Īsziņas piedāvā jaunāko informāciju par aktuāliem nodokļu, grāmatvedības, juridiskajiem un citiem uzņēmējdarbības jautājumiem.
Daudzi strādājošie vēlas izmantot atvaļinājumu tieši vasarā, bet grāmatveži parasti izvēlas laiku atpūtai, kad ir salīdzinoši mazāks darba apjoms. Nodokļu pārskatu iesniegšanas, algas aprēķināšanas un izmaksāšanas, kā arī mēneša slēgšanas laikā pārsvarā ir apgrūtinoši izmantot pilnu atvaļinājuma laiku. Šajā rakstā apskatīsim aizvietošanas iespējas un atbilstošu grāmatvedības risku izvērtēšanu grāmatvežu prombūtnes laikā.
Akciju pirkuma tiesību piešķiršanai iegūstot arvien lielāku popularitāti, arī Latvijas uzņēmumi piedāvā šādu darbinieku motivācijas instrumentu ne tikai saviem, bet arī meitas sabiedrību darbiniekiem. Šajā rakstā – par UIN, IIN un VSAOI sekām, kas rodas, piešķirot saviem un meitas sabiedrību darbiniekiem akciju pirkuma tiesības Latvijas uzņēmumā.
Jau iepriekš esam rakstījuši par nodokļu maksātāja (NM) pienākumu iesniegt VID starptautiskās uzņēmumu grupas pārskatu par katru valsti (saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15. panta devīto daļu) vai arī paziņojumu par pārskatu iesniedzošo uzņēmumu un tā nodokļu rezidenci. Šajā rakstā – par to, kā pareizi norādīt informāciju paziņojumā nestandarta fiskālā perioda gadījumā.
Covid-19 pandēmija būtiski ietekmēja sabiedrības paradumus, un ierobežojumi skāra daudz pasākumu, tostarp konkursus. Atgriežoties pie ierastajām dzīves gaitām, notiek arvien vairāk publisku pasākumu. Tiek rīkoti dažādi konkursi, un fiziskās personas, kas tajos piedalās, iegūst balvas un prēmijas. Kādi nodokļi piemērojami šāda veida mantiskajām un naudas balvām? Kurš ir atbildīgs par nodokļa samaksu un deklarēšanu – fiziskā persona vai uzņēmums, kas rīko konkursu un ir labuma izmaksātājs? Par to – šajā rakstā.
Turpinoties Krievijas īstenotajam karam Ukrainā, gan ASV, gan Eiropas Savienība (ES) kopā ar citām valstīm arvien paplašina Krievijai piemērojamo sankciju apmēru.
ES samitā, kas norisinājās šā gada 30. un 31. maijā, Eiropadome vienojās par sesto sankciju paketi pret Krieviju, kura attieksies galvenokārt uz jēlnaftu un naftas produktiem, kurus piegādā ES dalībvalstīm. Jāatzīmē, ka Eiropas Padome vienojusies, ka pagaidu izņēmums attieksies uz jēlnaftu, ko piegādā pa cauruļvadiem. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena ir norādījusi, ka līdz šā gada beigām paketē iekļautie ierobežojumi faktiski pārtraukšot aptuveni 90% ES naftas importa no Krievijas.
Pieaugot sankciju apmēram, uzņēmumiem rodas arvien vairāk neatbildētu jautājumu un neizpratne par to, kā tikt galā ar pieaugošo sankciju slogu, vai uzņēmums ir konkrētu regulējošo iestāžu uzraudzībā un vai spēkā esošais regulējums sankciju jomā un vadlīnijas paredz to, ka jāizveido sankciju riska pārvaldības iekšējā kontroles sistēma.
Uzņēmumos vienmēr aktuāls bijis produktivitātes jautājums. Pandēmijas laikā strādājot attālināti vai izmantojot hibrīddarba modeli, ir parādījušās gan jaunas pozitīvas iezīmes, gan sarežģītāki izaicinājumi. Cenšoties sakārtot procesus, nereti koncentrējamies uz pašu procesu un tā racionalizēšanu, taču ražīguma celšanā vienlīdz nozīmīga ir darbinieku loma.
Samazinoties Covid-19 ierobežojošiem pasākumiem Latvijā un visā Eiropā, uzņēmumi atgriežas pie normāla darba ritma, tostarp tiek rīkoti pasākumi darbinieku izglītošanai, kolektīva motivēšanai un saliedēšanai. Savu darbību atsāk pasākumu organizatori. Kamēr pasākuma pasūtītājs ir Latvijas uzņēmums un pasākums notiek Latvijā, PVN piemērošana ir skaidra. Kā ir tad, ja pasākums notiek citā ES dalībvalstī vai pasākuma pasūtītājs ir citas dalībvalsts persona? Šajā rakstā – par būtisko, kas jāņem vērā, sniedzot pasākuma organizēšanas pakalpojumus.
