Šā gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi Elektroenerģijas nodokļa likumā un MK 2017. gada 24. janvāra noteikumos Nr. 52 “Elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumu piemērošanas kārtība”. Svarīgākās izmaiņas ir saistītas ar atbrīvojumiem elektrībai, kas tiešā veidā nodrošina elektroenerģijas ražošanas procesu.

Pēdējos desmit gados regulējuma prasības pārvaldības un nefinanšu jomā ir būtiski augušas. Vienlaikus arī dažādas uzņēmuma ietekmes puses (akcionāri, darbinieki, klienti u.c.) pieprasa no uzņēmuma uzticamu, kvalitatīvu un standartizētu informāciju gan par uzņēmuma pārvaldības praksi, gan sniegumu nefinanšu jomā. Abi šie faktori ietekmē uzņēmumus arī Latvijā.

Šā gada 8. oktobrī stājās spēkā Eiropas Padomes Regula par ārkārtas intervenci augsto enerģijas cenu problēmas risināšanai (turpmāk – “Regula”). Tās mērķis ir noteikt pasākumu kopumu, kas veicinātu dalībvalstu energoapgādi un mazinātu augsto enerģijas cenu ietekmi uz patērētājiem un dalībvalstu ekonomiku. Kopumā Regula nosaka dalībvalstīm pienākumu ieviest vairākas pasākumu grupas, par kurām detalizētāk – šajā rakstā.
 

Strādājot pie nefinanšu paziņojumu jeb ilgtspējas pārskatu izstrādes, dažādas vadlīnijas un standarti mudina uzņēmumus identificēt un uzrunāt savas dažādās ietekmes puses, lai ar tām sadarbotos nefinanšu paziņojumu izstrādes gaitā. Vēl svarīgāk ir veidot sadarbību tā, lai ņemtu vērā šo ietekmes pušu viedokļus un redzējumu, kad tiek noteikti uzņēmuma ilgtspējīgas attīstības galvenie virzieni un sasniedzamie mērķi.

Šā gada 5. jūlijā stājās spēkā ES Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna atbalsta programmas “Finanšu instrumenti komersantu digitālās transformācijas veicināšanai” īstenošanas noteikumi. Programmas mērķis ir veicināt komersantu digitālo pārveidi, attīstību un apgrozījuma apjoma pieaugumu, atbalstot uz produktivitātes pieaugumu vērstus ieguldījumus uzņēmējdarbības digitālās informācijas rīkos. Atbalsta mērķa grupa ir Latvijā reģistrēti komersanti neatkarīgi no lieluma. Šajā rakstā – sīkāk par šo atbalsta programmu.

2023. gada 1. janvārī Vācijā stāsies spēkā jauns likums “Par piegādes ķēdes uzticamības pārbaudi” (“Likums”). Šajā rakstā – par to, kāpēc šīm jaunajām prasībām jāpievērš uzmanība arī Latvijā.

Iepriekšējā rakstā aplūkojām ESG izmaksu kategorijas un uzsvērām, ka ne vienmēr ir pareizi uzņemties izdevumus pēc to piederības principa un sadalīt tos vienmērīgi starp visiem grupas uzņēmumiem. Šajā rakstā turpinām analizēt iemeslus.

Starptautiskais bizness šobrīd piedzīvo vērienīgu pārveidi. Līdz ar rūpēm par apkārtējās vides saglabāšanu starptautiskās uzņēmumu grupas radikāli maina savu stratēģiju un priekšplānā izvirza ilgtspējīgas attīstības mērķus, apņemoties gan ievērojami mazināt oglekļa pēdu, gan attīstīt sociāli atbildīgu uzņēmējdarbību atbilstoši labākajai pārvaldības praksei. Vides, sociālo un pārvaldības (ESG) kritēriju iekļaušana biznesa attīstības stratēģijā kļūst par pārrobežu uzņēmumu konkurences priekšrocību. Īstenojot bezprecedenta pāreju uz zaļo kursu, starptautiskās uzņēmumu grupas iegulda nozīmīgus resursus un tām ievērojami palielinās izmaksu bāze. Šajā rakstā – par to, kam grupas ietvaros būtu jāsedz ar ESG stratēģijas un saistīto pasākumu plānošanu, ieviešanu un īstenošanu saistītās izmaksas, vērtējot tās no transfertcenu perspektīvas.

