Šovasar Komerclikums piedzīvo daudzas izmaiņas. Daļa grozījumu stājušies spēkā 1. jūnijā, citi – 1. jūlijā. Visas ieviestās izmaiņas lielākā vai mazākā mērā ietekmē konkrētus Komerclikuma subjektus, un šajā rakstā mēs aplūkosim atsevišķus spēkā stājušos grozījumus.
Grozījumi, kas stājās spēkā 1. jūnijā, lielākoties skar nacionālo un pārrobežu reorganizāciju kārtību. Būtiskas izmaiņas, kas skar nacionālās reorganizācijas, ir kreditoru aizsardzības pasākumu veikšana pēc reorganizācijas spēkā stāšanās. Iepriekš nacionālo reorganizāciju nedrīkstēja pabeigt, ja nebija beidzies noteiktais kreditoru prasījumu pieteikšanas un nodrošināšanas vai apmierināšanas termiņš. Tāpat, iesniedzot pieteikumu Uzņēmumu reģistram par reorganizācijas ierakstīšanu, tajā iesaistīto sabiedrību valdēm bija jāapliecina, ka visi saņemtie kreditoru prasījumi ir nodrošināti vai apmierināti. Tas nozīmē, ka bija aizliegts pabeigt reorganizācijas procesu pirms kreditoru prasījumu nodrošināšanas vai apmierināšanas. Taču tagad kreditori savus prasījumus varēs pieteikt tikai pēc tam, kad reorganizācija būs stājusies spēkā. Šī izmaiņa krietni samazina reorganizācijas veikšanas laiku. Nacionālo reorganizāciju tagad varēs pabeigt jau apmēram 2,5 mēnešu laikā (iepriekš tie bija vismaz 4,5 mēneši). Protams, praksē katrs atsevišķs reorganizācijas gadījums var prasīt vairāk laika atkarībā no sarežģītības līmeņa. Attiecībā uz kreditoru aizsardzības pasākumu veikšanas kārtības maiņu svarīgi norādīt, ka saskaņā ar Komerclikuma 350. panta pirmo daļu reorganizācija uzskatāma par spēkā stājušos ar brīdi, kad komercreģistrā izdarīti ieraksti par visām reorganizācijas procesā iesaistītajām sabiedrībām, ieskaitot jaundibinātās sabiedrības. Turklāt minētā panta sestā daļa nosaka, ka reorganizāciju pēc tās stāšanās spēkā nevar apstrīdēt.
Grozījumi, kas stājās spēkā 1. jūnijā, skar arī jautājumus par dividendēm. Proti, Komerclikuma 161. panta otrās daļas jaunā redakcija nosaka, ka dividendes dalībniekam izmaksā proporcionāli tam piederošo daļu nominālvērtību summai, ja statūtos nav paredzēta citāda dividenžu sadales kārtība. Iepriekš Komerclikums tieši neparedzēja atkāpšanos no proporcionalitātes principa dividenžu izmaksā, tomēr bija iespējams noteikt dažādu kategoriju daļas, no kurām izriet dažādas tiesības, tostarp dažādas tiesības uz dividendēm. Līdz ar to varētu uzskatīt, ka jau iepriekš pastāvēja iespēja noteikt un izmaksāt dividendes neproporcionāli piederošo daļu nominālvērtību summai. Tagad šis jautājums ir specifiski atrunāts Komerclikumā, izslēdzot šaubas. Grozījumi precizē, ka dividendes var izmaksāt, neievērojot proporcionalitātes principu, ne vien dažādu daļu kategoriju gadījumā, bet arī dalībniekiem, kam pieder tādas pašas kategorijas daļas (arī gadījumos, kad sabiedrībai ir tikai viena kategorija). Tādā gadījumā jāveic attiecīgi grozījumi sabiedrības statūtos. Komerclikuma 218. panta pirmā daļa nosaka, ka lēmums par statūtu grozīšanu ir pieņemts, ja par to nodotas vismaz divas trešdaļas sapulcē pārstāvēto balsu, izņemot gadījumu, kad statūtos noteikts lielāks balsu skaits. Tātad, ja sabiedrībai ir vairāki dalībnieki, kas pārstāv statūtu grozīšanai nepieciešamo kvorumu un balsu skaitu, tie var apstiprināt izņēmumu no proporcionalitātes principa ievērošanas, nosakot, ka dalībniekiem, tostarp mazākuma dalībniekiem, dividendes netiek izmaksātas proporcionāli tiem piederošo daļu nominālvērtību summai, tādā veidā pasliktinot pārējo (mazākuma) dalībnieku tiesības uz dividendēm. Līdz ar to būtu nepieciešams skaidrot jautājumus par mazākuma akcionāru tiesību aizsardzību.
Aplūkojot grozījumus, kas stājās spēkā 1. jūlijā, jāizceļ akciju sabiedrību pienākums iesniegt akcionāru reģistrus Uzņēmumu reģistrā. Tas akciju sabiedrībām jāizdara līdz 2024. gada 30. jūnijam. Līdz šim akciju sabiedrībām varēja būt divu veidu akcijas – vārda akcijas un uzrādītāja akcijas, bet formas ziņā tās varēja būt papīra vai dematerializētas. Ar grozījumiem ir izslēgta norma par akciju formu, un turpmāk akciju sabiedrībai varēs būt reģistrētas akcijas vai arī dematerializētas akcijas. Šo izmaiņu dēļ visām akciju sabiedrībām būs jāgroza statūti. Tām akciju sabiedrībām, kurās pašlaik pastāv gan vārda akcijas, gan uzrādītāja akcijas, turpmāk būs jāizvēlas tikai viens veids, pakārtojot tam arī statūtus un iekšējo organizāciju. Izšķiršanās šo akciju sabiedrību akcionāriem jāizdara līdz 2024. gada 30. jūnijam, grozot statūtus, bet noteikumi par akciju formu no statūtiem jāizslēdz vienlaikus ar citām statūtu izmaiņām, taču katrā ziņā ne vēlāk kā līdz 2026. gada 1. jūlijam.
Akciju sabiedrībām ir arī samazināts minimālā pamatkapitāla apmērs no 35 000 uz 25 000 eiro.
Turpmāk informēsim MindLink.lv abonentus par pārējiem aktuālajiem grozījumiem, kas stājušies spēkā šovasar.
Ja Jums ir kāds komentārs par šo rakstu, lūdzu, iesūtiet to šeit lv_mindlink@pwc.com
Uzdot jautājumu
