Salīdzinot ar nomu, nomaksas pirkuma gadījumā būtiski atšķiras ne tikai dažādi ekonomiskie riski, bet arī PVN piemērošana. Proti, lai gan pircējam ir tiesības maksāt pirkuma cenu pa daļām, preču piegādātājam ir pienākums aprēķināt un iemaksāt valsts budžetā PVN no visas darījuma summas. Šāda PVN piemērošanas kārtība nav jauna, taču praksē saskaramies ar situācijām, kurās nodokļa maksātājs šo būtisko atšķirību nav ievērojis vai rodas grūtības noteikt, kāds darījums faktiski tiek veikts. Šajā rakstā – par būtiskām darījumu atšķirībām PVN vajadzībām.

Attiecībā uz nodokļu piemērošanu jaunuzņēmumu personāla opciju plāniem vairākas ES dalībvalstis ir vienu soli priekšā. To nacionālie tiesību akti gan padara personāla opciju plānus daudz pievilcīgākus jaunuzņēmumu darbiniekiem, gan piedāvā draudzīgākus noteikumus uzņēmumu dibinātājiem. Lai gan regulējuma mērķis ir motivēt jaunuzņēmumus piešķirt darbiniekiem līdzdalības daļu uzņēmumā, šī mērķa sasniegšanai valstis var izmantot dažādus risinājumus.

Latvija turpina parakstīt protokolus, ar kuriem, abpusēji vienojoties, groza savas konvencijas. Šā gada 29. septembrī tika parakstīts protokols, ar ko grozīs Latvijas nodokļu konvenciju ar Vāciju. Lai stātos spēkā, tas jāratificē abu valstu parlamentiem.

Turpinot iepriekšējās nedēļās uzsākto tēmu par ieguldījumiem un PVN, šajā rakstā aplūkojam retāk sastopamu komercdarbības tiesisko formu – komandītsabiedrības un pilnsabiedrības, kas uz sabiedrības līguma pamata veic ieguldījumu darbā.

Kā minēts šā raksta pirmās daļas izskaņā, ārvalstu tirgos ir dažādi tiesvedības finansēšanas modeļi. Papildus iepriekš analizētajam modelim, kur prasītāja tiesvedību finansē institucionāls tiesvedības finansētājs – investīciju fonds, kas specializējas tiesvedību finansēšanā, šā raksta ietvaros apskatīsim pieejamās minētā finansējuma avota alternatīvas. Apskats aptvers dažus no mazāk apzinātiem un dažkārt neordināriem tiesvedības finansējuma avotiem, kuru veiksmīga apgūšana mazinātu to gadījumu skaitu, kad tiesvedības dalībnieka iespējas aizsargāt savas tiesības tiesā ierobežo finansējuma trūkums.

Pagājušajā nedēļā aizsāktās tēmas turpinājums.

Arvien vairāk praksē novērojam, ka VID ir aktīvi pievērsies vērtēšanai, kā uzņēmumi – Latvijas nodokļu maksātāji (NM) – pilda pienākumu, kas tiem uzlikts saskaņā ar transfertcenu (TC) regulējuma prasībām, t.i., (1) vai ir sagatavota noteiktas formas TC dokumentācija likumā noteiktajā termiņā un (2) vai dokumentācijā ir norādīta visa nepieciešamā informācija, lai būtu iespējams pārliecināties, ka veiktā kontrolētā darījuma cena (vērtība) ir noteikta atbilstoši tirgus cenai (vērtībai).

Laiku pa laikam uzņēmumu grupas nonāk pie lēmuma stratēģiski pārstrukturēt savus aktīvus, tostarp nodot līdzekļus (aktīvus) no viena vai vairākiem grupas uzņēmumiem citas darbības finansēšanai. Pamatkapitāla palielināšana ar mantisko ieguldījumu komercsabiedrībā ir saistīta ne tikai ar vairākiem būtiskiem juridiskajiem jautājumiem, bet arī ar nodokļiem. Šajā rakstā – sīkāk par nepieciešamību piemērot PVN, veicot mantisko ieguldījumu, vērtējot arī nepieciešamību koriģēt iepriekš atskaitīto priekšnodokli par mantisko ieguldījumu un tiesības atskaitīt priekšnodokli par pakalpojumiem, kas saņemti sakarā ar mantisko ieguldījumu, piemēram, mantiskā ieguldījuma vērtētāju (ekspertu) pakalpojumi un juridiskās konsultācijas.

