Matīss Auziņš

Projektu vadītājs nodokļu konsultāciju nodaļā, PwC Latvija

Turpinot iepriekšējās nedēļās uzsākto tēmu par ieguldījumiem un PVN, šajā rakstā aplūkojam retāk sastopamu komercdarbības tiesisko formu – komandītsabiedrības un pilnsabiedrības, kas uz sabiedrības līguma pamata veic ieguldījumu darbā.

Komandītsabiedrības un pilnsabiedrības ir personālsabiedrības, kuru mērķis ir komercdarbības veikšana, izmantojot kopēju firmu (nosaukumu), un kurās uz sabiedrības līguma pamata apvienojušās divas vai vairākas personas (biedri). Komandītsabiedrībā vismaz vienam no biedriem (komandītam) atbildība pret komandītsabiedrības kreditoriem ir ierobežota ar viņa ieguldījuma apmēru. Pilnsabiedrības biedru atbildība pret pilnsabiedrības kreditoriem nav ierobežota. Katram biedram sabiedrībā jāpiedalās ar ieguldījumu – ieguldīt var naudu, lietas, prasījumus, darbu.

Ieguldījums darbā attiecībā uz PVN nav publiski vērtēts. Tādēļ, mūsuprāt, svarīgi ir vērst MindLink abonentu uzmanību uz Eiropas Savienības Tiesas (EST) 2022. gada 8. septembra spriedumu lietā C‑98/21.

Šajā lietā pastāvēja komandītsabiedrība, kuru uz sabiedrības līguma pamata bija izveidojušas divas personas ar mērķi attīstīt nekustamos īpašumus. Saskaņā ar lietas faktisko izklāstu komandītsabiedrības darbība galvenokārt bija atbrīvota no PVN (tā veica neapliekamus darījumus).

Viena komandītsabiedrības biedra ieguldījums bija naudā, bet otra – darbā. Ieguldījums darbā izpaudās kā bezmaksas arhitekta pakalpojumu, statistikas aprēķinu, plānošanas un citu pakalpojumu sniegšana komandītsabiedrībai bez atlīdzības. Šis biedrs ieguldījuma ietvaros daļu pakalpojumu nodrošināja ar savu personālu un daļēji, iegādājoties preces un pakalpojumus no citiem uzņēmumiem. Turklāt šis biedrs ar komandītsabiedrību bija noslēdzis līgumu, kas paredzēja tai sniegt vadības un grāmatvedības pakalpojumus par atlīdzību.

Lietā nebija strīda par to, ka ieguldījums darbā būtu jāapliek ar PVN, bet gan par biedra tiesībām atskaitīt priekšnodokli par pakalpojumiem, kurus tas šī ieguldījuma nodrošināšanai bija saņēmis no trešajām personām un sniedza komandītsabiedrībai apmaiņā pret dalību peļņā.

Kā jau minēts, priekšnodokļa atskaitīšanas vajadzībām primāri vērtē, vai persona, iegādājoties preces un pakalpojumus, rīkojusies kā PVN maksātājs un vai preces/pakalpojumi izmantoti apliekamu darījumu nodrošināšanai. Protams, jāvērtē arī, vai ir nodokļa rēķins, vai piegādātājs ir PVN maksātājs, vai darījums ir faktiski noticis un vai tas noticis ar rēķinā norādīto personu. Taču šie jautājumi šoreiz nebija EST redzeslokā.

Nebija šaubu par to, ka komandītsabiedrības biedrs, veicot ieguldījumu, rīkojies kā PVN maksātājs (tas izriet no fakta, ka biedra ieguldījuma mērķis ir tieša vai netieša iejaukšanās komandītsabiedrības pārvaldībā, sniedzot tai vadības un finanšu pakalpojumus par atlīdzību).

Strīds bija par to, vai var uzskatīt, ka komandītsabiedrības biedrs iegādātās preces un pakalpojumus izmantojis apliekamu darījumu nodrošināšanai, ņemot vērā to, ka viņa ieguldījums nav apliekams darījums.

Savā spriedumā EST norāda, ka komandītsabiedrības biedrs pakalpojumus iegādājies, lai izpildītu savu ieguldītāja pienākumu. Nav šaubu, ka saņemtie pakalpojumi (un preces) netiek izmantoti grāmatvedības un pārvaldības pakalpojumu sniegšanai (neveido šo pakalpojumu cenas komponenti). Saņemtie pakalpojumi nav arī uzskatāmi par tādiem, kas veido komandītsabiedrības biedra vispārīgās izmaksas, bet ir veikti, lai iegūtu līdzdalību, un to vienīgais iemesls ir ieguldījums.

Tādējādi EST atzina, ka komandītsabiedrības biedram nav tiesību atskaitīt priekšnodokli par arhitekta, statistikas aprēķinu un plānošanas pakalpojumiem, kas saņemti no trešajām personām, jo tos savā saimnieciskajā darbībā izmantos komandītsabiedrība. Šiem pakalpojumiem bija tieša un tūlītēja saikne ar pašas komandītsabiedrības veiktajiem darījumiem, kuri turklāt bija galvenokārt atbrīvoti no PVN.

EST atsaucās uz agrākiem spriedumiem, norādot, ka izdevumi, kas saistīti ar trešās personas veiktiem darījumiem, nevis ar PVN maksātāja veiktajiem apliekamajiem darījumiem, nerada tam priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības.

Interesanti, vai EST spriedums būtu atšķirīgs, ja komandītsabiedrība darbotos ar PVN apliekamā biznesā? Kādas ir norādes, kā tā varētu atgūt priekšnodokli par pakalpojumiem, ko tā izmantojusi savā apliekamajā darbībā?

Komersantiem, kuri atrodas šīs EST lietas faktiskajiem apstākļiem līdzīgā situācijā, iesakām izvērtēt priekšnodokļa atskaitīšanu. Ja rodas jautājumi, priecāsimies palīdzēt.