Šā gada 20. janvārī Eiropas Savienības Tiesa (EST) pasludināja spriedumu lietā C-90/20 (Apcoa Parking Danmark A/S) par PVN piemērošanu maksai, ko privātās teritorijās izvietotu autostāvvietu apsaimniekotājs iekasē, ja autovadītāji neievēro šo stāvvietu lietošanas vispārīgos noteikumus. Šajā rakstā – sīkāk par EST atziņām un to piemērošanu praksē.
Dānijas uzņēmuma pamatdarbība ir privātās teritorijās izvietotu autostāvvietu apsaimniekošana. Savas saimnieciskās darbības ietvaros uzņēmums nosaka stāvvietu, kuru pārvaldību tas nodrošina, lietošanas vispārīgos noteikumus attiecībā uz tarifiem un maksimālo stāvēšanas laiku.
Pie iebrauktuves katrā stāvvietā ir stends, kurā norādīts, ka (1) stāvvietas zonu apsaimnieko saskaņā ar privāttiesību normām un (2) šo noteikumu pārkāpuma gadījumā var tikt iekasēta maksa par stāvvietas noteikumu neievērošanu (“soda nauda”).
2011. gadā uzņēmums iesniedza Dānijas nodokļu administrācijai koriģētas PVN deklarācijas un pieprasījumu atmaksāt PVN, kas 2008. un 2009. gadā bija samaksāts saistībā ar šīm soda naudām.
Uzņēmums uzskatīja, ka soda nauda nav atlīdzība par stāvēšanas tiesību lietošanu. Tā kā šī summa (1) ir iepriekš noteikta un tai nav konkrētas ekonomiskas saiknes ar sniegtā stāvvietas pakalpojuma vērtību un (2) Dānijas tiesībās tā ir uzskatāma par sodu par šo vispārīgo lietošanas noteikumu pārkāpumu, tā nav atlīdzība par apliekamu darījumu.
Dānijas nodokļu administrācija un tiesas, kas izskatīja lietu pēc būtības, nepiekrita uzņēmuma argumentiem un uzskatīja, ka uzņēmuma piemērotā soda nauda ir atlīdzība par autovadītāja saņemto stāvvietas pakalpojumu. Turklāt Dānijas tiesas ieskatā šī soda nauda ir vērsta uz savstarpēju izpildījumu, kas veido tiesiskās attiecības, kuras atspoguļo tiešu saikni starp sniegto pakalpojumu un saņemto faktisko atlīdzību.
EST atgādina, ka saskaņā ar PVN direktīvu ar nodokli apliek pakalpojuma sniegšanu, ko par atlīdzību dalībvalstī veic nodokļa maksātājs, kas rīkojas kā tāds. Pakalpojuma sniegšana tiek veikta par atlīdzību šīs normas izpratnē tikai tad, ja starp pakalpojuma sniedzēju un saņēmēju pastāv tiesiskas attiecības, kurās notiek savstarpējs izpildījums, un pakalpojuma sniedzēja saņemtā maksa ir faktiska atlīdzība par saņēmējam sniegtu identificējamu pakalpojumu.
EST norāda, ka stāvēšana noteiktā stāvvietā, kuras pārvaldību nodrošina uzņēmums, rada tiesiskas attiecības starp šo sabiedrību (kā pakalpojuma sniedzēju un stāvvietas pārvaldnieku) un autovadītāju, kurš lietojis šo stāvvietu. Šajās tiesiskajās attiecībās puses saskaņā ar stāvvietas lietošanas vispārīgajiem noteikumiem iegūst tiesības un uzņemas pienākumus, kuri ietver stāvvietas nodošanu lietošanā, ko veic uzņēmums, un autovadītāja pienākumu vispārīgo noteikumu neievērošanas gadījumā papildus maksāt soda naudu. Vērtējot, vai soda nauda ir faktiska atlīdzība par saņēmējam sniegtu pakalpojumu, EST norāda, ka autovadītājs, kas to maksā, ir lietojis stāvvietu un akceptējis tās lietošanas noteikumus. Tātad tajā maksā, ko autovadītājs ir apņēmies maksāt kā atlīdzību par stāvvietas pakalpojumu, jāieskaita arī soda nauda, jo tā atbilst maksai, par kādu faktiski ir lietota stāvvieta, pat ja tā lietota pretēji noteikumiem. Soda nauda atbilst palielinātam tarifam, ko iekasē noteiktos apstākļos, un tās mērķis ir nodrošināt uzņēmumam līgumisku atlīdzību par pakalpojumu.