Šā gada 24. septembrī stājās spēkā steidzamības kārtā pieņemtie grozījumi Imigrācijas likumā, kuri būtiski ierobežo Krievijas un Baltkrievijas pilsoņu iespējas iegūt termiņuzturēšanās atļauju (TUA) Latvijā, tostarp uz nodarbinātības vai komercdarbības veikšanas pamata. Kas sagaida šo valstu pilsoņus, kas jau iepriekš ir ieguvuši TUA un šobrīd strādā kādā Latvijas uzņēmumā vai vada to? Šajā rakstā tiekam skaidrībā ar grozījumu saturu, kas skar darba tirgu, kā arī atbildam uz jautājumiem, vai šiem darbiniekiem un komersantiem ir pamats satraukties un kas sagaidāms, ja iepriekš izsniegtās TUA termiņš tuvojas beigām.

Šā gada 5. jūlijā stājās spēkā ES Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna atbalsta programmas “Finanšu instrumenti komersantu digitālās transformācijas veicināšanai” īstenošanas noteikumi. Programmas mērķis ir veicināt komersantu digitālo pārveidi, attīstību un apgrozījuma apjoma pieaugumu, atbalstot uz produktivitātes pieaugumu vērstus ieguldījumus uzņēmējdarbības digitālās informācijas rīkos. Atbalsta mērķa grupa ir Latvijā reģistrēti komersanti neatkarīgi no lieluma. Šajā rakstā – sīkāk par šo atbalsta programmu.

Grāmatvedības vai jebkuru citu pienākumu veikšanā, kur datu apstrāde aizņem daudz laika vai kur regulāri jāveic atkārtotas vai līdzīgas darbības un procesi, ir svarīgi, lai uzdevumu veikšanai būtu pieejami ērti un viegli izmantojami rīki. Plānojot PwC Digitālās akadēmijas kursus, vēlamies pastāstīt par vienu no rīkiem, kas jūsu ikdienas uzdevumu veikšanu padarīs daudz ērtāku. Power Query ir datu sagatavošanas un transformācijas rīks, kas pieejams Microsoft Power BI programmā un ar 2016. gada versiju arī Microsoft Excel un citās programmās. Šis rīks ļauj lietotājiem iegūt datus gan no dažādiem ārējiem datu avotiem, gan no datnēm, kas saglabātas uz datora. Ar tā palīdzību iespējams grupēt, transformēt un veikt citas darbības ar datiem. Šajā rakstā – daži praktiski piemēri, lai veicinātu izpratni par šīs funkcijas lietojamību un ieguvumiem.

Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (“Likums”) 18.² panta pirmo daļu juridiskajai personai ir pienākums paziņot Uzņēmumu reģistram (UR) par tās patieso labuma guvēju (PLG) un par PLG īstenotās kontroles ceļu.

Šā gada 1. septembrī stājās spēkā grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā, kuriem būtu jāpievērš uzmanība arī Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (“NILLTPFN likums”) subjektiem. Ja gribat saglabāt savas attiecības ar klientiem, tad jāizvērtē, kā šie grozījumi tās ietekmēs, un jāievieš risinājumi, kas ļaus tiesiski turpināt attiecības ar klientiem.

2023. gada 1. janvārī Vācijā stāsies spēkā jauns likums “Par piegādes ķēdes uzticamības pārbaudi” (“Likums”). Šajā rakstā – par to, kāpēc šīm jaunajām prasībām jāpievērš uzmanība arī Latvijā.

Latvijas PVN maksātāji var atgūt PVN, kas samaksāts par iegādātām precēm un saņemtiem pakalpojumiem citās ES dalībvalstīs. Atgūšana notiek saskaņā ar Direktīvu 2008/9/EK, proti, nodokli atmaksā tiem PVN maksātājiem, kas neveic uzņēmējdarbību attiecīgās valsts teritorijā, bet veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī. Latvijas PVN maksātājiem līdz šā gada 30. septembrim ir iespēja pieteikties PVN atmaksai no citām dalībvalstīm par 2021. gadu.

Investīciju fondu darbība Latvijā ir kļuvusi aktīvāka. Bieži ir novērojamas situācijas, kad ārvalstu ieguldījumu fondi – nerezidenti – Latvijā iegulda uzņēmumu pamatkapitālā savus līdzekļus. Šobrīd Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumā nav tieši definēts, kā UIN vai iedzīvotāju ienākuma nodokli piemēro investīciju fondam – nerezidentam, izmaksājot ienākumu tā dalībniekiem – nerezidentiem – no līdzdalības daļas atsavināšanas Latvijā reģistrētā sabiedrībā. Ņemot vērā VID “Konsultē vispirms” principu, PwC sagatavoja klientam iesniegumu, lai saņemtu VID uzziņu, kā šādā gadījumā rīkoties.

