Jūlija beigās tika apstiprināti Eiropas ilgtspējas ziņošanas standarti, kurus mēs gaidījām jau kopš brīža, kad tika apstiprināta Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva. Direktīvas mērķis ir nodrošināt pārskatāmu publiski pieejamu informāciju par sociālajiem un vides riskiem, ar ko uzņēmumi saskaras, par iespējām, kas tiem paveras, kā arī par to, kādas darbības uzņēmumi jau īsteno, par to nākotnes mērķiem un līdz šim sasniegtajiem rezultātiem vides, sociālajā un pārvaldības jomā. Par to, uz kuriem uzņēmumiem attiecas direktīvas prasības, sīkāku informāciju atradīsiet šeit.
Eiropas ilgtspējas ziņošanas standarti ir deleģētā regula, kurā definēta pieeja un noteikumi, kas uzņēmumiem, kuri pakļauti direktīvas uzliktajam pienākumam gatavot ilgtspējas ziņojumu, ir jāievēro un pēc kuriem jāvadās.
Eiropas ilgtspējas ziņošanas standarti ietver 12 sadaļas, kas attiecas uz plašu ilgtspējas jomu loku. Apstiprinātie standarti pieejami šeit:
Standarts |
Numerācija |
Tēma |
Starptēmu standarts |
ESRS 1 |
Pamata ziņošanas prasības |
Starptēmu standarts |
ESRS 2 |
Pamata atklājamā informācija |
Vide |
ESRS E1 |
Klimata pārmaiņas |
Vide |
ESRS E2 |
Piesārņojums |
Vide |
ESRS E3 |
Ūdens un jūras resursi |
Vide |
ESRS E4 |
Bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmas |
Vide |
ESRS E5 |
Resursu izmantošana un aprites ekonomika |
Sociālā joma |
ESRS S1 |
Uzņēmuma darbaspēks |
Sociālā joma |
ESRS S2 |
Darbaspēks vērtības ķēdē |
Sociālā joma |
ESRS S3 |
Ietekmētās kopienas |
Sociālā joma |
ESRS S4 |
Patērētāji un tiešie lietotāji |
Pārvaldība |
ESRS G1 |
Uzņēmējdarbības uzvedība |
ESRS 1 definē pamata ziņošanas prasības, kas jāpiemēro, ziņojot saskaņā ar Eiropas ilgtspējas ziņošanas standartu, un pats par sevi nenosaka konkrētas informācijas atklāšanas prasības, bet gan definē veicamos sagatavošanās soļus, piemēram, dubultā būtiskuma novērtējuma veikšanu, pienācīgas rūpības jēdzienu, vērtības ķēdes iekļaušanu ziņošanas ietvarā, ziņošanas periodu, nosacījumus ilgtspējas informācijas sagatavošanai un sniegšanai, kā arī ilgtspējas ziņojuma struktūru. ESRS 2 savukārt definē informāciju, kas jāatklāj neatkarīgi no uzņēmuma veiktā dubultā būtiskuma novērtējuma rezultātiem, piemēram, ilgtspējas ietekmes, risku un iespēju pārvaldība, ilgtspējas iekļaušana uzņēmuma stratēģijā.
Pārējie vides, sociālās jomas un pārvaldības standarti un tajos definētie rādītāji un prasības ir pakļautas uzņēmuma veiktā dubultā būtiskuma novērtējuma rezultātiem. Tas nozīmē, ka uzņēmumi ziņos par šajos standartos iekļautajām prasībām saskaņā ar to būtiskuma novērtējuma rezultātiem. Taču uzņēmumiem jāņem vērā arī prasība sniegt detalizētu skaidrojumu, kādēļ kāda no tēmām netiek uzskatīta par būtisku un ar to saistītie rādītāji netiek iekļauti ilgtspējas pārskatā.