Darba devēji plaši izmanto GPS ģeolokācijas ierīces, lai novērotu un kontrolētu autotransporta līdzekļus vai iekārtas, analizētu degvielas patēriņu, nobraukumu, braukšanas laiku, dīkstāvi un stāvēšanas laiku, auto lietošanas statistiku u.c. Līdz ar Eiropas tiesu praksi ir ieviesti stingrāki noteikumi un prasības ar GPS izsekošanu saistītai personas datu apstrādei. Ir arī atsevišķi ierobežojumi, par kuriem komersantiem, kas šīs ierīces izmanto komercdarbības vajadzībām, būtu jāzina.
Tuvojoties vasaras brīvlaikam, aktualizējas jautājums par skolēnu nodarbinātību. Vēlamies atgādināt par nodokļu aspektiem, kas jāņem vērā, ja skolēns vēlas strādāt algotu darbu vasaras brīvlaikā – nodokļu piemērošanas kārtība skolēna gūtajam ienākumam, kā arī kādus nodokļu atvieglojumus var izmantot vecāki.
Praksē bieži novērojam, ka, godprātīgi pildot savu pienākumu attiecībā uz transfertcenu (TC) dokumentācijas iesniegšanu VID, nodokļu maksātājs (NM) pēkšņi var nokļūt neveiklā situācijā – Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) funkcionalitāte liedz iespēju ielādēt salīdzināmo datu atlasi pamatojošu ekrānuzņēmumu datni (screenshot) tās apjoma dēļ. Sagatavotais dokuments tādēļ nenonāk VID redzeslokā, un var rasties risks, ka NM nav izpildījis regulējumā noteiktās TC dokumentācijā iekļaujamās informācijas prasības. Šajā rakstā – par minētās problēmas risinājumu.
Laikā, kad ikdienas dzīves dārdzības līmenis ar katru dienu paaugstinās, par prioritāti izvirzīt vajadzību samazināt oglekļa emisijas apmērus iedzīvotājam nav viegli. Nodokļu politika ir viens no instrumentiem, kuri var ietekmēt mūsu lēmumus. Tādēļ ir ļoti svarīgi izstrādāt ilgtermiņa nodokļu stratēģiju, kas veicinātu mūsu ikdienas paradumu maiņu un pāreju uz zaļo enerģiju.
ES dalībvalstis saules enerģijas paneļu piegādēm privātiem mājokļiem un sabiedriskām ēkām var ieviest pat īpaši samazināto PVN likmi (līdz 0%, neierobežojot šo preču piegādātāju tiesības atskaitīt priekšnodokli). Samazināto PVN likmi var ieviest arī elektroenerģijai, centralizētajai siltumapgādei un aukstumapgādei, noteiktas biogāzes piegādei, kā arī noteiktu ļoti efektīvu zemu emisiju siltumapgādes sistēmu piegādei un uzstādīšanai. Jārēķinās, ka līdz 2030. gada 1. janvārim Latvijai būs jāatsakās no samazinātās PVN likmes piemērošanas tādu kokmateriālu piegādēm, kurus izmanto kā malku.
Ar kādiem nodokļu riskiem, uzstādot savās mājās saules enerģijas paneļus, saskaramies jau šobrīd, par to sīkāk rakstā.
Krājumu zudumiem uzņēmumā jānosaka plānoto zudumu normatīvs pārskata gadam, un saistībā ar krājumu zudumiem var rasties UIN saistības. Tā kā līdz gada pārskata iesniegšanai ir iespējams labot pārskata gada pēdējā mēneša UIN deklarāciju, nepiemērojot nokavējuma naudas, šajā rakstā – par UIN piemērošanu krājumu zudumiem.
Saskaņā ar Saeimas priekšsēdētājas I. Mūrnieces lēmumu no 16. maija uz nenoteiktu termiņu tiek apturēta konvencijas un tās protokola darbība. Attiecīgi no šā datuma netiek piemēroti atvieglojumi, ko nosaka konvencija vai vietējie normatīvie akti, kuri paredzēja atbrīvojumu uz tā pamata, ka Krievija bija noslēgusi konvenciju ar Latviju. Šajā rakstā par to, kādā veidā šāds lēmums ietekmēs nodokļu samaksu. Jāņem vērā, ka līgums starp Latviju un Krieviju sociālās drošības jomā vēl joprojām ir spēkā.
