Sabiedrībā bieži tiek jaukti jēdzieni “sabiedriskā labuma organizācija” un “sociālais uzņēmums”, kā arī trūkst viegli pieejama skaidrojuma par šo statusu priekšrocībām ziedojumu un grantu piesaistē. Sabiedriskā labuma organizācijas darbības būtība atšķiras gan no komercsabiedrības klasiskajā izpratnē, gan no uzņēmuma, kam piešķirts sociālā uzņēmuma statuss. Šajā rakstā – par atšķirībām starp šīm darbības formām, kā arī par to iespējām piesaistīt finansiālu un materiālu atbalstu.
Jebkuram uzņēmumam, kas veic saimniecisko darbību, primāri ir identificējami komerciāli nolūki – gūt peļņu, sniedzot pakalpojumus vai pārdodot preces. Taču SLO atšķiras ar savu darbības mērķi. Saskaņā ar SLO likuma 3. pantu SLO ir biedrības un nodibinājumi, kuru statūtos, satversmē vai nolikumā norādītais mērķis ir sabiedriskā labuma darbība, [..], kuras veic sabiedriskā labuma darbību, ja šīm biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām piešķirts SLO statuss un ja tās izlieto savus ienākumus darbībām, kurām nav komerciāla rakstura, ievērojot SLO likumā minētos ierobežojumus un izņēmumus.
SLO likuma 2. pantā precizēts, ka sabiedriskā labuma darbība ir tāda darbība, kas sniedz nozīmīgu labumu sabiedrībai vai kādai tās daļai, it sevišķi, ja tā vērsta uz labdarību, cilvēktiesību un indivīda tiesību aizsardzību, pilsoniskas sabiedrības attīstību, izglītības, zinātnes, kultūras un veselības veicināšanu un slimību profilaksi, sporta (arī augstu sasniegumu sporta) atbalstīšanu, vides aizsardzību, palīdzības sniegšanu katastrofu gadījumos un ārkārtas situācijās, sabiedrības, it īpaši trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās labklājības celšanu.
No minētā izriet, ka SLO darbība ir cieši saistīta ar sabiedriskā labuma veicināšanu. Proti, ne šo organizāciju darbības mērķis, ne gūto ienākumu izlietošanas mērķis nevar būt saistīts ar komercdarbību.
Saskaņā ar SU likuma 2. pantu SU ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, [..], kura veic saimniecisko darbību, kas rada labvēlīgu un nozīmīgu sociālo ietekmi, nodarbinot mērķa grupas vai uzlabojot dzīves kvalitāti sabiedrības grupām, kuru dzīvi ietekmē sabiedrībai būtiskas problēmas (piemēram, sociālo, veselības aprūpes, izglītības pakalpojumu sniegšana vai specializētu preču ražošana), vai arī veicot citas sabiedrībai nozīmīgas darbības, kas rada ilgstošu pozitīvu sociālo ietekmi (piemēram, iekļaujošas pilsoniskas sabiedrības veidošana, atbalsts zinātnei, vides aizsardzība un saglabāšana, dzīvnieku aizsardzība, kultūras daudzveidības nodrošināšana).
Vispārīgā kārtībā uzņēmumiem Latvijā ir pienākums maksāt uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) tikai tad, ja pārskata gada peļņa tiek sadalīta vai nodokļa maksātājam rodas izdevumi, kas UIN piemērošanai tiek pielīdzināti peļņas sadalei (nosacīti sadalītā peļņa). Tā kā SU statusu piešķir uzņēmumiem, ja tiek ievēroti SU likumā noteiktie kritēriji, tostarp, ka uzņēmums iegūto peļņu nesadala, bet iegulda statūtos noteikto mērķu sasniegšanai, tad SU nerodas UIN izmaksas par peļņas sadali.
Tomēr, tā kā UIN maksājumi var rasties arī par nosacīti sadalītās peļņas pozīcijām, UIN likumā un SU likumā ir paredzēti UIN piemērošanas atvieglojumi, proti, šie uzņēmumi apliekamajā bāzē neiekļauj:
Sīkāka informācija par SU mērķa grupām un atbalsta pasākumiem atrodama 2022. gada janvāra Īsziņā šeit.
Turpinājums – nākamās nedēļas Īsziņās, kurā MindLink.lv abonentus informēsim par citām niansēm attiecībā uz SLO un SU darbību.
Ja Jums ir kāds komentārs par šo rakstu, lūdzu, iesūtiet to šeit lv_mindlink@pwc.com
Uzdot jautājumu