Attīstoties tehnoloģijām un valstu savstarpējai sadarbībai, cilvēki kļūst arvien mazāk piesaistīti konkrētai dzīvesvietai. Daudzi uz nenoteiktu laiku pārceļas no Latvijas uz ārzemēm. Tā kā vairākumam tā ir absolūti jauna pieredze, šajā rakstā apkopoti svarīgākie nodokļu aspekti, kuriem Latvijas nodokļu rezidentam jāpievērš uzmanība pārcelšanās gadījumā.

Tuvojoties finanšu gada beigām, daudziem uzņēmumiem saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” (NN likums) 15.² pantu ir pienākums sagatavot vai sagatavot un iesniegt VID transfertcenu (TC) dokumentāciju. Tā kā saistītas personas statusa noteikšana bieži vien rada samulsumu gan nodokļu maksātājiem (NM), gan atbildīgajām iestādēm, šajā rakstā vēlamies atgādināt, kas TC vajadzībām tiek uzskatīta par saistītu personu un par kādiem darījumiem ar kādām personām NM jāsagatavo TC dokumentācija.

Uzņēmumu bilancēm kļūstot arvien piesātinātākām ar saistībām un nākotnes naudas plūsmām – neskaidrākām, iespējas tikt pie bankas finansējuma uz līdzsvarotiem nosacījumiem ir ierobežotas. Taču uzņēmējiem ir nepieciešams svaigs kapitāls, lai turpinātu iesāktās investīcijas un padarītu uzņēmuma darbību noturīgāku pret energošokiem un izejmateriālu trūkumu, kā arī lai pārdzīvotu izmaksu kāpumu, ko bieži vien nevar kompensēt ar paaugstinātu izcenojumu gala produktam.

Nemitīgas izmaiņas likumvidē rada papildu spriedzi gan uzņēmējiem, gan fiziskām personām. Lai gūtu pārliecību, ka neesat palaiduši garām svarīgas izmaiņas, un lai savlaicīgi paredzētu iespējamos riskus, vislabākais risinājums ir regulāri sekot līdzi izmaiņām un labi orientēties atbilstošajos resursos.

Likumā noteiktajos gadījumos nodokļu maksātājam (NM) ir pienākums sagatavot un iesniegt VID transfertcenu (TC) dokumentāciju. TC dokumentācijas pārbaude palīdz VID kontrolēt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) samaksas pareizību, jo kontrolēto darījumu vērtības un tirgus cenas starpība, kas radusies darījumos ar saistītiem uzņēmumiem, jāiekļauj ar UIN apliekamajā bāzē saskaņā ar UIN likumu. Ja NM nepilda pienākumu attiecībā uz TC dokumentācijas sagatavošanu un iesniegšanu, tad papildus iespējai ierosināt auditu un vērtēt UIN aprēķina pamatotību VID ir tiesīgs ierosināt datu izvērtējumu nodokļu ieņēmumu risku jomā un, konstatējot pārkāpumu, sodīt atbildīgo uzņēmumu ar pamatīgu naudas sodu. Šajā rakstā – par kādiem pārkāpumiem sakarā ar TC dokumentāciju ir pieļaujama NM sodīšana ārpus audita un kādā veidā VID jāizvērtē un jāpamato soda apmērs.

Lai ieviestu atbalsta pasākumus laikus un nodrošinātu nodokļu maksātāju (NM) darbības nepārtrauktību, valdība ir izstrādājusi un iesniegusi saskaņošanai jaunus noteikumus par algu subsīdijas atbalsta sniegšanu NM darbības turpināšanai Covid-19 krīzes apstākļos. Šajā rakstā – par noteikumu projekta saturu, lai NM būtu skaidrs, kuras nozares un kā varēs pieteikties atbalstam.

Iepriekšējā rakstā aplūkojām ESG izmaksu kategorijas un uzsvērām, ka ne vienmēr ir pareizi uzņemties izdevumus pēc to piederības principa un sadalīt tos vienmērīgi starp visiem grupas uzņēmumiem. Šajā rakstā turpinām analizēt iemeslus.

