztikas algu (living wage).
Uzņēmumiem – Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas subjektiem – saskaņā ar Eiropas ilgtspējas ziņošanas standartu (ESRS) prasībām jāveic dubultā būtiskuma novērtējums, lai identificētu tiem būtiskās vides, sociālās un pārvaldības jomas (ESG). Atšķirībā no līdzšinējās prakses, kur šīs jomas tika identificētas atbilstoši uzņēmuma radītajai ietekmei, jaunā metodoloģija pievieno papildu analīzes līmeni – novērtējumu par to, kādu finanšu ietekmi rada ESG jomas uz pašu uzņēmumu, raugoties no risku un iespēju perspektīvas.
Mūsdienās liela uzmanība tiek pievērsta dabas aizsardzībai un vides uzlabošanai. Viens no instrumentiem, kas palīdz aizsargāt vidi, ir dabas resursu nodoklis (DRN). Ministru kabinets ir apstiprinājis un nodevis izskatīšanai Saeimā DRN likuma grozījumu projektu, kura mērķis ir veicināt dabas resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu un ierobežot vides piesārņošanu. Saskaņā ar pieejamo informāciju paredzēts, ka daļa grozījumu stāsies spēkā 2024. gada 1. janvārī, bet pārējie – 1. jūlijā. 2023. gada 5. maijā jau informējām MindLink.lv abonentus par daļu no plānotajiem grozījumiem. Šajā rakstā – par gaidāmajām izmaiņām DRN likumā.
Lai uzņēmums iedzīvinātu ilgtspējas aspektus savā pamatdarbībā, tam jāapzinās, kādu ietekmi tas atstāj uz apkārtējo vidi un savām ietekmes pusēm, kā arī to, kā apkārtējā vide un ietekmes puses iespaido uzņēmējdarbību. Ilgtspējas aspektu iekļaušana uzņēmējdarbībā ir process, kas veicina uzņēmuma darbības modeļa un kopējās stratēģijas pārskatīšanu, datu apkopošanu un analīzi, ar mērķi izmantot tos lēmumu pieņemšanā, lai apzinātu un mazinātu riskus, kas skar uzņēmumu. Šajā rakstā sniedzam īsu ieskatu ilgtspējas jeb “ESG” ietvarā, galveno uzmanību pievēršot “G” jeb pārvaldībai. Rakstā īpaši akcentēta nodokļu pārvaldība kā ilgtspējas aspekts, kuru aicinām uzņēmumus iedzīvināt savā pamatdarbībā.
Šobrīd Eiropas zaļā kursa ietvaros un ārpus tā daudz runā par dažādiem ilgtspējas aspektiem. Ilgtspēja jau ir kļuvusi par apzinīgāko uzņēmumu ikdienu, gan izstrādājot ilgtspējas stratēģijas, gan ziņojot par sasniegtajiem ilgtspējas mērķiem. Vienlaikus ir arī uzņēmumi, kas izmanto šo situāciju, reklamējot sevi, savas preces un pakalpojumus kā zaļus, videi draudzīgus vai ilgtspējīgus, jo tas var radīt priekšrocības tirgū. Ne vienmēr šāda rīcība ir uzskatāma par godprātīgu, un tā var maldināt patērētājus vai pat ietekmēt konkurenci.
Saskaņā ar ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām jeb t.s. Parīzes nolīgumu, Eiropas Parlaments 2020. gada 15. janvārī parakstīja rezolūciju par Eiropas zaļo kursu un aicināja vēlākais līdz 2050. gadam īstenot nepieciešamo pāreju uz klimatneitrālu sabiedrību. Zaļā kursa ietvaros tiek ieviestas dažādas izmaiņas. Viena no nozīmīgākajām šādām izmaiņām ir 2023. gada 19. aprīlī pieņemtā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/851, ar ko groza Regulu (ES) 2019/631, lai stiprinātu CO2 emisiju standartus jauniem vieglajiem pasažieru automobiļiem un jauniem vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem atbilstoši ES mērķiem klimata jomā. Regulas noteikumi būtībā nav jauni, jo prasības par automobiļu CO2 emisijām tika ieviestas jau agrāk, tomēr ar regulu tiek ieviesti pietiekami ambiciozi mērķi. Šajā rakstā aplūkosim regulas prasības.
Ilgtspēja ir dinamiska un strauji augoša uzņēmējdarbības daļa, kuras virzību būtiski sekmē ES klimata un sociālie mērķi, kā arī no tiem izrietošie tiesību akti. Tie galvenokārt nosaka prasības attiecībā uz informācijas atklāšanu par uzņēmuma ilgtspējas būtiskajām ietekmes jomām un sniegumu tajās. Šīs prasības pakāpeniski paplašinās, sniedzoties pāri uzņēmuma tiešās ietekmes robežai.
Jūlija beigās tika apstiprināti Eiropas ilgtspējas ziņošanas standarti, kurus mēs gaidījām jau kopš brīža, kad tika apstiprināta Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva. Direktīvas mērķis ir nodrošināt pārskatāmu publiski pieejamu informāciju par sociālajiem un vides riskiem, ar ko uzņēmumi saskaras, par iespējām, kas tiem paveras, kā arī par to, kādas darbības uzņēmumi jau īsteno, par to nākotnes mērķiem un līdz šim sasniegtajiem rezultātiem vides, sociālajā un pārvaldības jomā. Par to, uz kuriem uzņēmumiem attiecas direktīvas prasības, sīkāku informāciju atradīsiet šeit.
Šā gada 17. maijā stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/956, ar ko izveido oglekļa ievedkorekcijas mehānismu (OIM). Šo tā saukto “oglekļa nodokli” piemēros jau ar šā gada oktobri, un 2024. gada janvārī OIM subjektiem būs pienākums iesniegt pirmos OIM ziņojumus. Paredzēts, ka oglekļa emisijas sertifikāti būs jāpērk ar 2026. gadu. Šajā rakstā detalizēti skaidrojam, uz kuriem uzņēmumiem attieksies OIM.
Viena ES fiziskā persona vidēji izmet 11 kg tekstilizstrādājumu gadā. Visā pasaulē ik sekundi tiek apglabāta vai sadedzināta viena tekstilizstrādājumu krava. Laikposmā no 2000. līdz 2015. gadam tekstilizstrādājumu ražošana pasaulē gandrīz dubultojās. Paredzams, ka apģērbu un apavu patēriņš līdz 2030. gadam pieaugs par 63%. Šajā rakstā aplūkosim dažus no ES plānotajiem pasākumiem, lai risinātu tekstila atkritumu problēmu, kā arī informēsim par to, kas tiek darīts Latvijā un kas sagaidāms nodokļu ziņā.