Šā gada 20. aprīlī Administratīvā apgabaltiesa atkārtoti sprieda par strīdu starp Latvijas uzņēmumu un VID par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pārmaksas atmaksāšanu nodokļu dubultās uzlikšanas situācijā. Šis tiesas lēmums seko pēc Senāta Administratīvo lietu departamenta 2020. gada 9. jūlija sprieduma lietā Nr. A420282416, SKA-150/2020. Administratīvās apgabaltiesas anonimizēts lēmums pieejams ar lietas Nr. A420282416 (arhīva Nr. AA43-0096-22/15).
Jau iepriekš rakstījām, ka pastāv būtiskas atšķirības, aprēķinot pārskata gadā ar saistītām personām veikto darījumu vērtības kopsummu, kas uzrādāma uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarācijas 6.5.1. rindā, un kontrolēto darījumu summu, ko ņem vērā, lai noteiktu, vai nodokļu maksātājam (NM) rodas pienākums sagatavot un iesniegt nodokļu administrācijai transfertcenu (TC) dokumentāciju.
Šodienas realitāte rāda, ka ilgtspējas jautājumi, kurus biznesa vidē apzīmē ar trīs angļu vārdu environmental, social, governance (vide, sociālā joma un pārvaldība) saīsinājumu ESG, izvirzās uzņēmumu jauno stratēģiju centrā, tādējādi arvien vairāk pieaug arī ilgtspējas vadītāju un ESG ekspertu loma uzņēmumos un to pārvaldības struktūrā. Mūsdienīgam ilgtspējas jeb ESG vadītājam ir ne tikai jāizprot dažādo ESG jautājumu savstarpējā mijiedarbība un ietekme uz uzņēmuma darbības virzieniem, bet jāspēj tos integrēt uzņēmuma darbībā, iedvesmojot pārējos rīcībai. PwC jaunākais pētījums “Empowered Chief Sustainability Officers” sniedz ieskatu, kā ir mainījusies ESG vadītāja loma laika gaitā un kā šie vadītāji var radīt taustāmu ietekmi uzņēmumos, savienojot dažādos ESG aspektus ar uzņēmuma darbību, tādējādi veicinot uzņēmuma pārveidi un virzību uz ilgtspējīgāku darbību. Viens no galvenajiem pētījuma secinājumiem ir, ka uzņēmumi, kuru pārvaldības struktūrā ir skaidri definēta ESG vadītāja loma, spēj sasniegt augstākus rādītājus ilgtspējas jomās.
Visiem nu jau ne tik svešais termins “depozīta sistēma” sāk kļūt par vienu no ikdienas sastāvdaļām. Šā gada 1. februārī sāka darboties obligātā depozīta sistēma atkārtoti lietojamiem un vienreiz lietojamiem dzērienu iepakojumiem, tādējādi cenšoties novērst vides piesārņojumu. Jaunā depozīta sistēma attiecas uz visiem dzērienu tirgotājiem un to tirdzniecības vietām, degvielas uzpildes stacijām, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem, kas tirgo dzērienus pudelēs, un citiem. Šajā rakstā aplūkosim aplūkosim uzskaiti tirgotāja grāmatvedībā, kuram noteikts, ka jāuzstāda depozīta sistēmas punkts tirdzniecības tuvumā.
Piedāvājam noklausīties PwC podkāstu par grāmatvedības kontroles sistēmu, par Valsts ieņēmumu dienesta plāniem ieviest sodus par obligāti iesniedzamo deklarāciju un ziņojumu iesniegšanas termiņa kavējumiem, kā arī par aktualitātēm saistībā ar uzņēmuma pārejas jautājumiem.
Četru gadu darbs ir noslēdzies, un šā gada 5. aprīlī tika pieņemti PVN direktīvas grozījumi attiecībā uz samazinātās PVN likmes piemērošanu. Jaunās normas ES dalībvalstu valdībām atļaus lielāku elastību likmju piemērošanā un nodrošinās starpvalstu vienlīdzību. Samazinātās likmes skaidri norāda uz ES kopējām prioritātēm, piemēram, sabiedrības veselības aizsardzību, cīņu pret klimata pārmaiņām un atbalstu Eiropas zaļajam kursam, vienlaikus gatavojoties pakāpeniski atcelt spēkā esošo preferenciālo režīmu videi kaitīgām piegādēm.
Jau ilgus gadus viens no populārākajiem VID uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) uzrēķina pamatojumiem ir iekšgrupas pakalpojumu saņemšanas un labuma gūšanas fakta apstrīdēšana. Izskatot vienu no jaunākajām publiski pieejamām transfertcenu tiesu lietām, var secināt, ka šāds nodokļa maksātāju (NM) strīds ar VID joprojām nav zaudējis savu aktualitāti. Šajā rakstā apskatīsim piemēru no tiesu lietas Latvijā – VID un NM strīdu par trūkstošiem pierādījumiem, ka NM ir faktiski saņēmis vadības pakalpojumus no saistīta ārvalsts uzņēmuma.
