Nataļja Puriņa

Zvērināta advokāte, PwC Legal

Eiropas Savienības zilā karte ir termiņuzturēšanās atļaujas īpašs veids, uz ko var pretendēt augsti kvalificēti ārzemju speciālisti. Šajā rakstā – par būtiskajām atšķirībām nosacījumos un uzturēšanās tiesību iegūšanas procesā.

Darbiniekam izvirzāmie kritēriji

Primārā atšķirība ir darbiniekam izvirzāmie kritēriji.

Uz zilo karti var pretendēt trešās valsts pilsonis, kam ir augstākās izglītības kvalifikācija vai augstākā profesionālā pieredze. Ja darbinieks vēlas saņemt zilo karti uz izglītības pamata, tad izglītības programmas iegūšanai ir jāilgst vismaz trīs gadus. Savukārt, ja pamats ir iepriekš iegūta darba pieredze, tad darbiniekam profesijā iepriekš ir jānostrādā vismaz pieci gadi.

Atalgojums

Ja darbinieka profesija ir no Ministru kabineta specialitāšu (profesiju) saraksta, kurās Latvijā prognozē būtisku darbaspēka trūkumu, tad zilās kartes pretendenta darba samaksai ir jāatbilst Latvijā strādājošo mēneša vidējai bruto darba samaksai iepriekšējā gadā, piemērojot koeficientu 1,2. Starp šādām profesijām, piemēram, ir zinātnieki, fiziķi, ķīmiķi, matemātiķi, statistiķi, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomas speciālisti, apstrādes rūpniecības jomas speciālisti, elektrotehnoloģijas, elektrotehnikas un būvniecības jomas speciālisti, finanšu analīzes jomas un pārvaldes vecākie speciālisti.

Ja darbinieka profesija nav atrodama minētajā sarakstā, tad zilās kartes pretendenta darba samaksai ir jāatbilst Latvijā strādājošo mēneša vidējai bruto darba samaksai iepriekšējā gadā, piemērojot koeficientu 1,5.

2023. gadā darba samaksai zilās kartes saņēmējam bija jābūt vismaz 2060 eiro mēnesī (vai 1648 eiro gadījumā, ja ārzemnieka profesija ir Latvijā trūkstošo profesiju sarakstā). Šie dati tiks aktualizēti 2024. gada aprīlī, kad Centrālās statistikas pārvalde nopublicēs jaunus datus par vidējo bruto darba samaksu 2023. gadā.

Termiņš, uz kuru piešķir uzturēšanās tiesības

Iepriekš tiesības uz zilo karti piešķīra uz laiku līdz pieciem gadiem. Ar grozījumiem Imigrācijas likumā, kas stājās spēkā 2023. gada 1. jūlijā, šo termiņu samazināja līdz diviem gadiem. Likumprojekta izstrādes dokumentos nav norādīti īpaši apsvērumi, kas pamudināja likumdevēju ieviest šādas izmaiņas. Attiecīgais pants vienkārši tika izteikts jaunā redakcijā.

Iesniedzamo dokumentu saraksts:

• anketa uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai trešo valstu pilsoņiem;
• derīga ceļošanas dokumenta kopija;
• fotogrāfija 3×4 cm;
• pilsonības vai mītnes zemes, ja ārzemnieks tajā uzturējies ilgāk par 12 mēnešiem, kompetentas iestādes izsniegta izziņa par sodāmību;
• dokuments, kas apliecina nepieciešamo iztikas nodrošinājumu;
• maksājuma dokuments, kas apliecina valsts nodevas samaksu.

Pieprasot zilo karti uz iegūtās izglītības pamata, ārzemniekam jāiesniedz arī legalizēta izglītības dokumenta kopija profesijā, kurā darba devējs plāno viņu nodarbināt. Šie dokumenti nav jāiesniedz, ja tiesības uz nodarbinātību iegūtas iepriekš un nodarbināšanas joma nemainās.

Savukārt, pieprasot zilo karti uz darba pieredzes pamata, ārzemniekam jāiesniedz arī apliecinājums par profesionālo pieredzi profesijā un nozarē, kurā viņš tiks nodarbināts Latvijā, norādot darba devēja nosaukumu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi, darba tiesisko attiecību periodu ar konkrēto darba devēju, ārzemnieka amatu vai specialitāti un galvenos darba pienākumus. Ja ārzemniekam ir bijušas darba tiesiskās attiecības ar vairākiem darba devējiem, tad jāsniedz informācija par katru. Papildus jāiesniedz ārvalsts nodokļu administrācijas vai sociālās apdrošināšanas iestādes izsniegts dokuments, kas apliecina ārzemnieka iepriekšējo nodarbinātību.

Noformēšanas procesa atšķirības

1. Uzaicinot ārzemnieku, kurš pretendē uz zilo karti, darba devējam nav pienākuma pieteikt brīvu darbavietu Nodarbinātības valsts aģentūras portālā, tāpēc zilās kartes iegūšanas process ārzemniekam ir par desmit darbdienām īsāks.
2. Likums paredz tikai divus termiņus dokumentu izskatīšanai – desmit vai piecu darbdienu laikā.
3. Valsts nodevas apmērs ir mazāks nekā, piemēram, “parastajai” uzturēšanās atļaujai, proti, 100 eiro (par izskatīšanu desmit darbdienu laikā) vai 200 eiro (par izskatīšanu piecu darbdienu laikā).

Turklāt…

Zilās kartes turētājiem ir draudzīgāki noteikumi darba zaudēšanas gadījumā. Ja bezdarba periods nepārsniedz trīs secīgus mēnešus, tad zilā karte netiek anulēta un cilvēks var saņemt bezdarbnieka pabalstu uz laiku līdz trim mēnešiem.

Zilās kartes turētājs, kas vēlas iegūt ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijā, drīkst būt prom no Latvijas ievērojami ilgāku laiku (18 mēnešus) nekā citas personas, kas saņēmušas termiņuzturēšanās atļauju (uz 12 mēnešiem), ja prombūtne saistīta ar saimnieciskās darbības veikšanu darbinieka vai pašnodarbinātās personas statusā vai brīvprātīgā dienesta pildīšanu.