Šajā rakstā turpinām nesen iesākto tēmu par sabiedriskā labuma organizācijām un sociālajiem uzņēmumiem.
Sabiedriskā labuma organizācijas (SLO) nav uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātājas vispārīgā kārtībā, tāpēc ir likumsakarīgi, ka UIN atvieglojumi, kas aprakstīti iepriekš, nav paredzēti (un nav aktuāli) SLO. Tomēr nodokļu regulējumā paredzēti atvieglojumi tieši ziedotājiem. Tādējādi šis regulējums veicina ziedojumu piesaisti SLO, saņemot ziedojumus no uzņēmumiem un fiziskām personām.
UIN likumā noteikts, ka ziedojumus, ko uzņēmums veicis, uzskata par izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību, kas rada tam pienākumu maksāt UIN. Ja ziedojums veikts SLO, kurai šāds statuss piešķirts saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu, un ja ir ievēroti citi UIN likuma 12. pantā iekļautie noteikumi (piemēram, noslēgts līgums par ziedojumu un nodokļu parādi nepārsniedz 150 eiro), tad uzņēmumam ir tiesības izmantot vienu no trim UIN likumā noteiktajiem atvieglojumiem, kuru uzņēmums izvēlas brīvi (pēc savām iespējām) un var mainīt vienreiz gadā.
No likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” izriet, ka sabiedriskā labuma organizācijām veiktos ziedojumus uzskata par attaisnotiem izdevumiem, kurus atskaita no gada apliekamā ienākuma. Līdz ar to fiziskām personām ir tiesības deklarēt sabiedriskā labuma organizācijām veiktos ziedojumus savā gada ienākumu deklarācijā un saņemt potenciālās nodokļa pārmaksas atmaksu (līdzīgi kā par medicīnas izdevumiem).
Tātad gan juridiskām personām, kas ir UIN maksātāji, gan fiziskām personām ir izdevīgāk ziedot organizācijām, kam piešķirts SLO statuss, nevis organizācijām, kam šāda statusa nav. Vienlaikus SLO statuss raida potenciālajam ziedotājam skaidru signālu, ka organizācija darbojas sabiedrības interesēs, ka tās darbība tiek kontrolēta un ka ziedotājam ir tiesības pretendēt uz nodokļa atvieglojumu, ja ir ievēroti Latvijas nodokļu normatīvo aktu noteikumi.
Ir diskutēts par nepieciešamību paredzēt atvieglojumu juridiskajām un fiziskajām personām, kas ziedo uzņēmumiem ar sociālā uzņēmuma (SU) statusu, taču līdz šim grozījumi, kas paredzētu šādu atvieglojumu, tiesību aktos nav veikti.
Attiecībā uz finanšu atbalsta piešķiršanu jāmin, ka viens no priekšnosacījumiem, lai uzņēmums varētu pretendēt uz atsevišķiem grantiem nacionālā un ES finansējuma piešķiršanas ietvaros, ir SU statuss. Piemēram, līdz šim vistiešākais finanšu atbalsts tika nodrošināts Eiropas Sociālā fonda projekta “Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai” ietvaros. To īstenoja Labklājības ministrija sadarbībā ar akciju sabiedrību “Attīstības finanšu institūcija Altum”. Programmas ietvaros tika izskatīti un piešķirti granti no 5000 līdz 200 000 eiro.
Šie granti bija paredzēti pamatotu un dzīvotspējīgu SU biznesa plānu īstenošanai vai darbības uzsākšanai un paplašināšanai. SU darbībai jābūt ne vien sociāli nozīmīgai, bet arī ar pamatojamu potenciālu. Ja piešķirts grants, tad to varēja izmantot, lai finansētu ilgtermiņa materiālos ieguldījumus (piemēram, aprīkojumā un iekārtās) un nemateriālos ieguldījumus (piemēram, licences, patentus, datorprogrammas), apgrozāmos līdzekļus (piemēram, izejmateriālus), apmācību un konsultāciju izmaksas, kā arī darbinieku atlīdzības izmaksas. Programmas ietvaros tika arī noteiktas izmaksas, kuras nevar segt ar programmas finansējumu, piemēram, nekustamā īpašuma iegāde, būvniecība, esošā aprīkojuma remonti.
Jāpiemin, ka saskaņā ar publiski pieejamo informāciju “Altum” portālā līdz 2022. gada beigām kopumā piešķirti 202 granti 12,5 miljonu eiro vērtībā. Taču, kā izskanējis publiski, ir sasniegts programmas piešķiramā finansējuma limits. Līdz ar to, lai gan “Altum” turpina izvērtēt pieteikumus, kas saņemti līdz 2022. gada 3. oktobrim, rezerves pieteikumu pieņemšana ir pārtraukta. Tomēr “Altum” vietnē norādīts, ka tiek plānots ieviest jaunu SU atbalsta programmu, kuras noteikumi pašreiz tiek izstrādāti. Jaunā atbalsta programma varētu būt pieejama no 2024. gada.