Ar 2020. gada 18. februāra Padomes Direktīvu 2020/284, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz konkrētu prasību ieviešanu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, (turpmāk – “Direktīva”) tiek noteikts, ka šo pakalpojumu sniedzējiem (kredītiestādēm, maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm un pasta žiro norēķinu iestādēm), kuri darbojas ES, no 2024. gada 1. janvāra būs jāveic pārrobežu maksājumu datu elektroniskā uzskaite un jāapmainās ar šiem ierakstiem ar jaunizveidotu Centrālo elektronisko maksājumu sistēmas (turpmāk – “CESOP”) datubāzi.
Covid-19 pandēmijas dēļ sākās globālā ekonomikas lejupslīde. Tomēr nozares ekspertu brīdinājums, kam pievienojās arī Pasaules Bankas pētījuma autori, ka Covid-19 izskaņā ekonomika piedzīvos strauju maksātnespējas procesu un tiesiskās aizsardzības procesu (TAP) skaita pieaugumu, vismaz pagaidām nav piepildījies. Tas saistāms ar to, ka pandēmijas izraisītās finanšu grūtības tika apslāpētas ar iepriekš nepieredzētu valsts intervenci tirgū un milzīgu finansiālu atbalstu, piemēram, apgrozāmo līdzekļu grantiem un dīkstāves pabalstiem. Ekonomikas lejupslīdi palielina arī Krievijas iebrukums Ukrainā, tostarp kara sekas palielina enerģijas cenu un cenu kāpumu kopumā, kas neizbēgami rada parādsaistību krīzes. Visticamāk, maksātnespējas un TAP vilnis tomēr Latvijā ir neizbēgams, tādēļ šā raksta mērķis ir vienkāršā veidā iepazīstināt uzņēmumus ar Latvijas TAP un ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu, lai pievērstu uzmanību šo parādu restrukturēšanas rīku niansēm, kā arī parādnieka, kreditoru un uzraugošās personas lomu šo procesu ietvaros.
Eiropas Komisija ir publicējusi projektu direktīvai par noteikumiem, lai novērstu čaulas uzņēmumu izmantošanu nodokļu nemaksāšanai un lai grozītu Direktīvu 2011/16/ES par administratīvo sadarbību. Direktīvas projekta saīsinātais nosaukums ir ATAD3. Tas paredz minimālās darbības rādītājus uzņēmumiem ES dalībvalstīs un noteikumus par nodokļu režīmu uzņēmumiem, kuri neatbilst rādītājiem. Ierosinātā direktīva attiektos uz visiem uzņēmumiem, kurus uzskata par nodokļu rezidentiem, tostarp personālsabiedrībām, trastiem un citiem juridiskiem veidojumiem. Pieņemšanas gadījumā direktīva stāsies spēkā 2024. gada 1. janvārī.
2021. gada 9. decembrī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosināja Saeimai grozīt likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN), papildinot neapliekamo ienākumu veidus ar ienākumu no Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumā noteiktajā kārtībā atsavinātā zemesgabala, ja tas bijis īpašumā ilgāk par 60 mēnešiem. Grozījumi tika atbalstīti pirmajā lasījumā šā gada 20. janvārī. Uz otro lasījumu tika iesniegti dažādi papildu priekšlikumi grozīt arī citus IIN likuma pantus, tostarp tādi, kas sekmētu Latvijas kapitāla tirgus attīstību. Šajā rakstā apkopojam būtiskos priekšlikumus.
Šā gada 24. februārī Eiropas Savienības Tiesa (EST) pasludināja spriedumu lietā par PVN piemērošanu pircēja izdevumu kompensācijai, ko preču piegādātājs tam izmaksājis garantijas perioda laikā atbilstoši līgumam. Šajā rakstā – par EST atziņām un to piemērošanu praksē.
Darba likumā nav noteikts aizliegums nepilna laika darbiniekiem noteikt summēto darba laiku. Šis jautājums ir risināts tiesu praksē, taču ikdienā joprojām ir iespējams saskarties ar darba devējiem (DD), kuri nosaka summēto darba laiku arī nepilna laika darbiniekiem. Šajā rakstā – par šādas rīcības potenciālajām sekām.
Reizi divos gados Labklājības ministrija sagatavo informatīvo ziņojumu par sociālo uzņēmumu (SU) darbību un attīstību iesniegšanai Ministru kabinetam. Jaunākais ziņojums par SU attīstību un aktuālo informāciju, kas jāņem vērā uzņēmumiem, kas vēlas iegūt SU statusu, tika iesniegts šā gada 30. martā. Šajā rakstā – par to, kas ir SU statuss un kādus atbalsta pasākumus tas sniedz, kā arī ziņojumā iekļautās informācijas un SU likuma grozījumu apskats.