Eiropas ilgtspējas ziņošanas standarti definē, kāda informācija uzņēmumam jāatklāj par vides, sociālajiem un pārvaldības faktoriem, piemēram:
Eiropas ilgtspējas ziņošanas standarti ir kompleksi un ietekmēs daudzus uzņēmuma iekšējos procesus attiecībā uz līdz šim veikto risku vadību, ieviesto pārvaldības modeli un iekšējiem procesiem, tos pakārtojot un paplašinot atbilstoši ilgtspējas izaicinājumiem. Uzņēmumiem būs jāpārskata darbības stratēģija un izvirzītie mērķi, lai tie iekļautu ar ilgtspēju saistītos aspektus, kā arī jāievieš procesi efektīvai kvalitatīvu ilgtspējas datu ieguvei un apkopošanai, lai tie atbilstoši raksturotu uzņēmuma sniegumu attiecībā uz izvirzītajiem ilgtspējas mērķiem.
PwC zinošo ilgtspējas ekspertu komanda ir gatava atbalstīt uzņēmumus šajos jautājumos, gan definējot savu unikālo stratēģisko pieeju ilgtspējas izaicinājumiem, gan veicot dubultā būtiskuma analīzi, kā arī pirmoreiz gatavojot ilgtspējas pārskatus atbilstoši jauno standartu prasībām.
Ja Jums ir kāds komentārs par šo rakstu, lūdzu, iesūtiet to šeit lv_mindlink@pwc.com
Uzdot jautājumuŠā gada 17. maijā stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/956, ar ko izveido oglekļa ievedkorekcijas mehānismu (OIM). Šo tā saukto “oglekļa nodokli” piemēros jau ar šā gada oktobri, un 2024. gada janvārī OIM subjektiem būs pienākums iesniegt pirmos OIM ziņojumus. Paredzēts, ka oglekļa emisijas sertifikāti būs jāpērk ar 2026. gadu. Šajā rakstā detalizēti skaidrojam, uz kuriem uzņēmumiem attieksies OIM.
Viena ES fiziskā persona vidēji izmet 11 kg tekstilizstrādājumu gadā. Visā pasaulē ik sekundi tiek apglabāta vai sadedzināta viena tekstilizstrādājumu krava. Laikposmā no 2000. līdz 2015. gadam tekstilizstrādājumu ražošana pasaulē gandrīz dubultojās. Paredzams, ka apģērbu un apavu patēriņš līdz 2030. gadam pieaugs par 63%. Šajā rakstā aplūkosim dažus no ES plānotajiem pasākumiem, lai risinātu tekstila atkritumu problēmu, kā arī informēsim par to, kas tiek darīts Latvijā un kas sagaidāms nodokļu ziņā.
Mēs izmantojam sīkdatnes vietnes funkcionalitātes nodrošināšanai un satura kvalitātes uzlabošanai. Sīkdatnes bez kurām vietne nespēj funkcionēt ir vienmēr ieslēgtas, pārējās var brīvi ieslēgt/izslēgt izmantojot šo konfigurācijas paneli. PwC nepārdod Tavus datus trešajām personām.
Noklikšķinot uz “Apstiprināt visas sīkdatnes”, Tu piekrīti visu sīkdatņu veidu izmantošanai.
Plašāka informācija par sīkdatnēm pieejama sīkdatņu izmantošanas politikā..
Šīs sīkdatnes ir nepieciešamas lietotāju autentifikācijas nodrošināšanai. Tās var bloķēt izmantojot pārlūka uzstādījumus, taču šādā gadījumā nebūs iespējams autentificēties.
Šīs sīkdatnes ļauj mums analizēt tīmekļa vietnes apmeklējumu, datu plūsmu avotus un mērtīt vietnes veiktspēju. Šīs sīkdatnes neuzglabā personiski identificējamu informāciju.
Sīs sīkdatnes palīdz mums pielāgot vietnes saturu Jūsu interesēm un uzlabo reklāmu kvalitāti (neļauj tām nepārtraukti atkārtoties, utt).