Viena ES fiziskā persona vidēji izmet 11 kg tekstilizstrādājumu gadā. Visā pasaulē ik sekundi tiek apglabāta vai sadedzināta viena tekstilizstrādājumu krava. Laikposmā no 2000. līdz 2015. gadam tekstilizstrādājumu ražošana pasaulē gandrīz dubultojās. Paredzams, ka apģērbu un apavu patēriņš līdz 2030. gadam pieaugs par 63%.1 Šajā rakstā aplūkosim dažus no ES plānotajiem pasākumiem, lai risinātu tekstila atkritumu problēmu, kā arī informēsim par to, kas tiek darīts Latvijā un kas sagaidāms nodokļu ziņā.
Ar 2025. gadu dalībvalstīm būs jānodrošina dalīta tekstilmateriālu savākšana atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai 2018/851 par atkritumiem. Saskaņā ar Eiropas Komisijas paziņojumu tekstilizstrādājumu patēriņam Eiropā ir ceturtā lielākā ietekme uz vidi un klimata pārmaiņām pēc pārtikas, mājokļa un mobilitātes. Eiropas Komisijas ziņojumā minētajā Tekstilizstrādājumu ilgtspējas un apritīguma stratēģijā ir ierosinātas darbības visam tekstilizstrādājumu dzīves ciklam, vienlaikus atbalstot ekosistēmu zaļajā un digitālajā pārejā. Šajā stratēģijā ir aprakstīti tekstilizstrādājumu ražošanas un patērēšanas veidi, kā arī ilgtspējīgi tehnoloģiskie risinājumi un novatoriski uzņēmējdarbības modeļi. Turpmāk aplūkosim, ko atsevišķas dalībvalstis jau dara praksē, lai mazinātu tekstila atkritumu apjomu.
Francija
Tekstilizstrādājumiem ir ieviesta ražotāju paplašinātā atbildības sistēma (RAS), kura nodrošina tekstilizstrādājumu apsaimniekošanu līdzīgi Latvijā ieviestajai kārtībai, piemēram, plastmasas iepakojumam. Ar savu 2022. gada 23. novembra rīkojumu Francijas valdība ir apstiprinājusi jaunus noteikumus un prasības apģērbu, veļas un apavu nozares ekoloģiskajām organizācijām, kuras iestājušās RAS. Saskaņā ar šo RAS politiku ražotājiem, izplatītājiem un importētājiem ir atbildīgi jāpārvalda valstī tirgoto produktu dzīves beigas, vai nu izveidojot savu apstiprināto pārstrādes programmu vai sniedzot finanšu ieguldījumu akreditētā RAS. Kopš 2022. gada nepārdotos tekstilizstrādājumus Francijā vairs nedrīkst iznīcināt,2 bet tie ir jāziedo vai jāpārstrādā.
Zviedrija
Zviedrijā kopš 2022. gada 1. janvāra darbojas RAS attiecībā uz apģērbu un tekstilizstrādājumiem. Saskaņā ar Zviedrijas valdības ziņojumu “Ražotāja atbildība par tekstilizstrādājumiem – daļa no aprites ekonomikas” RAS tiek ieviesta pakāpeniski vairāku gadu laikā. Ar RAS palīdzību paredzēts, ka ar 2028. gadu vismaz 90% jaunajā sistēmā savākto tekstilizstrādājumu atkritumu tiks atkārtoti izmantoti vai nosūtīti materiāla pārstrādei.
RAS attiecas uz apģērbu, sadzīves tekstilizstrādājumiem, somām un aksesuāriem. Pienākums atdalīt tekstila atkritumus no citiem atkritumiem skar visas Zviedrijas mājsaimniecības un visus tekstilizstrādājumus ražojošos uzņēmumus.
Lai gan ES šī būs obligāta prasība tikai ar 2025. gadu, Latvijā tekstila dalītās savākšanas sistēma sāka darboties ar 2023. gada 1. janvāri. Šobrīd tekstila dalītās savākšanas sistēmā ir iespējams savākt tādus tīrus, sausus un nesaplēstus tekstilizstrādājumus kā kreklus, bikses, jakas, mēteļus, šalles, cepures, cimdus, dvieļus, aizkarus, gultas veļu, spilvenus un segas.
Privātpersonām ir iespēja nodot tekstilizstrādājumus tiem speciāli paredzētajos konteineros, kas izvietoti visā Latvijā. Konteineru apsaimniekošanu nodrošina atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi. Atkritumu apsaimniekošanas likuma grozījumi, kas stājās spēkā 2023. gada 11. aprīlī, noteic, ka komersants, kurš laiž tirgū tekstilmateriālus, nodrošina tekstilmateriālu atkritumu savākšanu, pieņemšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un pārstrādi, kā arī sedz visas izmaksas šo darbību nodrošināšanai. Komersanti, kuri paši nespēj veikt šīs darbības, noslēdz līgumu ar kādu no atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem.
Tekstila dalītās savākšanas sistēma nedarbojas pilnvērtīgi, jo vēl nav ieviesta RAS, ar kuras palīdzību tekstilizstrādājumu ražotājiem būtu finanšu atbildība par tirgū laistā izstrādājuma efektīvu apsaimniekošanu. Šobrīd bez resursiem un darbības principiem sistēmas ieviešana ir atstāta pašvaldību un atkritumu apsaimniekotāju pārziņā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir izstrādājusi Dabas resursu nodokļa (DRN) likuma grozījumus, kas paredz jaunu nodokļa objektu – tekstilizstrādājumus (apģērbi, apavi un mājas tekstils). Plānotā likme ir 0,50 eiro par kilogramu un, tā kā tekstilizstrādājumi ir smagi, šīs izmaiņas skars lielu daļu komersantu, kuri saskaņā ar 3. panta 2. punktā paredzētajiem grozījumiem realizē (pārdod) tekstila izstrādājumus/materiālus vai izmanto tos savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Grozījumos arī noteikts regulējums RAS izveidei un piemērošanai tekstilizstrādājumiem. Tekstilizstrādājumiem DRN piemēros, lai palielinātu komersantu motivāciju apsaimniekot tekstilizstrādājumu atkritumus un saņemt atbrīvojumu no DRN samaksas, piemērojot RAS. Paredzēts, ka RAS tekstilizstrādājumiem veidos uz identiskiem pamatprincipiem un prasībām kā esošajām RAS.
Ja Jums ir kāds komentārs par šo rakstu, lūdzu, iesūtiet to šeit lv_mindlink@pwc.com
Uzdot jautājumu
