Mūsdienu izpratne par ilgtspējīgu attīstību sakņojas idejā, kas izteikta 1987. gada ANO Vides un attīstības komisijas ziņojumā “Mūsu kopīgā nākotne”: ilgtspējīga attīstība apmierina pašreizējās paaudzes vajadzības, neradot draudus nākamajām paaudzēm apmierināt viņu vajadzības. Tas nozīmē, ka pasaules valstīm jāplāno sava attīstība tā, lai ne tikai augtu ekonomiskās attīstības tempi, bet arī saglabātos dzīves kvalitāte, un lai novērstu vides degradāciju un dabas resursu pārtēriņu.