Mūsdienās liela uzmanība tiek pievērsta dabas aizsardzībai un vides uzlabošanai. Viens no instrumentiem, kas palīdz aizsargāt vidi, ir dabas resursu nodoklis (DRN). Ministru kabinets ir apstiprinājis un nodevis izskatīšanai Saeimā DRN likuma grozījumu projektu, kura mērķis ir veicināt dabas resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu un ierobežot vides piesārņošanu. Saskaņā ar pieejamo informāciju paredzēts, ka daļa grozījumu stāsies spēkā 2024. gada 1. janvārī, bet pārējie – 1. jūlijā. 2023. gada 5. maijā jau informējām MindLink.lv abonentus par daļu no plānotajiem grozījumiem. Šajā rakstā – par gaidāmajām izmaiņām DRN likumā.
Lai uzņēmums iedzīvinātu ilgtspējas aspektus savā pamatdarbībā, tam jāapzinās, kādu ietekmi tas atstāj uz apkārtējo vidi un savām ietekmes pusēm, kā arī to, kā apkārtējā vide un ietekmes puses iespaido uzņēmējdarbību. Ilgtspējas aspektu iekļaušana uzņēmējdarbībā ir process, kas veicina uzņēmuma darbības modeļa un kopējās stratēģijas pārskatīšanu, datu apkopošanu un analīzi, ar mērķi izmantot tos lēmumu pieņemšanā, lai apzinātu un mazinātu riskus, kas skar uzņēmumu. Šajā rakstā sniedzam īsu ieskatu ilgtspējas jeb “ESG” ietvarā, galveno uzmanību pievēršot “G” jeb pārvaldībai. Rakstā īpaši akcentēta nodokļu pārvaldība kā ilgtspējas aspekts, kuru aicinām uzņēmumus iedzīvināt savā pamatdarbībā.
Šobrīd Eiropas zaļā kursa ietvaros un ārpus tā daudz runā par dažādiem ilgtspējas aspektiem. Ilgtspēja jau ir kļuvusi par apzinīgāko uzņēmumu ikdienu, gan izstrādājot ilgtspējas stratēģijas, gan ziņojot par sasniegtajiem ilgtspējas mērķiem. Vienlaikus ir arī uzņēmumi, kas izmanto šo situāciju, reklamējot sevi, savas preces un pakalpojumus kā zaļus, videi draudzīgus vai ilgtspējīgus, jo tas var radīt priekšrocības tirgū. Ne vienmēr šāda rīcība ir uzskatāma par godprātīgu, un tā var maldināt patērētājus vai pat ietekmēt konkurenci.
Saskaņā ar ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām jeb t.s. Parīzes nolīgumu, Eiropas Parlaments 2020. gada 15. janvārī parakstīja rezolūciju par Eiropas zaļo kursu un aicināja vēlākais līdz 2050. gadam īstenot nepieciešamo pāreju uz klimatneitrālu sabiedrību. Zaļā kursa ietvaros tiek ieviestas dažādas izmaiņas. Viena no nozīmīgākajām šādām izmaiņām ir 2023. gada 19. aprīlī pieņemtā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/851, ar ko groza Regulu (ES) 2019/631, lai stiprinātu CO2 emisiju standartus jauniem vieglajiem pasažieru automobiļiem un jauniem vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem atbilstoši ES mērķiem klimata jomā. Regulas noteikumi būtībā nav jauni, jo prasības par automobiļu CO2 emisijām tika ieviestas jau agrāk, tomēr ar regulu tiek ieviesti pietiekami ambiciozi mērķi. Šajā rakstā aplūkosim regulas prasības.
Ilgtspēja ir dinamiska un strauji augoša uzņēmējdarbības daļa, kuras virzību būtiski sekmē ES klimata un sociālie mērķi, kā arī no tiem izrietošie tiesību akti. Tie galvenokārt nosaka prasības attiecībā uz informācijas atklāšanu par uzņēmuma ilgtspējas būtiskajām ietekmes jomām un sniegumu tajās. Šīs prasības pakāpeniski paplašinās, sniedzoties pāri uzņēmuma tiešās ietekmes robežai.
Jūlija beigās tika apstiprināti Eiropas ilgtspējas ziņošanas standarti, kurus mēs gaidījām jau kopš brīža, kad tika apstiprināta Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva. Direktīvas mērķis ir nodrošināt pārskatāmu publiski pieejamu informāciju par sociālajiem un vides riskiem, ar ko uzņēmumi saskaras, par iespējām, kas tiem paveras, kā arī par to, kādas darbības uzņēmumi jau īsteno, par to nākotnes mērķiem un līdz šim sasniegtajiem rezultātiem vides, sociālajā un pārvaldības jomā. Par to, uz kuriem uzņēmumiem attiecas direktīvas prasības, sīkāku informāciju atradīsiet šeit.
