Kriptoaktīvu sektors ir radījis gan izmaiņas maksājumu un investīciju tirgos, gan izaicinājumus nodokļu administrācijām sekot kapitāla pieaugumam, kas gūts, tirgojot kriptoaktīvus. Šā gada 16. maijā ES Padomē atbalstu guva Eiropas Komisijas priekšlikums uzlikt par pienākumu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem ziņot par ES klientu veiktajiem darījumiem kriptoaktīvu tirgū. Tas palīdzēs nodokļu iestādēm izsekot kriptoaktīvu tirdzniecībai un gūtajiem ieņēmumiem, tādējādi samazinot krāpšanas un nodokļu nemaksāšanas risku. Ziņošanas sistēmu plānots ieviest ar grozījumiem direktīvā par administratīvo sadarbību (turpmāk – “DAC”), kura ir galvenā sistēma datu apmaiņai starp nodokļu iestādēm. Jaunie ziņošanas noteikumi ir pieņemti papildus Regulai par kriptoaktīvu tirgiem, ar ko groza Direktīvu (ES) 2019/1937, (Markets in Crypto Assets Regulation, turpmāk – “MiCA regula”) un Regulai par līdzekļu pārvedumiem, un šie noteikumi pilnībā atbilst ESAO iniciatīvai par kriptoaktīvu ziņošanas sistēmu.

Pamatlīdzekļi, dažkārt arī krājumi, jānoraksta, ja tie vairs neapmierina uzņēmuma vajadzības, ir morāli novecojuši, pēc tiem nav pieprasījuma. Šādās situācijās vienmēr aktualizējas jautājums par atskaitīto priekšnodokli. Nesen šo jautājumu vērtēja Eiropas Savienības Tiesa (EST). Šajā rakstā – par 2023. gada 4. maija spriedumu lietā Nr. C‑127/22 (Balgarska telekomunikatsionna kompania).

Rūpes par darbinieku mentālās veselības stāvokli nav tikai tukša runāšana vai formāls darba aizsardzības pienākums. Darba devējam var rasties īstas juridiskas sekas, ja netiek pievērsta uzmanība darbinieku pārslodzes jautājumiem. Tādēļ šajā rakstā vērtējam juridiskos virzienus, kuros var aizvest darbiniekam konstatēts izdegšanas sindroms, vienlaikus sniedzot praktisku ieskatu darba devēja rīcībai.