Izvērtējot visus faktiskos apstākļus, EST secina, ka PVN tiesību normu izpratnē soda nauda, ko autostāvvietas apsaimniekotājs iekasē, ja autovadītājs neievēro stāvvietas lietošanas vispārīgos noteikumus, ir atlīdzība par pakalpojuma sniegšanu un tādējādi apliekama ar PVN.
Arī Latvijā autostāvvietu apsaimniekotāji, kas iekasē maksu par stāvvietas vispārīgo noteikumu neievērošanu, piemēro PVN atšķirīgi. Vieni nepiemēro PVN, jo uzskata to par soda naudu, turpretī citi piemēro 21% PVN, uzskatot to par palielinātu lietošanas maksu.
Šis spriedums beidzot izskaidro, kā soda nauda par autostāvvietu lietošanas vispārīgo noteikumu neievērošanu vērtējama atbilstoši PVN tiesiskajam regulējumam.
Ja Jums ir kāds komentārs par šo rakstu, lūdzu, iesūtiet to šeit lv_mindlink@pwc.com
Uzdot jautājumuVēl tikai Valsts prezidenta izsludināšanu gaida Saeimā pieņemtie Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas likumprojekta priekšlikumi un Ministru kabineta sēdē atbalstītie Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likuma grozījumu projekti. Šie grozījumi ir galvenokārt saistīti ar citu tiesību aktu grozījumiem vai paredzēti, lai pārņemtu vairākas PVN direktīvas, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu. Šajā rakstā – īsumā par gaidāmajiem grozījumiem.
Piegādājot preces personai uz citu ES dalībvalsti, var rasties jautājums, kā pareizi piemērot PVN, ja preču pasūtītājs nav norādījis savu PVN reģistrācijas numuru, taču zināms, ka tas ir saimnieciskās darbības veicējs. Vai darījums ir tālpārdošana vai piegāde ES teritorijā? Tā kā PVN piemērošana atšķiras, ir svarīgi saprast, kas raksturīgs katram darījumam.
Preču tirdzniecībai internetā kļūstot populārai, arvien vairāk uzņēmumu dažādās elektroniskās saskarnēs (piemēram, tirdzniecības vietās, platformās vai portālos) ne tikai pārdod savas preces, bet arī veicina trešo pušu preču pārdošanu. Atbilstoši PVN grozījumiem, kas stājās spēkā šā gada 1. jūlijā, noteiktos gadījumos trešo pušu piegādes veicinošas saskarnes ir atbildīgas par PVN iekasēšanu preču pārdevēja vietā. Šajā rakstā – par gadījumiem, kuros uzskatāms, ka nodokļa maksātājs (saskarne) pats ir iegādājies un tālāk pārdevis preces, kļūdams par t.s. domājamo piegādātāju.
Mēs izmantojam sīkdatnes vietnes funkcionalitātes nodrošināšanai un satura kvalitātes uzlabošanai. Sīkdatnes bez kurām vietne nespēj funkcionēt ir vienmēr ieslēgtas, pārējās var brīvi ieslēgt/izslēgt izmantojot šo konfigurācijas paneli. PwC nepārdod Tavus datus trešajām personām.
Noklikšķinot uz “Apstiprināt visas sīkdatnes”, Tu piekrīti visu sīkdatņu veidu izmantošanai.
Plašāka informācija par sīkdatnēm pieejama sīkdatņu izmantošanas politikā..
Šīs sīkdatnes ir nepieciešamas lietotāju autentifikācijas nodrošināšanai. Tās var bloķēt izmantojot pārlūka uzstādījumus, taču šādā gadījumā nebūs iespējams autentificēties.
Šīs sīkdatnes ļauj mums analizēt tīmekļa vietnes apmeklējumu, datu plūsmu avotus un mērtīt vietnes veiktspēju. Šīs sīkdatnes neuzglabā personiski identificējamu informāciju.
Sīs sīkdatnes palīdz mums pielāgot vietnes saturu Jūsu interesēm un uzlabo reklāmu kvalitāti (neļauj tām nepārtraukti atkārtoties, utt).