Šā gada 17. maijā stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/956, ar ko izveido oglekļa ievedkorekcijas mehānismu (OIM). Šo tā saukto “oglekļa nodokli” piemēros jau ar šā gada oktobri, un 2024. gada janvārī OIM subjektiem būs pienākums iesniegt pirmos OIM ziņojumus. Paredzēts, ka oglekļa emisijas sertifikāti būs jāpērk ar 2026. gadu. Šajā rakstā detalizēti skaidrojam, uz kuriem uzņēmumiem attieksies OIM.
Viena ES fiziskā persona vidēji izmet 11 kg tekstilizstrādājumu gadā. Visā pasaulē ik sekundi tiek apglabāta vai sadedzināta viena tekstilizstrādājumu krava. Laikposmā no 2000. līdz 2015. gadam tekstilizstrādājumu ražošana pasaulē gandrīz dubultojās. Paredzams, ka apģērbu un apavu patēriņš līdz 2030. gadam pieaugs par 63%. Šajā rakstā aplūkosim dažus no ES plānotajiem pasākumiem, lai risinātu tekstila atkritumu problēmu, kā arī informēsim par to, kas tiek darīts Latvijā un kas sagaidāms nodokļu ziņā.
Mūsdienu izpratne par ilgtspējīgu attīstību sakņojas idejā, kas izteikta 1987. gada ANO Vides un attīstības komisijas ziņojumā “Mūsu kopīgā nākotne”: ilgtspējīga attīstība apmierina pašreizējās paaudzes vajadzības, neradot draudus nākamajām paaudzēm apmierināt viņu vajadzības. Tas nozīmē, ka pasaules valstīm jāplāno sava attīstība tā, lai ne tikai augtu ekonomiskās attīstības tempi, bet arī saglabātos dzīves kvalitāte, un lai novērstu vides degradāciju un dabas resursu pārtēriņu.
2022. gada novembrī Eiropas Parlaments oficiāli apstiprināja Uzņēmumu ilgtspējas pārskatu direktīvu (Corporate Sustainability Reporting Directive). Šobrīd ES dalībvalstu, t.sk. Latvijas, rīcībā ir 18 mēneši, lai šo direktīvu pārņemtu savos tiesību aktos. Šādi iecerēts uzlabot pieejamās nefinanšu informācijas kvalitāti, nodrošinot uzņēmumu dažādo ietekmes pušu vajadzības, un veicināt Eiropas kopējo pāreju uz ilgtspējīgāku ekonomiku.
Ņemot vērā Eiropas zaļo kursu, vides nodokļu aktualitāte strauji pieaug gan Latvijā, gan ES. Mūsu pieredze liecina, ka vietējie komersanti ir daudz labāk informēti par dabas resursu nodokļa (DRN) piemērošanas kārtību nekā ārvalstu personas, kas veic darījumus Latvijā. Šajā rakstā vēlamies atgādināt par DRN piemērošanu tieši ārvalstu personām. Latvijas komersantiem šī informācija var palīdzēt identificēt gadījumus, kad ārvalsts darījuma partnerim ir DRN saistības Latvijā, kuras netiek izpildītas vai tiek nepamatoti pārliktas uz Latvijas komersantu.
Uzņēmumu apvienošanas un iegādes (M&A) darījumus pamatoti uzskata par vienu no ekonomikas aktivitātes indikatoriem – jo lielāka interese par ieguldīšanu biznesā, tā pārpirkšanu, apvienošanu, jo dinamiskāk attīstās ekonomika. 2021. gads šajā ziņā bija pēdējo gadu rekordists gan darījumu skaita, gan apjoma ziņā (Baltijā notika par 48% vairāk darījumu), bet 2022. gadā M&A temps ģeopolitisku norišu dēļ ir krities. Daļa no darījumiem notiek, citi pagaidām ir iepauzēti, un uzņēmēji gatavojas brīdim, kad ekonomikā atgriezīsies paredzamāki un stabilāki laiki. Tā kā sekmīga M&A darījuma norisei ir nepieciešama sagatavošanās, šis ir piemērots laiks, lai paveiktu mājasdarbus, domājot par nākamo ekonomikas aktivitātes ciklu.
Šā gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi Elektroenerģijas nodokļa likumā un MK 2017. gada 24. janvāra noteikumos Nr. 52 “Elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumu piemērošanas kārtība”. Svarīgākās izmaiņas ir saistītas ar atbrīvojumiem elektrībai, kas tiešā veidā nodrošina elektroenerģijas ražošanas procesu.