Attiecībā uz fizisko personu datu apstrādi, politiskās partijas nav nekāds izņēmums, un tām šo datu apstrādē jāievēro tās pašas Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) prasības, kas noteiktas jebkuram citam datu pārzinim. Zīmīgi, ka Datu valsts inspekcija nesen publicējusi jaunas vadlīnijas par fizisko personu datu apstrādi priekšvēlēšanu laikā. Vai tas varētu liecināt, ka uzraudzības iestāde pastiprināti vērtēs partiju atbilstību VDAR prasībām? Šajā rakstā – par to, kādi pasākumi veicami partijai, lai nodrošinātu VDAR atbilstošu datu apstrādi.

Izklaides un mediju (I&M) nozares globālie ieņēmumi pērn ievērojami apsteidza pasaules ekonomikas vispārīgo izaugsmi. Pēc 2020. gadā pieredzētā 2,3% krituma, ko izraisīja pandēmija, I&M ieņēmumi 2021. gadā palielinājās par 10,4% – no 2,12 triljoniem līdz 2,34 triljoniem USD. Nozarei kļūstot digitālākai un mobilākai, kā arī arvien vairāk uzmanības veltot jauniešu auditorijai, izaugsmi pamatā veicina virtuālā realitāte (VR), videospēles un reklāma digitālajā vidē. Šie secinājumi izriet no PwC 23. gadskārtējās analīzes “Global Entertainment and Media Outlook 2022–2026”, kura prognozē patērētāju un reklamētāju tēriņus 52 valstīs un teritorijās.

2021. gada 22. decembrī Senāta Administratīvo lietu departaments pasludināja spriedumu lietā Nr. A420209519, SKA-744/2021 par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošanu nerezidenta Latvijas nekustamā īpašuma (NĪ) atsavināšanas darījumiem. Spriedums nostiprina sapratni par IIN piemērošanu nerezidentam – fiziskai personai (N-FP), kas pārdod savā īpašumā esošo NĪ Latvijas nodokļu rezidentiem – fiziskām personām (R-FP), kuras nav saimnieciskās darbības veicēji (SDV).

Starptautiskais bizness šobrīd piedzīvo vērienīgu pārveidi. Līdz ar rūpēm par apkārtējās vides saglabāšanu starptautiskās uzņēmumu grupas radikāli maina savu stratēģiju un priekšplānā izvirza ilgtspējīgas attīstības mērķus, apņemoties gan ievērojami mazināt oglekļa pēdu, gan attīstīt sociāli atbildīgu uzņēmējdarbību atbilstoši labākajai pārvaldības praksei. Vides, sociālo un pārvaldības (ESG) kritēriju iekļaušana biznesa attīstības stratēģijā kļūst par pārrobežu uzņēmumu konkurences priekšrocību. Īstenojot bezprecedenta pāreju uz zaļo kursu, starptautiskās uzņēmumu grupas iegulda nozīmīgus resursus un tām ievērojami palielinās izmaksu bāze. Šajā rakstā – par to, kam grupas ietvaros būtu jāsedz ar ESG stratēģijas un saistīto pasākumu plānošanu, ieviešanu un īstenošanu saistītās izmaksas, vērtējot tās no transfertcenu perspektīvas.

Tiesvedības process rada izmaksas. Papildus nodevām, ko nākas apmaksāt līdz ar prasības pieteikuma iesniegšanu, prasītājiem, kuri vēlas aizsargāt savas tiesības un intereses tiesā, nākas segt arī juridiskās palīdzības izmaksas, piemēram, atlīdzību advokātam par pārstāvību tiesas sēdēs.

Krievijas militārā agresija ir būtiski ietekmējusi daļu uzņēmēju, kuri importē metāla izstrādājumus no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī tādas nozares kā metālapstrāde, aizsardzības industrija, būvniecība, mašīnbūve, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas. Lai sekmētu tirgus stabilitāti, Ekonomikas ministrija kā tūlītēju risinājumu paredz ieviest atbalsta pasākumus finanšu instrumentu veidā saimnieciskās darbības veicēju (SDV) turpmākās darbības nodrošināšanai.

Lai gan vienotais nodokļu konts ir ieviests jau kopš 2021. gada 1. janvāra, joprojām rodas jautājumi par veikto maksājumu atzīšanu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sistēmās un saistību segšanas procesu. Problēmas pastāv maksājumu attiecināšanā gan valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI), gan citu nodokļu saistību segšanai. Tā kā VSAOI ir sociālās sistēmas uzbūves pamatelements, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) un VID ir ķērušies klāt VSAOI problēmu risināšanai. Šajā rakstā apskatīsim, ar kādām problēmām abas iestādes saskaras un kā plāno tās atrisināt.