Ar Krievijas vienpusēju lēmumu no šā gada 8. augusta uz nenoteiktu termiņu ir apturēta nodokļu konvenciju ar 38 valstīm atsevišķu pantu darbība. Šajā rakstā – par skarto valstu sarakstu un Krievijas-Latvijas nodokļu konvencijas statusu.
Tā kā Latvija apturēja ar Krieviju noslēgtās konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tās protokola darbību jau no 2022. gada 16. maija, bet Krievija no 2023. gada 1. marta, visi šajā konvencijā noteiktie atvieglojumi jau zināmu laiku netiek piemēroti abās valstīs. Saskaņā ar Ārlietu ministrijas 2023. gada 10. maija paziņojumu no nākamā gada 1. janvāra starp abu valstu valdībām noslēgtais līgums vispār zaudēs spēku, kas nozīmē konvencijas pilnīgu atcelšanu. Pēc līdzīga scenārija rīkojas Dānija, kura no 2024. gada 1. janvāra arī atcels savu nodokļu konvenciju ar Krieviju. Vienlaikus jāatzīmē, ka joprojām ir spēkā Latvijas-Krievijas līgums par sadarbību sociālās drošības jomā, kurš regulē ar valsts sociālo apdrošināšanu un pensiju apdrošināšanu saistītos jautājumus.
Krievijas valdības 8. augustā publicētajā sarakstā ir iekļautas 38 valstis: Albānija, Austrālija, Austrija, Beļģija, Bulgārija, Kanāda, Horvātija, Kipra, Čehija, Dānija, Somija, Francija, Vācija, Grieķija, Ungārija, Islande, Īrija, Itālija, Japāna, Lietuva, Luksemburga, Ziemeļmaķedonija, Malta, Melnkalne, Jaunzēlande, Norvēģija, Polija, Portugāle, Rumānija, Singapūra, Slovākija, Slovēnija, Dienvidkoreja, Spānija, Zviedrija, Šveice, Apvienotā Karaliste, Amerikas Savienotās Valstis.
Kopumā jāatzīmē, ka nodokļu konvenciju daļēja apturēšana radīs nodokļu izmaiņas, kas negatīvi ietekmēs nodokļu slogu strādājošajiem, kā arī īpašuma un cita kapitāla turētājiem abās pusēs. Latviju tas šajā gadījumā neietekmē, jo Latvijas-Krievijas nodokļu konvencija tika apturēta jau iepriekš, tomēr izmaiņas var ietekmēt tādus Latvijas pilsoņus un uzņēmumus, kas ir nodokļu rezidenti kādā no minētajām valstīm.
Ja Jums ir kāds komentārs par šo rakstu, lūdzu, iesūtiet to šeit lv_mindlink@pwc.com
Uzdot jautājumuŠābrīža ekonomiskie izaicinājumi – augstā inflācija, resursu trūkums, nepieciešamība uzlabot rentabilitāti – nostāda pasaules uzņēmumus dilemmas priekšā: vai nu motivēsim darbiniekus turpināt darbu uzņēmumā ar algas pielikumu un tad teiksim ardievas peļņai, vai arī atcelsim savus darba samaksas un papildu labumu palielināšanas plānus un tad zaudēsim kvalificētus darbiniekus. Šīs dilemmas dēļ daudzi uzņēmumi sāk apsvērt efektīvākus darba devēja finansiālā atbalsta veidus ar zemu nodokļu nastu vai vispār bez nodokļiem, piemēram, neapliekamus papildu labumus. Šajā rakstā – par neapliekamiem labumiem un citiem noderīgiem rīkiem, ko darba devēji var izmantot savu darbinieku atbalstīšanai Baltijas valstīs.
Pēdējos 100 gados pasaule ir krasi mainījusies, jo sabiedrību ir ietekmējis gan tehnoloģiskais progress, gan demokrātijas principi, padarot to atvērtāku, iecietīgāku un līdztiesīgāku. Lai gan šīs lietas virzās uz priekšu, joprojām pastāv sociāli izaicinājumi, kas mums jārisina. Dzimumu līdztiesības trūkums vēl aizvien ir relatīvi stabila parādība, lai gan sievietes ir ieguvušas tādas pašas tiesības kā vīrieši. Lai cīnītos par līdzvērtīgu darba samaksu visā pasaulē, sociālie uzņēmēji 2010. gadā nodibināja EQUAL-SALARY Foundation. Viegli saprotamā valodā šī bezpeļņas organizācija prezentē datus no Starptautiskās darba organizācijas globālā atalgojuma pārskata par 2018./2019. gadu, kurā norādīts, ka pasaulē sievietes par savu darbu saņem vidēji par 20% mazāk nekā vīrieši. Ņemot vērā EQUAL-SALARY Foundation gada pārskata publicēšanu, šajā rakstā apkopotas galvenās atziņas.
Personāla akciju plāni kļūst arvien populārāki kā iespēja vairot darbinieku motivāciju uzņēmumos visā pasaulē, arī Baltijas valstīs. Personāla opciju popularitāte skaidrojama ar ieguvumiem gan uzņēmumam, gan darbiniekam. Personāla opcijas piešķir darbiniekiem tiesības saņemt vai iegādāties uzņēmuma akcijas pēc noteikta laikposma un par cenu, kas zemāka par tirgus vērtību. Uzņēmums gūst labumu no tā, ka darbinieki ir gatavi strādāt, lai sasniegtu uzņēmuma mērķus un celtu tā akciju vērtību. Tā kā katras valsts regulējums šī papildu labuma aplikšanai ar nodokli var būt citāds, ir svarīgi aplūkot nodokļu regulējumu Lietuvā, Latvijā un Igaunijā.
Mēs izmantojam sīkdatnes vietnes funkcionalitātes nodrošināšanai un satura kvalitātes uzlabošanai. Sīkdatnes bez kurām vietne nespēj funkcionēt ir vienmēr ieslēgtas, pārējās var brīvi ieslēgt/izslēgt izmantojot šo konfigurācijas paneli. PwC nepārdod Tavus datus trešajām personām.
Noklikšķinot uz “Apstiprināt visas sīkdatnes”, Tu piekrīti visu sīkdatņu veidu izmantošanai.
Plašāka informācija par sīkdatnēm pieejama sīkdatņu izmantošanas politikā..
Šīs sīkdatnes ir nepieciešamas lietotāju autentifikācijas nodrošināšanai. Tās var bloķēt izmantojot pārlūka uzstādījumus, taču šādā gadījumā nebūs iespējams autentificēties.
Šīs sīkdatnes ļauj mums analizēt tīmekļa vietnes apmeklējumu, datu plūsmu avotus un mērtīt vietnes veiktspēju. Šīs sīkdatnes neuzglabā personiski identificējamu informāciju.
Sīs sīkdatnes palīdz mums pielāgot vietnes saturu Jūsu interesēm un uzlabo reklāmu kvalitāti (neļauj tām nepārtraukti atkārtoties, utt).