Vita Sakne

Direktore nodokļu konsultāciju nodaļā, PwC Latvija

Irēna Arbidāne

Direktore nodokļu konsultāciju nodaļā, personāla un organizāciju pārveides pakalpojumu vadītāja Baltijā, PwC Latvija

Eiropas Komisija ir publicējusi projektu direktīvai par noteikumiem, lai novērstu čaulas uzņēmumu izmantošanu nodokļu nemaksāšanai un lai grozītu Direktīvu 2011/16/ES par administratīvo sadarbību. Direktīvas projekta saīsinātais nosaukums ir ATAD3. Tas paredz minimālās darbības rādītājus uzņēmumiem ES dalībvalstīs un noteikumus par nodokļu režīmu uzņēmumiem, kuri neatbilst rādītājiem. Ierosinātā direktīva attiektos uz visiem uzņēmumiem, kurus uzskata par nodokļu rezidentiem, tostarp personālsabiedrībām, trastiem un citiem juridiskiem veidojumiem. Pieņemšanas gadījumā direktīva stāsies spēkā 2024. gada 1. janvārī.

Čaulas uzņēmums

Čaulas uzņēmums ir tāds, kurš neveic minimālo ekonomisko darbību un kuru ļaunprātīgi izmanto, lai iegūtu nodokļu priekšrocības. Ierosinātā direktīva vairāk skars ES rezidentus – pārvaldītājsabiedrības, kuras izmanto priekšrocības saskaņā ar nodokļu konvencijām un citām ES direktīvām (piemēram, mātesuzņēmumu/meitasuzņēmumu un procentu/autoratlīdzības direktīvām), bet kuru darbībām nav minimālā ekonomiskā satura. Šiem noteikumiem būs paliekošs iespaids uz nodokļu piemērošanu apvienošanās un pārņemšanas darījumiem, kas veikti no 2022. gada 1. janvāra, kā arī struktūrām, kas ietilpst pašreizējās holdinga un iegādes struktūrās.

Testi un pārbaudes

Priekšlikumā ir noteikta virkne testu, kuru mērķis ir identificēt augsta riska uzņēmumus, ko varētu uzskatīt par “čaulas uzņēmumiem”. Testi paredzēti, lai noteiktu, vai uzņēmumam ir patiesa ekonomiska saikne ar tā rezidences valsti (minimālo darbības līmeni nosaka, lai izvērtētu, vai uzņēmumu ļaunprātīgi neizmanto, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas).

Tomēr uzņēmumam, kurš atbilst kādam no turpmāk minētajiem kritērijiem, nepiemēros prasības, kas noteiktas saistībā ar minimālās darbības pārbaudi:

• uzņēmums ar pārvedamu vērtspapīru, kas kotēts regulētā tirgū vai daudzpusējā tirdzniecības sistēmā;
• regulēts finanšu uzņēmums (kā definēts ierosinātajā direktīvā);
• uzņēmums, kam pieder akcijas uzņēmumos, kuri darbojas un atrodas tajā pašā dalībvalstī, kur uzņēmuma akcionāri vai galvenais mātesuzņēmums;
• uzņēmums ar vismaz pieciem pilnas slodzes darbiniekiem, kas veic tikai uzņēmuma darbības, kuras rada ienākumus.

Vārtu (gateway) kritēriji

Minimālās darbības tests ietver septiņas darbības. Pirmais solis ir noteikt, vai uzņēmums atbilst vārtu kritēriju kopumam, kas norādītu, vai uzņēmumu varētu uzskatīt par subjektu ar zemu darbības saturu, ko varētu ļaunprātīgi izmantot nodokļu vajadzībām. Attiecīgie vārtu kritēriju rādītāji ir šādi:

• vienības, kas ir ģeogrāfiski mobilas, pamatojoties uz to, ka 75% no to ieņēmumiem iepriekšējos divos gados ir bijuši pasīvi ienākumi, vai arī tad, ja pēdējā laikā nav gūti ienākumi no konkrētu aktīvu turēšanas;
• uzņēmumi, kam ir pārrobežu darījumi (vai nu vairāk nekā 60% konkrētu aktīvu pēc to uzskaites vērtības iepriekšējos divos gados atradās ārpus dalībvalsts vai arī vairāk nekā 60% no uzņēmuma “attiecīgajiem ienākumiem” ir gūti, izmantojot pārrobežu darījumus);
• uzņēmumi, kas no citiem saņem ārpakalpojumus, kuri saistīti ar šī uzņēmuma ikdienas administrēšanu un lēmumu pieņemšanu par nozīmīgām funkcijām.

Pieņemot, ka uzņēmums atbilst trim vārtu kritērijiem, tam būs jāsniedz informācija par savu ekonomisko būtību un jāpamato savā nodokļu deklarācijā, ka tas atbilst noteiktajiem “darbības rādītājiem”.

Ja uzņēmums nespēj šos kritērijus izpildīt, tam būtu jāsniedz nodokļu iestādēm papildu informācija par saviem komerciālajiem mērķiem un darbībām, kā arī jebkāda cita būtiska informācija un jāmēģina panākt piekrišanu, ka tas nav uzskatāms par čaulas uzņēmumu. Ja tas neizdosies, tad uzņēmumam tiks liegtas priekšrocības saskaņā ar nodokļu konvencijām un ES direktīvām. Ir vērts atzīmēt, ka pienākums ziņot VID saskaņā ar ierosināto direktīvu attiektos uz jebkuru uzņēmumu, kas pirmajā posmā apmierina visus trīs vārtu kritērijus, pat ja galu galā tiek panākta vienošanās, ka tas nav čaulas uzņēmums.

ATAD3 rezultātā savāktā informācija tiks kopīgota ar citām dalībvalstīm automātiskās informācijas apmaiņas procesos. Sodus par noteikumu neievērošanu noteiks katra dalībvalsts individuāli. Pašlaik tos piedāvāts noteikt vismaz 5% apmērā no subjekta apgrozījuma.

Ja uzņēmums neatbilst minimālajām prasībām attiecībā uz darbību un nevar pierādīt savu patieso uzņēmējdarbības mērķi, tam tiks ierobežoti pašreizējie ieguvumi, ko tas un/vai tā akcionāri gūst saskaņā ar ES direktīvām un nodokļu konvencijām.

Lai gan uzņēmumiem, kas izveidoti patiesu uzņēmējdarbības iemeslu dēļ, ir iespēja pamatot šo faktu nodokļu iestādēm, tas radīs būtisku papildu administratīvo slogu gan nodokļu maksātājam, gan nodokļu iestādēm. Tātad, lai gan ierosinātā direktīva var labi darboties, lai ierobežotu čaulas uzņēmumu izmantošanu un novērstu nodokļu nemaksāšanu, tā radīs papildu administratīvo slogu, kas būs jāņem vērā visiem ES rezidentiem un daudziem nerezidentiem.