Šā gada 12. jūlija Īsziņā informējām MindLink abonentus par jaunu atbalsta programmu, kas balstīta uz nesen pieņemtajiem MK noteikumiem.  Iepriekšējā rakstā aplūkojām, kādi komersanti varēs pieteikties atbalstam, atbalstāmās darbības, kā arī t.s. izslēgtās nozares un darbības. Šajā rakstā sīkāk aplūkosim atbalsta instrumentu un atbalsta programmas statusu.

Šā gada 18. jūnijā stājās spēkā MK noteikumi (“Noteikumi”), kas regulē jaunu atbalsta programmu ražojošo un eksportējošo uzņēmumu energoefektivitātes paaugstināšanai. Uzņēmēji varēs pieteikties atbalstam attiecināmo izmaksu segšanai, t.i., aizdevumam (vai paralēlajam aizdevumam) no attīstības finanšu institūcijas “Altum” līdz 5 miljoniem EUR. Līdz pat 30% no šāda aizdevuma pamatsummas varēs dzēst kā kapitāla atlaidi. Atbalstu varēs izmantot izmaksām, kas saistītas ar energoefektivitātes paaugstināšanu vai atjaunojamo energoresursu ieviešanu uzņēmēju pašpatēriņam nedzīvojamās ēkās un noliktavās. Šajā rakstā – par jaunās atbalsta programmas niansēm, kas aprakstītas publiski pieejamajā Noteikumu redakcijā.

Šodienas realitāte rāda, ka ilgtspējas jautājumi, kurus biznesa vidē apzīmē ar trīs angļu vārdu environmental, social, governance (vide, sociālā joma un pārvaldība) saīsinājumu ESG, izvirzās uzņēmumu jauno stratēģiju centrā, tādējādi arvien vairāk pieaug arī ilgtspējas vadītāju un ESG ekspertu loma uzņēmumos un to pārvaldības struktūrā. Mūsdienīgam ilgtspējas jeb ESG vadītājam ir ne tikai jāizprot dažādo ESG jautājumu savstarpējā mijiedarbība un ietekme uz uzņēmuma darbības virzieniem, bet jāspēj tos integrēt uzņēmuma darbībā, iedvesmojot pārējos rīcībai. PwC jaunākais pētījums “Empowered Chief Sustainability Officers” sniedz ieskatu, kā ir mainījusies ESG vadītāja loma laika gaitā un kā šie vadītāji var radīt taustāmu ietekmi uzņēmumos, savienojot dažādos ESG aspektus ar uzņēmuma darbību, tādējādi veicinot uzņēmuma pārveidi un virzību uz ilgtspējīgāku darbību. Viens no galvenajiem pētījuma secinājumiem ir, ka uzņēmumi, kuru pārvaldības struktūrā ir skaidri definēta ESG vadītāja loma, spēj sasniegt augstākus rādītājus ilgtspējas jomās.

Klimata pārmaiņu radītās sekas izjūtam arvien vairāk – gan ekstrēmos laika apstākļus, gan izmaiņas dabā. Lai mazinātu klimata pārmaiņas un risinātu problēmas, kas saistītas ar vides degradāciju, ES ir noteikusi ambiciozus mērķus līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu par 55% un līdz 2050. gadam kļūt klimatneitrālai. Eiropas “Zaļais kurss” ir stratēģija, ar kuras palīdzību Eiropa plāno sasniegt klimata neitralitāti.

Latvija ir apņēmusies samazināt CO₂ izmešu apjomu. Viens no izvirzītajiem mērķiem ir mazināt ceļu transportlīdzekļu radītos CO₂ izmešus. To var darīt, samazinot transportlīdzekļu izmantošanu un veicinot tādu transportlīdzekļu, kas nerada CO₂ izmešus vai rada mazāku izmešu daudzumu, izmantošanu. Šajā rakstā – par pieejamo atbalstu elektroauto iegādei un izmantošanai Latvijā un citās ES valstīs.

Latvijā rudens ir bijis ražīgs korporatīvās pārvaldības regulējuma izmaiņu jomā. Šā gada 11. novembrī Saeima pieņēma Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma grozījumus,  kuri stāsies spēkā šā gada 8. decembrī, paredzot pienākumu lielajām valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām piemērot korporatīvās pārvaldības principus un gatavot dažādus paziņojumus šajā jomā.