Matīss Auziņš

Projektu vadītājs nodokļu konsultāciju nodaļā, PwC Latvija

Ilze Rauza

Partnere un vadītāja nodokļu konsultāciju nodaļā, PwC Latvija

Ar 2020. gada 18. februāra Padomes Direktīvu 2020/284, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz konkrētu prasību ieviešanu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, (turpmāk – “Direktīva”) tiek noteikts, ka šo pakalpojumu sniedzējiem (kredītiestādēm, maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm un pasta žiro norēķinu iestādēm), kuri darbojas ES, no 2024. gada 1. janvāra būs jāveic pārrobežu maksājumu datu elektroniskā uzskaite un jāapmainās ar šiem ierakstiem ar jaunizveidotu Centrālo elektronisko maksājumu sistēmas (turpmāk – “CESOP”) datubāzi.

Prasību ieviešanas iemesls

Saskaņā ar Direktīvas preambulu, e-komercijas pieaugums atvieglo preču un pakalpojumu pārrobežu pārdošanu galapatērētājiem dalībvalstīs. Tomēr krāpšanas nolūkā uzņēmumi izmanto e-komercijas iespējas, lai gūtu negodīgas tirgus priekšrocības, nemaksājot PVN.

ES Padomes ieskatā ar PVN saistītas krāpšanas apkarošanā ir svarīgi noteikt, lai maksājumu pakalpojumu sniedzēji (MPS) veiktu pietiekami detalizētu uzskaiti un ziņotu par konkrētiem pārrobežu maksājumiem, kuri par tādiem noteikti pēc maksātāja un maksājuma saņēmēja atrašanās vietas.

Ziņošanas pienākums

Būs jāziņo par pārrobežu maksājumiem, ja maksātājs atrodas vienā dalībvalstī, bet maksājuma saņēmējs – citā dalībvalstī vai trešajā valstī. Maksājuma saņēmēja atrašanās vietas noteikšana balstīsies uz IBAN vai BIC. Ir paredzēts arī minimālais slieksnis, no kura jāziņo: vairāk nekā 25 pārrobežu maksājumu pakalpojumi vienam maksājuma saņēmējam kalendāra ceturkšņa laikā. Tabulā esam apkopojuši informāciju par ziņošanas pienākuma sadalījumu starp maksātāja MPS un maksājuma saņēmēja MPS

Ziņojamā informācija

Uzskaitē, kas MPS jāveic, ietver šādu informāciju:

1. BIC vai jebkāds cits uzņēmuma identifikācijas kods, kas nepārprotami identificē MPS;
2. maksājuma saņēmēja vārds vai uzņēmuma nosaukums, kāds tas ir MPS uzskaitē;
3. ja pieejams – jebkāds maksājuma saņēmēja PVN identifikācijas numurs vai cits attiecīgās valsts nodokļa maksātāja reģistrācijas numurs;
4. IBAN vai, ja IBAN nav pieejams, jebkāds cits identifikators, kas nepārprotami identificē maksājuma saņēmēju un norāda tā atrašanās vietu;
5. BIC vai jebkāds cits uzņēmuma identifikācijas kods, kas nepārprotami identificē MPS, kurš rīkojas maksājuma saņēmēja vārdā, un norāda tā atrašanās vietu, ja maksājuma saņēmējs saņem naudas līdzekļus, neizmantojot nekādu maksājumu kontu;
6. ja pieejams – maksājuma saņēmēja adrese, kāda tā ir MPS uzskaitē;
7. visu pārrobežu maksājumu dati, kas minēti Direktīvas 243.b panta 1. punktā;
8. dati par visām maksājumu atmaksām, kuras identificētas kā tādas, kas attiecas uz g) apakšpunktā minētajiem pārrobežu maksājumiem.

Apakšpunktos g) un h) minētā informācija ietver šādus datus:

• maksājuma vai maksājuma atmaksas datums un laiks;
• maksājuma vai maksājuma atmaksas summa un valūta;
• tā maksājuma izcelsmes dalībvalsts, ko saņēmis maksājuma saņēmējs vai kas saņemts tā vārdā, attiecīgi atmaksas galamērķa dalībvalsts un informācija, kas izmantota, lai noteiktu maksājuma vai maksājuma atmaksas izcelsmi vai galamērķi;
• jebkāda atsauce, kas nepārprotami identificē maksājumu;
• attiecīgā gadījumā – informācija, ka maksājums iniciēts tirgotāja fiziskajās telpās.

Datiem jābūt apkopotiem mēneša laikā pēc kalendāra ceturkšņa beigām. Dati jādara pieejami MPS:

• piederības valsts (dalībvalsts, kurā atrodas MPS juridiskā adrese, vai arī, ja MPS saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem nav juridiskās adreses, tad dalībvalsts, kurā atrodas tā galvenais birojs) nodokļu administrācijai, vai
• uzņēmējdalībvalstu (dalībvalsts, kura nav piederības dalībvalsts un kurā maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir pārstāvis vai filiāle, vai kurā tas sniedz maksājumu pakalpojumus) nodokļu administrācijai, kad MPS nodrošina maksājumu pakalpojumus dalībvalstīs, kas nav piederības dalībvalsts.

Datus būs pienākums glabāt trīs kalendāra gadus no maksājuma datuma kalendāra gada beigām. Informācija par ziņošanas formātu un metodi vēl nav pieejama.

Ieviešanas gaita Latvijā

Šobrīd VID strādā pie Direktīvas pārņemšanas Latvijā regulējuma sagatavošanas. Plānots, ka tiks ietverts deleģējums likumā un VID sagatavos MK noteikumus un pielāgos CESOP sistēmu. Lai gan minētie normatīvo aktu projekti vēl nav publicēti, saskaņā ar Finanšu ministrijas sniegto informāciju, to ieviešot Latvijā, tiek plānots pieturēties pie Direktīvas noteikumiem.

Ja jūsu uzņēmums ir pakļauts ziņošanai, iesakām novērtēt, vai nepieciešamie dati tiek iegūti un tos būs iespējams noziņot. Būtu nepieciešams arī noteikt, kurā dalībvalstī pastāvēs ziņošanas pienākums. Pēc tam būtu jāanalizē šīs dalībvalsts prasības attiecībā uz ziņošanas pienākumu un tās jāizpilda.