Līdz ar to uzņēmumiem, kuri vēlas un plāno iegūt SU statusu, jāseko aktuālajai informācijai un jāturpina savas darbības vai idejas attīstīšana, lai varētu pieteikties finanšu atbalstam nākotnē.
Lai gan pieteikumu pieņemšana SU īpaši paredzētajā programmā “Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai” ir pārtraukta, ES fondi piedāvā finanšu atbalstu dažādu projektu ietvaros. Šie projekti tiek atbalstīti gan no ES fondu līdzfinansējuma, gan nacionālā publiskā finansējuma un atsevišķos gadījumos no nacionālā privātā finansējuma. Ja SU atbilst kādai no izveidotajām programmām, arī to ietvaros var pieteikties finansējumam. Tātad SU statuss var nebūt priekšnosacījums, lai kandidētu uz attiecīgo finansējumu, taču konkrēts mērķis tā piešķiršanai un izlietošanai gan spēlē būtisku lomu.
SU var tikt nodrošināti arī citi atbalsta pasākumi. Labklājības ministrijas vietnē ir apkopoti šādi atbalsta pasākumi, kas lielākoties saistīti ar finanšu un mantisko atbalstu:
Šā raksta gatavošanas gaitā tika meklēta un pētīta informācija par grantiem un cita veida atbalstu arī SLO, tomēr, salīdzinot ar SU, šāda veida informācija nav tik plaši pieejama. Secināms, ka plašākas iespējas saņemt grantus šobrīd ir tieši SU.
Ja Jums ir kāds komentārs par šo rakstu, lūdzu, iesūtiet to šeit lv_mindlink@pwc.com
Uzdot jautājumuSabiedrībā bieži tiek jaukti jēdzieni “sabiedriskā labuma organizācija” un “sociālais uzņēmums”, kā arī trūkst viegli pieejama skaidrojuma par šo statusu priekšrocībām ziedojumu un grantu piesaistē. Sabiedriskā labuma organizācijas darbības būtība atšķiras gan no komercsabiedrības klasiskajā izpratnē, gan no uzņēmuma, kam piešķirts sociālā uzņēmuma statuss. Šajā rakstā – par atšķirībām starp šīm darbības formām, kā arī par to iespējām piesaistīt finansiālu un materiālu atbalstu.
Iepriekš ne UIN likumā, ne Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā (UCAL) nebija noteikta īpaša kārtība un atviegloti nosacījumi UIN piemērošanai ziedojumiem, kas palīdz cietušajiem Ukrainā. Šā gada 7. aprīlī stājās spēkā UCAL grozījumi, kas paredz to papildināt ar jaunu 11.4 pantu: Uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojums ziedotājam. Šajā rakstā – par šo speciālo normu un tās piemērošanu.
Arvien vairāk tiek runāts par to, kā dzīvot zaļi. Arī uzņēmumi cenšas iet zaļo ceļu, domājot par savu ilgtspēju, resursu efektīvāku izmantošanu un izmaksu samazināšanu. Pēdējā laikā pieaug pieprasījums pēc elektromobiļiem, ko apliecina CSDD dati šā gada 1. janvārī – elektromobiļu skaits no 2022. gada sākuma palielinājies par 81%. Šajā rakstā aplūkosim uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) sekas, iegādājoties elektromobili.
Mēs izmantojam sīkdatnes vietnes funkcionalitātes nodrošināšanai un satura kvalitātes uzlabošanai. Sīkdatnes bez kurām vietne nespēj funkcionēt ir vienmēr ieslēgtas, pārējās var brīvi ieslēgt/izslēgt izmantojot šo konfigurācijas paneli. PwC nepārdod Tavus datus trešajām personām.
Noklikšķinot uz “Apstiprināt visas sīkdatnes”, Tu piekrīti visu sīkdatņu veidu izmantošanai.
Plašāka informācija par sīkdatnēm pieejama sīkdatņu izmantošanas politikā..
Šīs sīkdatnes ir nepieciešamas lietotāju autentifikācijas nodrošināšanai. Tās var bloķēt izmantojot pārlūka uzstādījumus, taču šādā gadījumā nebūs iespējams autentificēties.
Šīs sīkdatnes ļauj mums analizēt tīmekļa vietnes apmeklējumu, datu plūsmu avotus un mērtīt vietnes veiktspēju. Šīs sīkdatnes neuzglabā personiski identificējamu informāciju.
Sīs sīkdatnes palīdz mums pielāgot vietnes saturu Jūsu interesēm un uzlabo reklāmu kvalitāti (neļauj tām nepārtraukti atkārtoties, utt).