Latvijā ģenerālvienošanās (“ĢV”) ir retums, taču tajā var noteikt tādus nodarbinātības nosacījumus kā nozares uzņēmumam piemērojamā minimālā alga, piemaksas un sociālās garantijas. Būtiski, ka šos nosacījumus var piemērot neatkarīgi no tā, vai darba devējs ir darba devēju grupas biedrs, tādēļ katrā nozarē nepieciešams sekot līdzi darba devēju un darbinieku sociālā dialoga attīstībai. Šajā rakstā – par ĢV nozīmi un tās būtiskajiem nosacījumiem.
Ģenerālvienošanās jeb koplīgums
ĢV starp darba devēju vai darba devēju grupu un darbinieku kopumu konkrētā nozarē vai teritorijā slēdz ar mērķi vienoties par darba tiesisko attiecību noteikumiem. Slēdzot šādu vienošanos un nodrošinot uzlabotus nodarbinātības nosacījumus, darba devēji var ne tikai ieraudzīt motivētus un apmierinātus darbiniekus, bet arī novērst iespējamus konfliktus un nostiprināt sociāli atbildīga darba devēja statusu.
ĢV slēgšanas kārtību nosaka
Darba likuma 18. pants. To slēdz darba devējs vai darba devēju grupa ar darbinieku arodbiedrībām, kuras apvieno vislielāko strādājošo skaitu valstī.
Noslēgtā ĢV ir saistoša tikai tiem darba devējiem, kuri ir darba devēju grupas biedri, taču izņēmums no šī nosacījuma ir noteikts
Darba likuma 18. panta trešajā daļā. Ja saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem darba devēju grupa vai darba devējs nodarbina vairāk nekā 50% darbinieku attiecīgajā nozarē vai ja apgrozījums sasniedz vairāk nekā 50% no nozares apgrozījuma, tad ĢV nosacījumi ir saistoši visiem nozares darba devējiem.
Tabulā ir norādīti katras spēkā esošās ĢV būtiskie aspekti:
|
Nozare
|
Vienošanās puses
|
Spēkā stāšanās un izbeigšanās termiņš
|
Tvērums
|
|
|
1) Būvniecība
|
Darba devēji, kuru apgrozījums atbilst 50% no nozares apgrozījuma
un
Latvijas Celtnieku arodbiedrība, kā arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība
|
03.11.2019.–31.12.2025.
|
Saistoša visiem darba devējiem, kas Latvijā veic saimniecisko darbību būvniecības nozarē, neatkarīgi no tā, vai darba devējs ir reģistrējis darbības veidu.
|
|
|
Būtiskie nosacījumi būvniecībā: minimālā mēneša alga – 780 eiro; minimālā stundas tarifa likme – 4,67 eiro; 5% piemaksa, ja darbinieks ieguvis profesijai atbilstošu izglītību; 50% piemaksa par virsstundu darbu; mācību praksē studējošiem obligāta samaksa – 70% no ĢV minimālās algas.
|
|
2) Dzelzceļš
|
Latvijas Dzelzceļa nozares darba devēju organizācija
un
Latvijas Dzelzceļnieku arodbiedrība
|
09.03.2011.–09.04.2024. (pagarināta 09.04.2019.)
|
Saistoša visiem uzņēmumiem, kuru darbība ir saistīta ar dzelzceļu vai dzelzceļa transporta funkcionēšanu
|
|
|
Būtiskie nosacījumi dzelzceļa nozarē: ĢV nosaka pušu minimālo saistību un garantiju apjomu, ko var papildināt darba koplīgumos, tostarp pienākumu ik gadu izskatīt jautājumu par darba samaksu. Koplīgumos jānosaka gadījumi, kad piešķir papildu atpūtas dienas, kā arī nosacījumi veselības, pensijas, darbinieku nelaimes gadījumu un dzīvības apdrošināšanai.
|
|
3) Stikla šķiedra
|
Valmieras stikla šķiedra AS
un
Latvijas Industriālo nozaru arodbiedrība
|
16.06.2020.–16.06.2023.
|
Saistoša visiem darba devējiem, kuri veic saimniecisko darbību stikla šķiedras nozarē
|
|
|
Būtiskie nosacījumi stikla šķiedras nozarē: Minimālā alga ir noteikta atkarībā no darbinieka kvalifikācijas līmeņa: 2,5 reizes lielāka nekā valstī noteiktā minimālā alga augstākajam kvalifikācijas līmenim; 2 reizes – vidējam kvalifikācijas līmenim; 20% – zemākajam kvalifikācijas līmenim.
|
Darba devējiem būtu jāzina, ka gan darbinieku pārstāvji, gan darba devējs var uzsākt sarunas par ĢV noslēgšanu, taču darba devējam nav tiesību atteikties no sarunām par ĢV slēgšanu. Par atteikšanos darba devējam var piemērot administratīvo sodu 350–700 eiro.
